1) Latvijas Republikas Satversmes 4. pants: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. [..]”.
2) Valsts valodas likuma (VVL) 23. panta 1. daļa: “(1) Oficiālajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas.”
3) Kopš 2000. gada 1. janvāŗa ir zaudējis spēku LPSR Ministru Padomes 1946. gada lēmums par latviešu valodas pareizrakstības maiņu (starp tiem, aizliegums rakstīt burtus Ŗ un ŗ).
4) Pareiza un spēkā esoša līdzskaņu mija latviešu valodā ir:
a) 2. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, piemēram,
|
Jānis |
Jāņa |
Jāņi |
Jāņu |
Jāņiem |
utt. |
|
dēlis |
dēļa |
dēļi |
dēļu |
dēļiem |
utt. |
b) 5. deklinācijas lietvārdiem - tikai daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram,
|
egle |
egļu |
Tā kā latviešu valodā ir šādi līdzskaņi – b, c, č, d, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, ŗ, s, š, t, v, z, ž, tad pareiza un spēkā esoša līdzskaņu mija latviešu valodā ir arī šādiem:
a) 2. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīvā un visos daudzskaitļa locījumos, piemēram,
|
labdaris |
labdaŗa |
labdaŗi |
labdaŗu |
labdaŗiem |
utt. |
|
bēris |
bēŗa |
bēŗi |
bēŗu |
bēŗiem |
utt. |
b) 5. deklinācijas lietvārdiem - tikai daudzskaitļa ģenitīvā, piemēram,
|
bedre |
bedŗu |
Piemēri (iekavās slīprakstā minēti atbilstoši vārdi, lai vieglāk būtu saskatīt un iegaumēt likumsakarības):
-ŗš (četri vārdi, kam galotne ir –š)
gaŗš-gaŗums (ceļš, zaļš, zaļums, viņš)
kaŗš-kaŗa-kaŗam-kaŗot-kaŗavīrs-kariņš (ceļš-ceļa-ceļam-ceļot-ceļavīrs-celiņš)
kuŗš-jebkuŗš-kuŗa-jebkuŗa-kuŗam-jebkuŗam (ceļš, zaļš, viņš)
vaŗš-vaŗa (metāls) (ceļš, zaļš, viņš)
-ris (2. deklinācijas lietvārdi)
pavasaris-pavasaŗa-pavasaŗu-pavasaŗiem (dēlis-dēļa-dēļu-dēļiem)
janvāris-janvāŗa (dēlis-dēļa)
februāris-februāŗa (dēlis-dēļa)
septembris-septembŗa (dēlis-dēļa)
oktobris-oktobŗa (dēlis-dēļa)
novembris-novembŗa (dēlis-dēļa)
decembris-decembŗa (dēlis-dēļa)
mūris-mūŗa (dēlis-dēļa)
Māris-Māŗa (dēlis-dēļa)
-re (5. deklinācijas lietvārdi)
bedre-bedŗu (spēle-spēļu)
bēres-bēŗu (spēles-spēļu)
cepure-cepuŗu (spēle-spēļu)
vāvere-vāveŗu (spēle-spēļu)
-rt (1. konjugācijas darbības vārdi)
dzert-dzeŗu-[tu]dzer-[viņš]dzeŗ-dzeŗam-dzeŗat-dzēru-dzeršu-jādzeŗ-dzertu-dzeŗams-dzeŗot-dzeŗošs-dzerdams-dzērējs
(celt-ceļu-[tu]cel-[viņš]ceļ-ceļam-ceļat-cēlu-celšu-jāceļ-celtu-ceļams-ceļot-ceļošs-celdams-cēlējs)
šķirt-šķiŗu-[tu]šķir-[viņš]šķiŗ-šķiŗam-šķiŗat-šķīru-šķiršu-jāšķiŗ-šķirtu-šķiŗams-šķiŗot-šķiŗošs-šķirdams-šķīrējs
(celt-ceļu-[tu]cel-[viņš]ceļ-ceļam-ceļat-cēlu-celšu-jāceļ-celtu-ceļams-ceļot-ceļošs-celdams-cēlējs)
atšķirt-atšķiŗu-[tu]atšķir-.. u.tt.
tvert-tveŗu-[tu]tver-[viņš]tveŗ-tveŗam-tveŗat-tvēru-tveršu-jātveŗ-tvertu-tveŗams-tveŗot-tveŗošs-tverdams-tvērējs
(celt-ceļu-[tu]cel-[viņš]ceļ-ceļam-ceļat-cēlu-celšu-jāceļ-celtu-ceļams-ceļot-ceļošs-celdams-cēlējs)
aptvert-aptveŗu-[tu]aptver-.. u.tt.
vērt-veŗu-[tu]ver-[viņš]veŗ-veŗam-veŗat-vēru-vēršu-jāveŗ-vērtu-veŗams-veŗot-veŗošs-vērdams-vērējs
(celt-ceļu-[tu]cel-[viņš]ceļ-ceļam-ceļat-cēlu-celšu-jāceļ-celtu-ceļams-ceļot-ceļošs-celdams-cēlējs)
atvērt-atveŗu-[tu]atver-.. u.tt.
art-aŗu (kalt-kaļu)
bārt-baŗu (kalt-kaļu)
burt-buŗu (kult-kuļu)
durt-duŗu (kult-kuļu)
irt-iŗu (vilt-viļu)
kārt-kaŗu (kalt-kaļu)
kurt-kuŗu (kult-kuļu)
skart-skaŗu (kalt-kaļu)
Piebilde:
Apstāklis, kad Latvijā ļoti daudz cilvēku latviešu valodā runā un raksta nepareizi, proti, viņi nelieto burtus Ŗ un ŗ atbilstīgi pareizai līdzskaņu mijai latviešu valodā, nevar būt par pamatu šo burtu Ŗ un ŗ nepieļaušanai vai pat aizliegšanai.
Jebkuŗš aizliegums runāt un rakstīt Latvijā pareizā latviešu valodā ir Satversmes pārkāpums, līdz ar to šāds aizliegums ir atzīstams par spēkā neesošu kopš tā rašanās brīža un ir atceļams.
P.S. Šo rakstu drīkst iespiest arī citur tikai pilnā apjomā un tieši tā, kā tas ir uzrakstīts, turklāt norādot atsauci uz šo vietni: https://exs.lv/read/par-burtu-r-un-r-lietosanu.
Laboja DiviViens, labots 6x
Laboja nezināms, labots 1x


Emkans
dzēsts

+1 #104.06.2012. 14:11
Šis ir mans pirmais raksts manā tīmekļa žurnālā (blogā).
Varbūt noderēs.
0 #204.06.2012. 14:45
liela daļa rakstziņu to izmanto, tikai netīšam ieliekto, ļoti bieži pirms kāda burta ar garumzīmi vai mīkstinājumu
0 #304.06.2012. 14:55
Tas ir speciāli, ka tev 3) ir rakstīts "janvāŗa"?
-2 #404.06.2012. 15:22
gj
+1 #504.06.2012. 18:30
Ja mani atmiņa neviļ, 2000.-o gadu sākumā (2001. vai arī 2002. gadā, neesmu pārliecināts), Valsts valodas centrs vai Valsts valodas komisija no latviešu valodas alfabēta oficiāli svītroja ŗ burtu. Atceros, jo tolaik bija sacelta neliela jezga ap tiem grozījumiem presē, arī mana māte tam pastiprināti pievērsa uzmanību, jo viņa tobrīd bija latviešu valodas skolotāja.
Diemžēl atsauci uz šiem grozījumiem man neizdevās atrast, taču izdevās atrast likumu, kurā ir uzskaitīts pilns latviešu valodas alfabēts.
http://www.likumi.lv/doc.php?id=85209
Kā redzams šajā likuma pantā, ŗ un Ŗ burti alfabētā neietilpst. Es, protams, nevaru tev aizliegt savā rakstībā izmantot šos burtus, taču būtu pateicīgs, ja neizplatītu nepatiesu informāciju.
dzēsts @ 04.06.2012. 19:49 atbildēja:
#6, Hib, 1) tas nav likums, ko pirmīt minēji, bet gan Ministru Kabineta noteikumi, kas nosaka tikai personvārdu rakstību, bet nevis visu vārdu rakstību latviešu valodā; 2) šajos MK noteikumu 6.punktā ir uzrakstīts, kādus burtus no latviešu alfabēta lieto personvārdu rakstībā, bet nav minēts, vai bez šiem 6.1. un 6.2.punktos minētajiem burtiem ir vēl kādi citi latviešu alfabēta burti; tātad pēc šī punkta nevar apgalvot, ka tur ir minēts pilns latviešu alfabēts.
Neesmu atradis likumdošanā pamatojumu tam, ka latviešu valodā kopš 2000.gada 1.janvāŗa būtu aizliegts lietot burtus "Ŗ" un "ŗ". Tādēļ uzskatu, ka es rakstu patiesību par šo burtu lietošanu latviešu valodā.
Turklāt runāt un rakstīt pareizā latviešu valodā nav iespējams, ja nelieto arī mīkstos burtus "Ŗ" un "ŗ", kādi tie bija un ir latviešu valodā.
Vari izlasīt valodnieka Jāņa Kušķa 2004.gadā uzrakstīto darbu "Ŗ, ŗ": http://eraksti.lv/fetchbook.php?urlkey=3922475
Hibs @ 04.06.2012. 20:49 atbildēja:
Atvainojos par neprecīzo terminoloģiju, jā, tie patiešām ir Ministru kabineta noteikumi, nevis likums. Saiti uz šiem noteikumiem es iedevu, jo tas bija pirmais oficiālais dokuments, kas apstiprināja (vai vismaz ļāva nojaust) manis teikto, ko es varēju uzreiz atrast. Esmu visai pārliecināts, ka VVC patiešām atcēla mīkstināto burtu "ŗ" un "Ŗ" lietojumu latviešu valodā un apsolu mēģināt atrast atsauci uz attiecīgajiem grozījumiem. Manis dotie MK noteikumi gan pavisam noteikti apliecina, ka personvārdos netiek izmantots mīkstais burts "ŗ". Tas ir pretrunā ar tavu piemēru pie otrās deklinācijas lietvārdiem. Kā jau minēju pirms tam, neviens neaizliedz šos burtus tev lietot, taču mūsdienu latviešu alfabētā tie vairs neietilpst. Par liecina kaut vai tas, ka nevienā oficiālā dokumentā šis burts netiek izmantots. Dažādu valodas normu maiņa laika gaitā ir normāla parādība, tai skaitā noteiktu skaņu apzīmējošo burtu izzušana. Šādas te izmaiņas ir novērojamas ikvienā valodā, tev jau nu tas būtu patiešām jāzina, uzskatu, ka esi cilvēks ar gana plašām zināšanām valodniecības jautājumos. Pimais piemērs, kas man nāk prātā, ir angļu valodas burts "thorn". https://en.wikipedia.org/wiki/Thorn_(letter) Tāpat es arī neredzu pamatojumu tavam apgalvojumam, ka, neizmantojot "ŗ" un "Ŗ", nav iespējams runāt un rakstīt pareizā latviešu valodā. Burts "r" un "R" apvieno gan cietā, gan mīkstā "r" skaņas. Līdzīgi burti "e" un "ē" apvieno šauros un platos "e" un "ē" - kāpēc tad tu neapgalvo, ka arī tie mums ir jāpieraksta tāpat kā fonētiskajā pierakstā, t.i., ar punktiņu/svītriņu zem burta? Apgalvojumam, ka mīkstā un cietā "r" izšķiršana rakstībā var palīdzēt noteikt vārda nozīmi vēl varu daļēji piekrist, taču tik un tā latviešu valodā veidotos gana daudz citu homoformu un homogrāfu. Tas situāciju diži nerisinātu, un, godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc tu to vispār uzskati par kaut ko sliktu.
dzēsts @ 04.06.2012. 21:31 atbildēja:
Hib, nav likumdošanas kārtībā pieņemta latviešu valodas alfabēta, bet Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmumiem ir tikai ieteikuma raksturs.
Pasē tiek ierakstīts vārds vienskaitļa nominatīvā, tādēļ tur mīkstais "Ŗ" vai "ŗ" var arī nemaz nebūt, jo noteikumi nosaka personvārdu rakstību vienskaitļa nominatīvā, bet nevis citos locījumos, jo uz tiem attiecas cita latviešu valodas lietošanas kārtība, kas šajos MK noteikumos nav ietverta.
Attiecībā par citiem burtiem, piemēram, gaŗo "ō", platajiem/šaurajiem "e" un "ē", varu piebilst, ka tur arī ir nepieciešamība noteikt skaidrāku rakstību, lai vieglāk varētu atšķirt šo skaņu izrunu.
Hibs @ 04.06.2012. 22:40 atbildēja:
Iespējams, ka tev ir taisnība par latviešu alfabētu, jo man diemžēl neizdevās atrast nekādu informāciju. pārskatīju gan Satversmi, gan valodas likumu.
Nepiekritīšu, ka šie noteikumi attiecas tikai uz vārdiem nominatīvā. Visos iesniegumos pavisam noteikti parādās personvārdi arī ģenitīva formā. Arī starp piemēriem ir minēti neskaitāmi personvārdi locījumos, pārsvarā datīvā un ģenitīvā, piemēram, 22.1. punktā.
Par alfabēta papildināšanu - nedomāju, ka tas ir nepieciešams. Nevienā valodā rakstība neatbilst visos gadījumos pilnīgi precīzi izrunai. Etimoloģijā manas zināšanas ir salīdzinoši niecīgas, tik vien kā mātes teiktais, taču esmu visai drošs, ka dažu skaņu apvienojums vienā burtā ir skaidrojams ar atšķirībām starp dialektiem. Piemēram, malēniešu (es ceru, ka nejaucu) izloksnē netiek izmantoti šaurie "e" un "ē". Latviešu literārā valoda ir balstīta uz vidus dialekta, taču tajā ir meklēts pieņemamākais variants itin visiem Latvijas iedzivotājiem, nevis uzspiestas viena reģiona valodas nianses visiem. Tevis ieteiktie burti katrai skaņai var novest pie izteiktākas dialektu un līdz ar to iedzīvotāju šķelšanās.
Mans viedoklis - nav vajadzības labot un lieki sarežģīt to, kas jau ir kārtībā. Tas var tikai novest pie neparedzētām sekām. Tāpat arī iedzīvotāji ko šādu atteiksies pieņemt, gluži kā tas ir gadījumā ar Islandes pārdēvēšanu par Īslandi.
dzēsts @ 04.06.2012. 23:36 atbildēja:
Hib, lūdzu, uzmanīgi izlasi paša pieminēto MK noteikumu 12.punkta pirmo teikumu: "Personvārdus loka pēc lietvārdu parauga." Taču ne likumos, ne arī MK noteikumos (arī Tevis pieminētajā) nav noteikts lietvārdu locīšanas paraugs.
Bet mans raksts ir veltīts vārdiem, kur tieši lietvārdu un darbības vārdu locījumos rodas vajadzība pēc mīksto burtu "Ŗ" un "ŗ" lietošanas, lai atbilstu pareizai latviešu valodai. Protams, ir 4 vārdi "gaŗš", "kaŗš", "kuŗš" un "vaŗš", kur jau vienskaitļa nominatīvā jau ir mīkstais burts "ŗ", taču šos vārdus parasti neizmanto kā personvārdus. Tādēļ uz tiem nav attiecināmi Tevis pieminētie MK noteikumi.
Turklāt, ja runa ir par darbības vārdu locīšanu, tad Tevis piemētie MK noteikumi (un arī neviens cits likumdošanas akts) vispār neko nenosaka attiecībā par darbības vārdu locīšanu un lietošanu.
Mīkstie burti "Ŗ" un "ŗ" bija latviešu alfabētā, un tie nav nekur pazuduši, bet tikai dēļ komunistu aizlieguma to lietošana daudziem latviešiem ir aizmirsusies.
Tagad ir pienācis laiks to visu atcerēties un sākt runāt un rakstīt pareizi - latviski.
Hibs @ 05.06.2012. 00:46 atbildēja:
Visumniek, bet šajos 65 gados ir pierādījies, ka latviešu valodā nav vajadzības pēc mīkstinātā "ŗ" burta. Es tiešām ne reizi neesmu sastapies ne rakstībā, ne runā ar situāciju, kur mīkstais vai cietais "r" palīdzētu noskaidrot vārda nozīmi. Jā, ārpus konteksta tas izslēdz dažu noteiktu homogrāfu veidošanos, bet kur tev ir bijusi vajadzība pēc tiem vārdiem ārpus konteksta? Vai tu vari nosaukt kaut vienu gadījumu, kurā šo vārdu lietojums arī kontekstā radītu apjukumu? Visi piemēri, kurus es esmu lasījis, pamatā sastāv no arhaismiem un historismiem.
DiviViens, no 18. novembra Republikas grāmatām, kas atrodas manas vecmāmiņas mājas bibliotēkā, atceros, ka arī vārds "jūŗa" bija ar mīksto "ŗ". Kā tad ir - es nepareizi atceros vai arī tu neesi minējis visus vārdus vienskaitļa nominatīvā ar mīksto "ŗ"? Otrs jautājums - vai, pievienojot šiem vārdiem piedēkļus, mīkstais "ŗ" saglabājas vai pazūd? Piemēram, vārdā "Kariņš". Šis pavisam noteikti ir cilvēka uzvārds, līdz ar to personvārds, tātad uz to attiecas arī manis minētie MK noteikumi.
P.S. Ja vēlies, lai visi runā un raksta pareizā latviešu valodā, tad, lūdzu, arī pats rādi priekšzīmi un centies nepieļaut tik rupjas kļūdas kā "dēļ komunistu aizlieguma".
dzēsts @ 05.06.2012. 01:34 atbildēja:
Hib, lūdzu, vispirms izlasi manis ieteikto Jāņa Kušķa darbu "Ŗ, ŗ" (it īpaši, 5.lapaspusē 2.rindkopu no augšas), tad sapratīsi, kāpēc vārdā "jūra" nav jāraksta mīkstais "ŗ".
Attiecībā par vārdu "kariņš" - tas ir lietvārds, kas dažreiz tiek izmantots arī kā personvārds. Tātad vārda "kariņš" rakstību un locīšanu nosaka latviešu valodas likumi, bet nevis MK noteikumi par personvārdu lietošanu. Ja šo vārdu "kariņš" izmanto kā personvārdu "Kariņš", tad to rakstību vienskaitļa nominatīvā nosaka iepriekš minētie MK noteikumi, bet šī personvārda locīšanu - tikai latviešu valodas likumi. Kā jau ir redzams manā rakstā "Par burtu Ŗ un ŗ lietošanu", tur ir tiešs piemērs par vārdu "kaŗš" (ceļš) un vārdu "kariņš" (celiņš). Otrajā gadījumā nav jāraksta mīkstais "ŗ", jo vārdu darināšana "kaŗš-kariņš" ir tāda pati kā "ceļš-celiņš".
Piekrītu, ka vārdu salikums "dēļ komunistu aizlieguma" nav tas labskanīgākais (bet šeit atbildes nav iespējams izlabot), taču nepiekrītu, ka latviešu valodā nav vajadzības pēc mīkstā burta "ŗ", jo tas, ka Tu neesi sastapies ar mīstā "ŗ" rakstību un izrunu, liecina tikai par to, ka Tev vienkārši nav laimējies to sastapt. Es esmu pietiekami daudz lasījis darbus, kur šāda rakstība tiek lietota jau ilgus gadus pēc Atmodas sākšanās. Esmu klausījies cilvēkus, kuŗi tā runā. Man vienkārši ir laimējies to piedzīvot.
+2 #604.06.2012. 18:32
DiviViens ir dzīvs?
-5 #704.06.2012. 19:11
Ŗ ir pilnīgi bezjēdzīgs burts.
Ir atšķirība starp: K un Ķ; S un Š; C un Č utt.
Gribu dzirdēt, kā tu, tikgudrskadirstgribas, izrunāsi R savādāk?
*mad @ 04.06.2012. 19:16 atbildēja:
Vispār jau atšķiras gan...
YouTube video
Kambyz @ 04.06.2012. 19:22 atbildēja:
Černa tas video.
*mad @ 04.06.2012. 19:25 atbildēja:
Tu izklausies pēc īsta latviešu valodas speciālista.
Kambyz @ 04.06.2012. 19:27 atbildēja:
Tāds arī esmu.
Ridiculus @ 04.06.2012. 21:17 atbildēja:
Ciest nevaru tā nominatīva un vokatīva jaukšanu. "Jānis, nāc!"
-5 #804.06.2012. 19:16
#7 Diemžēl jā.
0 #912.06.2012. 12:58
Kā to butu vispār izrunā
.
Es runāju par "Ŗ" un "ŗ"