Jā ziemassvētkus es svinēju. Tīri jautri man bija. 24. vakarā jau sadalijām dāvanas, jo nākamajā rītā agri jau bija jātaisās uz liepāju. Dabūju Dena Brauna ''Eņģeļi un Dēmoni'' kā arī 2 plaukšķenes ar konfeti no māsas. Īstenībā man patīk. 24. vakaru pavadīju skatoties filmas pa TV3 un lasot jauno grāmatu. Ik pa brīdim filmu tajā vēlajā stundā pārtrauca kāda reklāma, kas vilināja ar kailām meitenēm, kas izdarīs visu ko es vēlos ja es pazvanīšu. Tā vien niezēja nagi pazvanīt un paprasīt vai negrib manā vietā malku šķūnītī sakraut. Diez ko atbildētu?

25. rīts sākā ar pamatīgu kafijas krūzi. 4.00 no rīta ja bija jāceļas un 5.00 jāizbrauc. Gandrīz sanāca, mēs bremzējam tikai līdz 5.30. Sametām mašīnā visādas dāvaniņas brālēniem un māsīcām un visiem citiem sīkajiem, iemetām mašīnā pīrādziņus un braucām Cerējām pa ceļam nopirkt kartsvīnu un kādus augļus. Man tagad ilgi riebsies ziemassvētku dziesmas, jo pa LR2 nekas cits neskan, ebt pārslēgt uz ko citu sencis netaisijās. UN kā par nelaimi biju aizmirsis paņemt austiņas līdzi lai klausītos savu mūziku. Tā nu braucām un ap 8.00 bijām Rīgā. Pārsteidzošā kārtā tik maz kustības tur nebiju redzējis. Vēlāk sapratu - Ja nav veikalu, tad ielās rīgā nav arī cilvēku. Redz kad vajag tikt veikalā viņš ir ciet. Karstvīnu dabūjām kādā šaubīga paskata veikaliņā tikai Durbē. Tur pat augļu nebija. NU ja un tad jau pēc 10 minūtēm bijām klāt Vectēva mājās Tadaiķos. Starp citu kāpjot no mašīnas atklāju, ka visu ceļu sēdēju austiņām virsū. Tur mums bija surprise! Mēs visilgāk braucām un atbraucām pirmie. Protams pēdējie ieradā radi no Liepājas, kuri brauca ilgāk par tiem no Ventspils un tiem no Kuldīga un arī par mums. Es padomāju, ka tik lēnus braucējus vajadzētu aizliegt ar likumu.

Kā jau to varēja paredzēt sīkie brālēni un māsīcas neizdomāja labāku izklaidi, kā kasīties pie manis un ziniet/ ja viņu ir daudz un viņi ir brutāli, - tas sāp. Pēc tam mums deva ēst. Mani apsēdināja pie sīkajiem. sols bija augstāks par galdu un vispār bija ērti. Atnāca arī vecītis un skaitijām pantiņus. Par laimi te varēja tikt cauri pat ar ''salatēti ko tu kasies, atdod dāvanas un lasies''. Biju pārsteigts ka viņš to akceptēja. Dabūjuno viņa feinas pildspalvas, foršyu krūzīti(tieši laikā, mana lielā 24. saplīsa) un nereāli feinu fotoalbumu, kur salikt bildes, kuru man nav vismaz 4 gadus. Pa naki gul''eju pirtsaugšā. Tur bija silti, vismaz kad gāju gulēt. No rīta bija satriecoši vēsi, un viens man pa nakti bija nospēris segu. Un to rūķīti kurš pa nakti man pa muguru lēkāja gribu piežmiegt.

 

par nākamo rīto nav daudz ko stāstīt. Patiesību sakot man arī slinkums. Mēs parijām un braucām mājās un tagad es te sēžu un visu šito rakstu, jo nav nekā labāka ko darīt.

 

Tā teikt priecīgus ziemassvētkus bērni.