Es sapratu dusmoties nav jēgas bet ko lai dara? Te blakus pilij bija runājošs ūdens. Tas atbildēja uz visiem jautājumiem. Un uz manējo tas teica''Tu neesi viens mans draugs'' ''Es īsti tevi nesapratu'' Es teicu. Un viņš atkal '' Kad būs laiks pēdējajai cīņai tu sapratīsi!'' Tas atbildēja un vairs nerunāja ar mani. Nodomāju ka arī ūdens ir pret mani. Tā nu es visu pārdomādams notikušo. ''Vai tiešām esmu ticis tik tālu un padošos'' Es to prasīju sev tā ka acīs pat sariesās asaras. Es to atkārtoju un no acīm nopilēja viena lāsīte. Un tad es acerējos ūdens sacīto. ''Tu neesi viens'' Tas ko es jutu bija grūti izskadrojams. Es zināju ko darīt bet nezināju ko tas nozīmē. Un tā es gāju izkalt sev piedienīgas tērauda bruņas. Es tās nokrāsoju un tās bija kā supermena tērps. Izkalu sev cepuri kas izskatijās pēc pūķa un paņēmu lielu lielu divu roku zobenu kuru knapi varēju pacelt. Nu tā es aizgāju līdz Faladorai. Labi ka tur nebija aigājusi ziņa par to ko izdarīju ar Talu. Aizgāju pie saviem draugiem Baltajiem bruņiniekiem. ''Nu kurš grib nākt atriebties Zamorakam?'' Un man piebiedrojās 4 strēlnieki. Saradomins arī man nāca līdzi. Un 7 nemiernieki arī ar maziem zobentiņiem varigoiem un bruņām. Tagad es sapratu ko tas nozīmē. Jo mēs bijām 13. Pie Zamoraka pils mēs aizlēpāmies aiz krūmiem kamēr Saradomins uzbūra trepi līdz 3 stāvam. (tršajā strāvā dzīvo Zamoraks.)
Pie Zamoraka: ''Es sajūtu Saradominu. Manu mazo labo brālīti kamēr es situ visādus salāšņus viņš pa baznīcām.'' Viņš teica.
Atpakaļ pie iebrucējiem. Strēlnieki raidīja nāvējošu bultu uz sargiem. Bet no augšas lidoja lieli grifi un meta ar lieliem akmeņiem. 3nemierniekus nogalināja šie nāvējošie triecieni. Augšā mūs sagaidīja simtiem sargu un Ibans.''Jūs paņemiet sargus es ibanu.'' Es nokliedzu. Ibans to izdzirdējis raidīja elektro šoku uz mani un es ielidoju Saradominā kas izkrita pa logu biggrin_mini2.gif . Es paskatījos kā Saradomins lido un iekliedzos ''Nē'' Jo izdzīvot nebija iespējams. Skrēju pret Ibanu kurš smīkņāja un salauzu viņa mazo zizli. Pēc kura nāca sitiens pa galvu. Protams ne nāvējošs jo kā jau teicu knapi varu pacelt zobenu. Un uzsitu līdz ar to ar plato malu. Sargi par to tiešām kļuva ninki un nezin kapēc visi reizē nomira. Jo tur stāvēja Saradomins viņš kritienā teleportējās!Nu jau bijām palikuši 5- Es, Saradomins, 2 strēlnieki un viens vazaņķis. Mēs gājām iekšā un tur stāvēja Saradomins attelepoortējis sava dēla līķi (Viņš tā domāja). Un tad viņš uzšāva ļaunuma bultu Visi kļuva ļauni izņemot es.Es negribēju nevienam no viņiem izdarīt pāri. Zamoraks smīkņāja. Es pret viņu pagriezos un ātri iecirtu zobenu sirdī. Zobens pats izvilkās ārā. Un Zamorakam bija sacirsta dievības sirds ar to visi dievi varēja dzīvot. Tagad viņam tikai bija jāietrauc iekšā zobens un viņa vairāk nebūs. ''Atbrīvo no ļaunuma viņus vai mirsi!!'' Es pavēlēju. Viņš paklausīja.
Vēlāk. No tā laika Zamoraks nedarīja lielus noziegumus. Guthix un Saradomins vēl bija ar dievu sirdīm un dievu sirdis varēja iznīcināt tikai dievs??? Kad es to sapratu gandrīz noģību. ''Jā tu esi dievs un man pat bail teikt bet tu esi Zamoraka dēls. Tava māte bija savākta lai viņš radītu Ibanu bet tu biji paklausīgs! Tapēc viņš tev iedeva muļķīgu vārdu.'' Teica Saraomins. Un tā kad visi bija nomierinājušies un uz Runescape valdīja miers. Un 3 brāļi valdīja saticība katrs ar savu varu. Es dažreiz aigāju apciemot savu māti un tēvu.

Un varbūt jūs kādreiz kaut kur sastapsiet kādu labu zvejnieku ar vārdu latvis20 vai kaut kur cīnoties sastapsiet latvis20 glābjot jums via kādam citam dzīvību.