Šis blogs ir par to, ko es esmu sadarījis un domājis pēdējā laikā, ja tev nepatīk tas, ko es rakstu, neiesaku nemaz lasīt tālāk, lai nebūtu nekādu "Kāda **** pēc tu te esi" vai tamlīdzīgu tekstu.

 

Tātad, pirmā lieta. Sapratu to, ka cilvēki pārāk daudz aizdomājas par lietām (fiziksām vai garīgām), kas viņu dzīvē pilnīgi un galīgi neko nemaina, domāšana par šīm lietām kā tādām tikai visu sarežģī un neko neatrisina. Sapratu to, ka varētu dzīvot mājā, kurai nav vizuālās apderes, jo kāda gan jēga no tās? Mājas jēga ir tā, ka tu pats tajā jūties ērti un netraucēts, kāda starpība ko par to domā citi? Tas arī noved pie otrā secinājuma.

Tik ļoti esmu sācis kļūt par p*******u, ka galīgi neinteresē citu viedoklis un domas (nedomāju kaut kādas interneta diskusijas, bet īsto dzīvi), kas bieži vien noved pie konfliktiem, jo neviens negaida to, ka viņiem sejā pateiks visu to, ko tu pats domā. Kaut gan tā ir arī vieglāk nekā melot un beigu beigās tik vai tā viss nāks ārā un rezultāts būs vēl drūmāks nekā būtu, ja tu pateiktu visu uzreiz.

 

Tas arī viss. Jauku vakaru. 

 

P.s. Būtu labi, ja kāds ar augstākām privilēģijām varētu izdzēst visus manus iepriekšējos blogus, būtu bezgala pateicīgs. wink_mini.gif

Laboja Susuris, labots 1x

Laboja nezināms, labots 1x