Papagailis un garāmgājēja....
Kāda dāma pa ceļam uz darbu zooveikala skatlogā ierauga krāšņu
papagaili un apstājas to apbrīnot. Papagailis viņu uzrunā: „Sveiki,
kundze! Jūs nu gan esat neglīta!” Dāma sašutusi kā fūrija aizdrāžas uz
darbu.
Vakarā viņai atkal jāiet gar zooveikalu, un papagailis jau pa gabalu
viņu sveicina: „Sveiki, kundze! Jūs nu gan esat neglīta!” Dāma ir
neticami nikna.
Nākamajā dienā ceļā uz darbu viņai ir kareivīgs noskaņojums. Un kad
papagailis to atkal uzrunā: „Sveiki, kundze! Jūs nu gan esat neglīta!”,
viņa speras iekšā zooveikalā. Dusmās viņa piesola iesūdzēt veikalu
tiesā un putnam apgriezt sprandu, ja tas vēlreiz viņu apsaukās. Veikala
vadītājs no sirds atvainojas un apsola, ka putns tā vairs nerunās.
Nākamajā reizē, kad dāma iet gar zooveikalu, papagailis saka: „Sveiki,
kundze!” Viņa apstājas, uzlūko putnu ar ledainu skatienu un skarbi
atbild: „Jā?” Papagailis, cienīgi pastaigājoties turpu šurpu pa savu
laktu, piebilst: „Nu, jūs jau pati zināt.”

Papagailis un zaglis
Kādā mājā naktī ielaužas zaglis. Ar kabatas lukturīti viņš apgaismo
istabu un meklē, ko paņemt. Kad viņš paņem CD atskaņotāju, lai ieliktu
savā maisā, pēkšņi no tumsas atskan kāda dīvaina, nereāla balss: „Jēzus
tevi vēro.” Zaglim tirpas pārskrien pār kauliem, viņš izslēdz savu
kabatas lukturi un sastingst. Neko vairs nesaklausījis, zaglis apsola
sev, ka paņems brīvdienas pēc nākamā lielā grābiena, tad ieslēdz
lukturīti un turpina savu darbu.
Taču tiklīdz viņš ir izvilcis stereo atskaņotāju, lai atbrīvotu no
vadiem, skaidri kā zvanus viņš atkal dzird: „Jēzus tevi vēro.” 
Pārbijies viņš panikā pārlaiž istabai gaismas staru, lai atrastu balss
avotu. Galu galā istabas kaktā viņš izgaismo papagaiļa būri.
„Tpu, vai tu to teici ?!” viņš uzšņāc papagailim.
„Jā, ” putns atzīstas. „Es tikai mēģinu tevi brīdināt.”
„Brīdināt?” zaglis uzelpo. „Kas tad tu tāds esi?”
„Mozus, ” papagailis atbild.
„Mozus?” zaglis iesmejas. „Kas tie par cilvēkiem, kas nosauc putnu
tādā vārdā!”
„Tie ir cilvēki, kas savu rotveileru var nosaukt par Jēzu, ”
papagailis vienā mierā atbild.

Papagailis un burvju mākslinieks
Jauns burvju mākslinieks iestājas darbā uz kruīzu kuģa, un viņu pavada
tā pieradinātais papagailis. Papagailis nekad nespēj turēt muti
vajadzīgajā brīdī un vienmēr izjauc burvju trikus, izpļāpājot to
noslēpumu: „Viņam piedurknē ir paslēpta kārts!” vai „Balodis tup viņa
kabatā!”.
Kādu dienu kuģis avarē un nogrimst. Burvju mākslinieks un viņa
papagailis vienīgie izglābjas ar glābšanas laivu. Pirmās dienas viņi
vienkārši sēž un blenž viens uz otru. Beigās papagailis neiztur un
saka: „Labi, es padodos. Kur tu paslēpi kuģi?”

Papagailis un santehniķis
Kādai kundzei sabojājas trauku mazgājamā mašīna un viņa izsauc
santehniķi. Tā kā viņai pašai jāsteidzas uz darbu, viņa meistaram saka:
„Es atstāšu atslēgu zem kājslauķa. Salabojiet mašīnu, atstājiet uz
galda rēķinu, un es to vēlāk samaksāšu. Starp citu, nebīstieties no
mana buldoga, viņš jūs neaiztiks. Tikai nekādā gadījumā nerunājiet ar
manu papagaili!
Kad santehniķis ierodas kundzes mājā, viņš ierauga milzīgu,
visdraudīgākā izskata buldogu, taču, kā saimniece teikusi, suns tikai
guļ uz paklājiņa, vēro viņa darbu un pašu neaiztiek. Toties papagailis
uzvedas neciešami: viņš visu laiku mēdās, spalgi klaigā, apsaukājas un
citādi provocē.
Galu galā santehniķa nervi neiztur un viņš iebrēcas: „Aizveries,
stulbais putns!” Papagailim atbilde jau gatava: „Ņem ciet, Reksi!”

Papagailis un pircējs
Kāds puisis ienāk zooveikalā, lai iegādātos papagaili. Te viņš ierauga
vienu papagaili, kam kreisā kāja apsieta ar sarkanu diegu un labā kāja
– ar zaļu diegu. Viņš vaicā pārdevējam, ko nozīmē šie diegi.
„Nu, šis ir ļoti izglītots papagailis. Ja jūs pavilksiet aiz sarkanā
diega, viņš runās franču valodā, ja aiz zaļā – vācu valodā, ” paskaidro
pārdevējs.
„Un kas notiks, ja es pavilkšu aiz abiem diegiem?” interesējas
ziņkārīgais pircējs.
„Es nokritīšu no laktas, muļķi!” papagailis aizkaitināts iekliedzas.

Papagailis un saimnieks
Kādam jauneklim uzdāvina papagaili. Diemžēl putnam ir neciešama
izturēšanās un vēl sliktāks vārdu krājums: vieni lamuvārdi un rupjības.
Jaunais saimnieks cenšas un cenšas mainīt putna uzvedību: māca tam
pieklājīgus vārdus, atskaņo mierīgu un jauku mūziku un tamlīdzīgi.
Nekas nelīdz. Galu galā puisis saskaišas un nolamā papagaili. Putns
lamājas pretī. Viņš sapurina papagaili, bet tas tikai kļūst aizvien
rupjāks un dusmīgāks. Izmisumā saimnieks sagrābj un iegrūž papagaili uz
brīdi ledusskapī – lai atvēsinās. Dažas minūtes papagailis spiedz,
kliedz un spārdās pa ledusskapi, tad pēkšņi apklust.
Sabijies, ka būs putnu savainojis, puisis atver ledusskapja durvis.
Papagailis mierīgi uzkāpj uz saimnieka izstieptās rokas un saka: „Es
laikam būšu tevi aizvainojis ar savu rupjo valodu un izturēšanos. Es
patiesi nožēloju savus pārkāpumus. Esmu gatavs darīt visu, lai labotu
savu slikto uzvedību.”
Jaunais saimnieks no pārsteiguma kļūst mēms. Viņš jau grasās pajautāt,
kas par iemeslu tik krasai papagaiļa uzvedības maiņai, kad putns
turpina: „Drīkstu pajautāt? Ē..., ko tas broilers bija izdarījis?”