...apmēram tā varētu raksturot pēdējās 24 stundās piedzīvoto.Nu pirmām kārtām jau jāpiemin emocionālais pacēlums, ko sniedza pirmā satikšanās ar visiem letiņiem. Meitenes  - burvīgas, Mārcis - vienkārši unikums, kurš ne reizi vien lika ne vien ārēji pasmaidīt, bet pat iekšēji un ārēji smieties.Melnais taustiņš - restorāns, kurā nenormālās cenas un 3 viesmīļi stāv pie mūsu galdiņa un blenž kā uz kaujamu lopu. Protams, līdz ko apsēdāmies, jau salika šķīvjus un glāzes - respektīvi cerēja, ka baigi ēdīsim. Ko mēs darījām? Paņēmām katrs pa tējiņai un zodām nost. Protams nebijām cūcīgi -  dzeramnaudu atstājām (apmēram 50 kurušus naturālā sīcenē).Tālākie piedzīvojumi? Nopirkām pa aliņam un pasēdējām parkā. Mājās gāju ļoti ļoti labā noskaņojumā.No rīta no Antālijas pārradās  meitenes, tiesa, rīt naktī jau kāpj lidmašīnā un pamet mūs pavisam. Žēl jau būs, bet pārdzīvosim. Turklāt Natālija atteicās nofotogrāfēties par prieku Aivaram sad_mini.gif Un tagad vāks - sākot darbu sēdos uz krēsla, bet viens čalis parāva to nost. Apsēdos uz zemes, sasitu astes kaulu tik pamatīgi, ka vēl tagad katrs solis sagādā neizturamas sāpes. Tik un tā ceru, ka rīt jutīšos labāk.
No citām lietām caru pieminēt, ka ir sācies ramazāns. Nezinu personīgi nevienu turku, kurš visu dienu nebūtu badojies. Tāpat arī parks šodien bija tik tukšs kā nebiju redzējis...
Visu labiņu