Kādai kalpa meitai bijis brūtgāns - arī kalps. Bet reiz uz kalponi sācis mest acis pats saimnieka dēls. Meita nu, protams, savu kalpa puisi pamet. Bet šis vis nedomā atstāt meitu saimnieka dēlam. Kādu vakaru tas pietaisa meitas gultu. Naktī atnāk saimniekdēls un jūt nelabu smaku. Meita arī pati nevar saprast, kas tur smird. Negribēdama vainu velt uz saimniekdēlu, tā saka: "Nekas, nekas, Jānīt, kas smird tas nāk no manis!" Saimniekdēls sadusmojies par šādu cūcību un meitu atstāj. Kalpa puisis dabū atkal savu meitu un apprec to.

---

   Uz laukiem gadās diviem puišiem siet siena vezumu un ar bomi pa vidu. Par nelaimi, gadās sapuvusi virve. Tas, kurš stāv uz vezuma, ieņem bomi kājstarpī un palīdz savilkt virvi. Te uzreizi - virve trūkst un pa dibenu, ka nost no vezuma un pa gaisu prom. Tas kliedz nejēdzīgi: "Asins biksēs! Asins biksēs? Glābiet mani!" Otrs puisis šim velk bikses zemē un sniegs palīdzību. Bet attaisijies bikses, tas tikko nepaģībis no smiekliem: draugs bijis pielaidis bikses.

---

   Vīrs apņēmis jaunu sievu, bet nebijis spējīgs neko darīt. Aizgājis pie ārsta. Ārsts iedevis zāles un licis ieņemt uz trim porcijām dienā, bet vīrs izdzēris visu uzreiz. Trešā dienā ārsts atnācis apjautāties, kā zāles iedarbojušās. Durvis atvēris sulainis, izmeties vienā kreklā un stāstijis: "Vispirms kungs izpisa sievu, tad uz klētsaugšas divapadsmit kaķus, un nu ir pienākusi mana kārta!" To padzirdis, ārsts laidies prom, bīdamies, ka pēc sulaiņa nenāk viņa kārta.

---

   Aizgājis pajauns pāris pie mācītāja un teicis, ka gribot šķirties. Mācītājs nu ņēmies šos pierunāt gan šā, gan tā. Nevajagot pārsteigties, gan jau izlīgšot un dzīvošot pa vecam, jo tas jau esot Dieva likums, ka tie, kas esot viena miesa un asinis, nevarot tik vienkārši aiziet katrs uz savu malu. Uz ko vīrs asarainā balsī mācītājam atbildējis: "Ko nu, cienīgtēvs, par vienu miesu un asinīm runāt. Ja jums vajadzētu visas tās pipeles par jumtu pārsviest, kas vien gabalā ap manas sievas sprāklis ir badītas, tad ticiet droši, ka jūs jau pirmajā dienā roku izmežģītu. Kur tad nu jūs te variet par vienu mieru runāt!"

---

   Sieva neilgi pēc kāzām aiziet pie mācītāja un prasa šķiršanos. "Kkādēļ tik drīzi, vai tad jums ir kādas nesaskaņas?" mācītājs jautā. "Nē, jāšķiras ir tikai miega dēļ..." "Kā tā?" "Nu jā, mas vīrs, līdzko gultā, tā iemieg, un es taču nekļuvu par sievu tādēļ vien, lai man būtu vīrs, kas blakus guļ", sieva asaras slaucīdama stāsta.

---

   Kāda sieva apsūdzējusi mācītājam savu vīru, ka tas dzīvojot ar citiem meitiešiem. Mācītājs sācis vīru rāt un biedēt ar elli un grēkie, bet tas smīnēdams noteicis: "Nekas, cienīgtēvs, būs mums abiem īsāks laiks - diezgan jau jūs arī tajā pašā piestā esat staku grūduši: tagad pamēģināšu es ar savu vāli drusku pamaisīt"