Mēs rakstam stāstus. Katrs pa vienam vārdam un uz priekšu. Stāsta galvenā varone bija Sieviete - Emīlija. Profesija - kaprace. Kas mums sanāca liekot klāt pa vienam vārdam?

Reiz sensenos laikos dzīvoja kāda jauka kaprace, kura bija aizmirsusi zārkā savu biezpiena sacepuma torti, tāpēc iestājoties tumsai viņa paņēma sveces, lāpstu un apelsīnu. Uzvilka sev asiņainu maisiņu uz apsaitētas paduses un cieši savilka lietusmēteli. Aizgājusi līdz kaimiņiem, Emīlija vispirms iesita vecajam durvju labotājam pa muti. Labotājs iekaucās un skrēja uz tumšo, piedirsto mazmājiņu, kuru īrēja no viena vietējā deputāta vārdā Vasīlijs Stirnainis. Mirkli vēlāk viņa sparīgi sāka klauvēt pie vecajām kapličas durvīm. Durvis negaidīti brīkšķot atvērās un viņa ieraudzīja vienu sapuvušu bumbieri, kurš tur mētējās jau kopš dienas, kad tur notika šausminoša veļas mazgāšana. Tikmēr nemanot kāds no kapličas izvilka savu zaļo, cieto, veco bērnu kruķi ar apzeltīto rokturi. Notēmēja uz Emīliju, lai nobiedētu viņu. Emīlija atvēra mēteli un negaidīti parādīja savu lielo netīro kāmīti. Svešinieks nemaz nejaudāja neko apēst no saviem sakaltušajiem sausiņiem, kas bija kaltuši jau kopš ceturtās paaudzes. Sāpināta par reakciju, Emīlija no cepures izvilka biezpiena - vaniļas karamelizēto torti un iegrūda taisni nezināmajam, pāri viņa laimīgajai sejai. Priecīga par visu Emīlija sāka lēnām atkāpties mājup. Nakts kļuva jaukāka, siltāka un mazliet gaišāka.
   Nonākusi mājās jaukā garstāvoklī, Emīlija sagudroja, ka jānomazgā pašapziņa, tāpēc nosnaudās. Kāreiz labu gribēdama samīļoja grīdlupatu tik stipri, ka viņas kreisā acs aizvērās un drīz: "Nē, jāguļ" viņa iemiga 

Atliek vien piebilst, ka kaķis jāiesūdz tiesā. JEA

Jūsu dārgā Exa administrācija

P.S. Rudzi ir gatavi un pļāpā ar Emīliju