Ziniet, reizēm mēs sevī atklājam to, ko vismazāk gaidām. Nu piemēram dažādas mākslinieciskas izpausmes. Nu, piemēram, mēs literatūrā ņēmām 2 savdabīgus modernās literatūras virzienus - imadžismu un dadaismu. Abos rakstījām arī dzeju. Imadžisma dzejoļa radīšanai skolotāja visiem iedeva paciņu ar vārdiem vai vaŗdu savienojumiem, visiem tie bija vienādi, toties katrs varējām salikt tā, kā pašam šķiet labāk un arī pamainīt vārdiem galotnes. Dadaismā tā lieta darījās savādāk. Izgriezām no avīzēm kādus 20 vārdus. salikām čupiņā un uz dullo ņēmām un likām pēc kārtas. Beigās sanāca kas līdzīgs dzejai. Lūk mani gara darbi.

Imadžisms

Es esmu Lācars, Tev pieder Valstība
Mīkstos paparžu asnus spiežu universa pikā
Dziestot dzima daudzlapu roze
bet tukšie ļaudis valkā piemērotas maskas
un bēdas mums, bēdas jums. Pat viņa zirgi ir gurdeni
dzīve ir mirusī zeme
ģenerāļiem ziloņkaula bultas un patiesi būs laiks....

....mestu nervu musturi uz ekrāna.

p.s. pieturzīmes un daudzpunktes liku pats

Dadaisms

DZĪVĪBA Ārstēšanai  - Simfonija
Skolotāju alkohols nevēlas
atlants rakstītie
SKYPE blūzs
neirotiska lappuse
SIEKALAINIE Brīvības
pašaizliedzīgi uzlabot

katrs vāŗds atsevišķi izgriezts, likts kopā pilnīgi uz dullo.

tīri tā neko vai ne? Turpinot tēmu - lūk labākais skaņdarbs kāds jebkad uzrakstīts

ticiet man - tās 9 minūtes un 23 sekundes ir to vērtas. Nē, nu ok, tas čalis, kas sākumā runā ir lieks.

Man šodien slinkums filozofēt. Šai reizei pietiks

Jūsu Latgals16

P.S. Rudzi ir gatavi, bet tie ir neizpratnē par dabas untumiem.

Laboja Styrnucis, labots 3x