Sveiki, ķekatnieki!
Kādu brīdi neko neesmu rakstījis, bet dziļā pagātnē nebridīšu. Stāstījumu sākšu no trešdienas, kas līdz šim bija garākā darba diena.
Darbu trešdien sākām jau pus9os, lai dotos uz Gazianteps bērnu slimnīcu ar projektu "Smaidiet bērni" jeb "Gülen çocuk". Projekta ietvaros laiku līdz pusdienlaikam pavadījām slimnīcas rotaļu stūrītī, kur gan zīmējām kopā ar bērniem, gan pēc viņu lūguma ar grimma zīmuļiem zīmējām uz viņu sejiņām. Bērnu sejās nudien uzplauka smaids, kad viņiem bija iespēja pavadīt laiku ar ārzemju jauniešiem. Pie viena atklāju, ka mana turku valoda ir pietiekama lai sarunātos ar bērniem un tas jau laikam ir progress. Tiesa, bērni arī labāk māk izskaidrot, viņi nerunās ātri un nesaprotami kā pieaugušie, bet gan pacentīsies darīt tā lai tu saproti, Pie tā visa klāt šo pasākumu arī filmēja televīzija. Tiesa, redzēt man netiks, jo mums televizora dzīvoklī nav . Vēl kā interesantu faktu var minēt, ka manu uzmanību izmisīgi sev centās pievērst pēc skata konservatīva turku meitene (respektīvi, matus neredz, no ādas redzama vien seja), kas ar mums piedalījās šajā projektā. nedaudz biedējoši.
Pēcpusdienā atgriezāmies organizācijā, kur gandrīz bez jebkādas turku palīdzības drudžainā tempā centāmies pabeigt visu nepieciešamo HIV/AIDS dienas prezentācijai tirdzniecības centrā, kura bija ieplānota no 6iem līdz 10iem vakarā,
Lai panāktu vajadzīgo efektu izmantojām arī "FREE HUGS", jeb apskāvieni par brīvu plakātus ar domu, ka tā AIDS pārnests netiek. Mērķis bija skaidrot cilvēkiem, ka nav nepieciešams diskriminēt cilvēkus, kuri šo vīrusu ir ieguvuši. Tā nu sanāca apskaut daudz daudz dažādu vecuma grupu cilvēkus - gan jauniešus, gan cilvēkus gados.
Pēc prezentācijas devāmies uz parku, kur aizdedzām svecītes AIDS kampaņas simbola formā, lai pieminētu cilvēkus, kas ir miruši šīs nāvējošās slimības dēļ, neilgu laiku dziedājām dziesmas akustiskās ģitāras pavadībā kā arī moldāvs Artioms teica lielisku runu saistībā ar šo dienu. Kopā nostrādājām gandrīz 14 stundas bez lāga pusdienas pārtraukuma. Jāsaka, ka pirmo reizi 4 mēnešu laikā jutos paveicis ko noderīgu, tiesa bija arī nelāgās lietas...
Ceturtdien notika projekta izvērtēšanas tikšanās, kura bija rekordilga - stunda. Pēc tikšanās ieguvu pārliecību, ka daudziem organizācijā pirmajā vietā nav ieguldījums sabiedrībai, bet gan nauda, publicitāte un bonusa punkti turpmākajai karjeras attīstībai. Atkal dabūjām kārtējos solījumus, kas vietējie brīvprātīgie mums palīdzēs, ka beidzot mums būs nedēļas vai pat ilglaicīgāki plāni. Diemžēl mēs to dzirdam jau 4 mēnešus. labā ziņa ir tā, ka pirmdien mēs beidzot dodamies uz skolu ar prezentācijām, kas tomēr nelielu cerību vieš, Dīvaini, ka atļauju, kas nepieciešama, lai prezentētu projekta tematus skolās, koordinators nolēma kārtot tikai pie 5. mēneša sliekšņa nevis septembrī. Bet laikam jau tas ir turku stils.
Piektdiena? Pilnīgi bezvērtīgi iztērēts laiks sēžot organizācijā. Dienas interesantākā daļa - turku valodas stunda ar jauno skolotāju, ar kuru cenšamies runāt tikai turku valodā. Nezinu kapēc, bet veidojot dialogu ļoti ieintersējās par manu un Artioma attiecību stāvokli (respektīvi vai ir otrās pustītes vai nav), .kā pavadam brīvo laiku un tā tālāk. Vispaŗ jā - viņa flirtēja. Nu smuka jau gan ir, tas gan jāatzīst.
Šodien pieveicu savu 200 pietupienu programmu - sataisīju 200 pietupienus bez apstāšanās. Pašsajūta laba, pat neticēju, ka izdosies, ņemot vērā, ka pēc pirmās programmas dienas 3 dienas nebiju spējīgs paiet. Turklāt tad bija 3 reiz mazāk pietupienu kā tagad.
Par citām lietām. Ledusskapī joprojām kopš 18. novembra stāv viesu atstieptās viena 0.5 litru nezināma alkohola pudele, bet pēc iesaiņojuma šķiet, ka kaut kas ļoti labs vai arī Raki (turku šņabis), kā arī Smirnoff 1litra pudele (pa pusei tukša). Neesam laikam nekādi lāga dzerāji. Vienīgais, kad pēdērjo reizi pirms šodienas tai litra pudelei pievērsu uzmanību, tā bija gandrīz pilna, bet šodien jau tikai pusīte. Laikam caura kaut kur...
Vēl netīšām (ok, organizācijā dzirdējām) uzdurāmies dziesmai "iki yabanci", kas domāts ir 2 svešinieki. tiesa, jabanci ir arī otra nozīme, kuru mums nākas gan dzirdēt, gan lietot vairāk - 2 ārzemnieki. Tā kā Yabanci (ārzemnieki), te ir gandrīz tāds pats retums kā monkeys (pērtiķi), tad uz mums tā arī skatās. Dziesma ir diezgan gaudulīga un skumja, ieraksta beigās ir pievienota. tagad izdzirdot dziesmu tā arī kaucam līdzi - iiiikiiiiiiiiiiiiiii jabandžīiii. Vairāk vārdus arī nezinam un nevajag ar.
Tas arī viss šai reizei, visu labiņu.

 

Laboja Styrnucis, labots 1x