Režisors: Denys Arcand
Galvenajās lomās:  Rémy Girard, Dorothée Berryman, Stéphane Rousseau

Sen jau gribējas kaut ko labu uzrakstīt par šo brīnišķīgo filmu, bet kaut kā nesanāca. Kāpēc - īsti nezinu. Lai nu kā, pašreiz mēģinu to labot.

Sižets būtībā nav neko īpaši sarežģīts. Savas pēdējās mūža dienas slimnīcā vada vēstures profesors. Viņu apciemo bijušie draugi, mīļākās, ģimenes locekļi. Tiktāl par sižetu.
Būtība Les Invasions Barbares ir par dzīvi, nāvi, mīlestību, draudzību, seksu un tamlīdzīgām lietām, kas raksturīgas cilvēkiem. Noteikti vairāk vai mazāk spēs uzrunāt jebkuru skatītāju, par cik apskatītās tēmas ir ļoti universālas un katram no mums pazīstamas. Inteliģenta (bet ne snobiska), gaumīga filma, kas ar apbrīnojamu vieglumu spēj runāt arī par smagiem un pat traģiskiem tematiem, dāsni to visu ietērpjot pašironijas ietvaros, pie kam, veiksmīgi izvairoties no stāsta sacukurošanas, kas ir tik ļoti raksturīgs tamlīdzīgām filmām. Bet ar to visu tomēr spējot palikt ļoti emocionāli patiesai. Aktierīši savu darbu arī izdarīja tik pārliecinoši, ka visas filmas garumā ne brīdi nenovērsos no ekrāna, radās pat gandrīz vai ilūzija par dokumentālu filmu. Pēc noskatīšanās bija tāds pozitīvs emocionāls piepacēlums. Prieks, ka šajā ciniskajā pasaulē vēl kāds ražo šādas filmas (ak ironija, filma ir gana ciniska).

Pat gandrīz vai varētu atsevišķu tematu par nosaukumu. Izlasot filmas aprakstu, diezin vai kļūs skaidrs, kāpēc nosaukums ir tāds un ne citāds, bet no savas puses piezīmēšu, ka šī nu tiešām būs tā retā reize, kad atbilstošāku nosaukumu būtu grūti piemeklēt. Kā tā - skatieties un sapratīsiet paši, izskaidrots tas ir.

Laikam jau manu mīļāko filmu sarakstā Les Invasions Barbares ieņem otro vai trešo vietu. Lieliska filma. Iesaku visiem.

9,5/10

 

Laboja mad, labots 3x