Port sarimā bija jauki. Bija daudzi citi iedzīvotāji un visiem bija darbs. Es pats veikalam piegādāju 3 veidu zivis. Krabjus zobenzivis un tunci. Man maksāja dienā 50 monētas bet man viņas nevajadzēja es tās atdevu nabadzīgajiem. Viņiem tās vajadzēja vairāk nekā man. Bieži naktīs te uzdarbojās zagļi. Tad es atnācu un piekāvu viņus. Dažreiz kad viņiem bija duncis līdzi pats saņēmu bojājumus. Tad nākamajā dienā nesaņēmu arī 50 monētas.
Zamoraka pilī: ''Es to neizturēšu'' Nobļāva zamoraks un sasita sava vīna glāzi. '' Agrāk pat stiprais Saradomins mani nevarēja apturēt bet tagad viens mazs zēns izauga un nu es zaudēju visus spēkus'' Turpināja bļaut Zamoraks tā ka pat Ibans neuzdrošinājas viņam pajautāt ''kā iet tēt'' vai ''kas atgadijies tēt'' Arī kalpi un bruņinieki to nespēja. ''Labi jāizlieto spoguļa eliksīrs lai vinnētu šo puiku jo Talas dēļ viņš darīs visu HA HA HA'' Jau mierīgāk teica Zamoraks.
Port sarimā: Nakrī: 3 Zamoraka karavīri nolaupīja un tālāk nogalināja Talu tik klusi ka šoreiz Latvis20 nedzirdēja ka kautkas notiek. Tomēr nelaime zagļi sāka ārdīties un Zamoraka sūtņiem nebija izdevības. Nu bet jāriskē. Tie uzgāza spogoļa eliksītu līķim. Tas pamodās un iegāja mājā.
Nākamajā dienā. Tala piecēlās ātrāk par mani paņēma manu loku un no tā izņēma bultu un centās mani nodurt. Bet es viņai ātrāk noņēmu bultu. ''Kas ar tevi?'' Es prasīju ''A nekas es tikai gribēju nogalināt zagļus'' Atbildēja Tala ''Un vai es būtu tas ''zaglis''?'' Es prasīju. Viņa neatbildēja bet gāja uz darbu. Viņa strādāja rotaslietu veikalā. Viņa paņēma uguns gredzenu kas patiešām šāva uguni. Bet es paņēmu akmeni un trāpiju viņai. Viņa nokrita noasiņoja un neelpoja. Tagad ne tikai Baltie bruņinieki mani uzskata par nodevējiem bet visi pasaule. Un baumas izplatās ātri.
Pie Saradomina: ''Kautkas tur nav tīrs'' Sprieda Saradomins. ''Parasti talai bija bail ieročus rokās ņemt bet nu viņa jau grib nogalināt Latvi20'' Prātoja Saradomins. Un sargi ņirgājas ''Nodevēj te nav tava vieta'' Un pa kāpnēm nāca Latvis20. Pieklauvēja pie durvīm un nāca iekšā. ''Saradomin esmu noziedzinieks'' Žēlīģi sacīja Latvis20. ''SPOGUĻA ELIKSĪRS'' Iekliedzās Saradomins. ''Tas viis bija spogoļa eliksīrs Latvi20 tevi aptina ap pirkstu! Talu nogalīnāja... Man ļoti žēl. Un tad viņai uzlēja eliksīru viņa pamodās ar misiju: Nogalināt tevi'' Priecīģi teica Saradomins. ''Es viņu atriebšu ATRIEBŠU!!!'' Dusmīģi teica Latvis20. Un izleca pa logu. Sameklēja Vieslielāko akmeni un izkala 20 centimetru biezas bruņas. Bet akmens. Viegli var traumēt. Viņš gāja pie pūķu slepkavas un teica'' Ak dižais svētī manas bultas'' Slepkava pagriezās pacēla rokas un ietrieca mani zemē. ''He he he'' Tas smējās ''Izklausās pēc Zamoraka! Nevar būt ka arī pūķu slekva mirusi'' Klusi pie sevis prātoja Latvis20. Bet tad slepkava nometa cepuri un tur bija Zamoraks.
Cīņa: Es paņēmu savu loku ieliku tajā bultu un izšāvu. Bulta sev līdzi paņēma arī Zamoraka apmetni. ''Nav slikti Latvi20'' Zamoraks noteica. Es uztaisīju savu īpašo uzbrukumu. Es Lokā ieliku 3bultas kā redzēja Zamoraks. Izšāvu un pavēras 9bultas. Es pats nezinu kā to izdarīju. Zamorakam trāpiju. ''Nelieti! Es vēl atriebšos. Un Tala arī'' Viņš noteica. Manas bultas nebija asas tādēļ viņš nemira. Bet aizteleportējās. Nākamreiz vajadzēs sagatavoties labāk.