Vakarnakt nejauši sanāca aizsākt diskusiju par to, ko @Līnis nosauca par „pārlatviskošanu” (vārda nozīmi skat. šeit). Protams, bija vēla nakts/agrs rīts, tādēļ diskusija varēja būt auglīgāka un konstruktīvāka. Bet nu rīts gudrāks par vakaru, izdomāju nepiemēslot citus miniblogus un izveidot attiecīgu diskusijas tēmu, to turpinot pa dienu un iesaistot arī pārējos lapas lietotājus.

Tātad, runa ir par to, vai vajadzētu dažādus terminus un vārdus (piemēram, lucid dreaming) rakstīt tikai angliski vai citās valodās, ja šī jēdziena nosaukums latviski vairumam cilvēku varētu būt nesaprotams. Un ko darīt, ja, atrašanās angliskajā vidē, noved tik tālu, ka par šādiem latvietim iespējami nesaprotamajiem vārdiem kļūst tādi, kuru lietošana pēc būtības nav ne tuvu „nepārlatviskošanai”, bet gan drīzāk iebrauc otrā galējībā, t.i. pārangliskošanā (piemēram, mistletoe vai bēdīgi slavenā permisija)?

Zinu, ka savā latviskošanā esmu krietni radikālāks, nekā vairums, ja ne praktiski visi lapas lietotāji. Jā, latviešu valodu savu iemeslu dēļ uztveru simboliskāk un emocionālāk kā daudzi, kā ko vairāk kā tikai saziņas līdzekļi un vienu no tūkstošiem citu neskaitāmo pasaules valodu. Kā tulkotājs nevaru un arī nepiedienās rakstīt pārlieku angliskotā valodā, lai arī man šāda prakse nav pieņemama arī neoficiālajā saziņā. Tas nu tā, valodniecība, protams, nav eksaktā zinātne, kur ir nepārprotami un neapšaubāmi fakti un viena patiesība. Vienmēr būs arī citi viedokļi, kuri man nebūs pa prātam un kurus diemžēl spēšu vien skaidrot tā īpašniekam nepatīkamā veidā.

Nobeigumā, varbūt ne kā argumentus, bet zināmus faktus minēšu, ka šāda cīņa pret valodas pārangliskošanos notiek daudzās valodās, tostarp arī lielajās vācu un franču (jaunvārdu veidošanu, anglicismu skaušana utt), nemaz nerunājot par vietējās valodas terminoloģijas attīstīšanu un veidošanu, kas ir pilnīgi normāla un sen ierasta prakse praktiski visās pasaules valodās. Tātad, lai nebūtu neskaidrības un pārpratumi, norādu, ka pagaidām diskutēsim par otro, t.i. latviešu valodas terminoloģijas veidošanas, pielāgošanas un lietošanas vajadzību vai tieši otrādi — nevajadzību, nevis senu svešvārdu skaušanu un jancīgu jaunvārdu gudrošanu.

Laboja Vysainīks, labots 1x

Laboja nezināms, labots 1x