NU ziniet dzīves visādi gadās, bet šoreiz iedomājos uzrakstīt kautko, kas var gadities katram. vienkārši lasiet - ceru ka būs sanācis. Varbut beigas nebūs īpaši laimīgas - bet tāds tas laiks bija.

1940-tie gadi Ņujorka

Kādā Jūnija pievakāre Pa Ņujorkas ielām gāja kāds jauns zēns. Viņa vārds bIja Maikls. Lai arī viņš bija tikai 17 gadus vecs, viņu varēja noture par peiaugušu vīru - stalta stāja un drošs solis. Es domāju daudzi apbrino viņa drosmi - Ņujorkā plsoāš Sicīliešu mafija. Lai arī viņiem ir nerakstīts likums, ka nedrikst nogalināt civilos, tomēr kāda nomaldījusies lode varēja trāpīt jebkuram.
Maikls īsti nezināja kada velna pēc viņš atrodas uz ielas. Viņam bija sajūta, ka jāiet. Pēkšņi notika kas negaidīts - viņš pamanīja kadu brinumskaistu meiteni. Pat ēnā Pēc viņas sejas vaibstiem varēja manīt ka tā ir sicīliete. Maikls Juta kā viņā sāk varīties ainis. Ta bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Sķiet arī jaunā meitene Amanda bija viņū pamanījusi. viņi lēnām gāja viens otram pretī pilnīgā klusumā. aizvien tuvāk un tuvāk, soli pa solim. Maikls velējās skriet, bet viņš to nedarīja - viņš juta ka tam tā jānotiek. Viņi satikās un Maikls apvija rokas ap sicīlieti. Pēkšņi no ielas abiem galiem izskrēja bruņoti vīri un sākās apšaude. Varēja noprast ka te notiek asinsatriebība. Maikls satvēr meiteni pie rokas un grasījās skriet prom kad pēkšņi juta asu sāpi krūtīs - viņām trāpija nomaldījusies lode. Maikls smaidot saļima Amandas rokās.

Šajā vietā es apstājos - šķiet ka nav piemērotāku vārdu par tekstu no Dziesmas - Sažņaudz manas rokas.

Sažņaudz manas rokas, pirms aizeju.
Cauri lodes skrēja - es smaidiju
Pirksti nejūtīgi turas debesīs
Eņģeļi tevi mīlēt nepratīs

Šī dziesma ir skarba un reizē skaista, bet nu atpakaļ pie stāsta.

Maikls mira - jo nebija īstajā vietā un īstajā laika, bet viņam tas viss bija pats īstākais. Ilgus gadus pēc Maikla nāves Amanda nolika ziedus pie viņā kapa, kaut arī viņu tikpatkā nepazina, jo viņa zināja - svarīgākais dzīvē ir mīlēt un tikt mīlētam!