Dažreizuznāk vēlme padzejot, bet protams daudz foršāk ir publicēt kautko personām kas mani nepārzin, lai nesaprastu visa īsto būtību, kā arī gaidu visādu ņūpeģiku hate komentarus u.t.t, laigan mani tas dziļi nep*š

Kā man teikt...
To, ka nekad nevēlējos,
Lai kautkas mainās?
Ja nu es pārliktu
Salauzto cerību gabalus
Citā secībā?

Vai tu man ticētu,
Jo nēsmu drošs
Vai vēl ticu kautkam...

Salasi gabaliņus,
Liec man saprast,
Kāpēc netieku tālāk?
Zaudēju visu spēku,
Salauzis visu sevī.
Šis gads ir neizturama slimība...

Ko man darīt?
Jo nekad nedomāju,
Ka kautkas piepildīsies.
Risinājums man?
Gaidu kamēr,
Grīda izgaisīs,
Ļaujot man krist.
Es tuvojos, lai laistu,
Laistu tevi prom...

Ko tu nezini,
Padarī šo tikai grūtāku,
Es gāju pa malu.
Ko tu nezini,
Padarīs šo tikai grūtāku,
Es redzēju sava likteņa malu.

Salasi gabaliņus,
Liec man saprast,
Kāpēc netieku tālāk?
Zaudēju visu spēku,
Salauzis visu sevī.
Šis gads ir neizturama slimība...