Filmas nosaukums: The Lost

Iznnāca: 2.janvārī

Piedāvā: Kilsanta

Aktieri Kilsanta un Mfx2

Kilsantai piederēja pulkstens firma, kurā bija vismaz 20
strādnieki, kas taisīja, reklamēja un pārdeva pulksteņus.Ar kilsantu nekad
nevarēja joko, jo viņš bija kārtīgais un pareizais. Citi viņu klusībā sauca par
‘’darbaholiķi’’. Kilsantai, jau kautkas firmā nepatika, kāds no strādniekiem
viņš bez ilgas domāšanas viņu atlaida. Bet bez firmas, viņam bija arī
draudzene, kuru viņš lēnām sāka aizmirst.Viņš bija nopircis gredzenu, lai viņu
bildinātu, bet viņam nebija drosme to iedot, viņai pašai. Šodien firmā no atnāca
pasūtījums no ‘’ape atol’’ Viņi vēlējās, dabūt sūtījumus no Port Sarimas. Visi
strādnieki bija aizņemti, tāpēc sūtījumus nodot bija jābrauc kilsantai. Līdzi uz
ostu nāca arī viņu draudzene, kuru viņš tur pat bildināja. Viņa draudzenei nebija
ko iedot viņam pretī, tāpēc adeva amuletu ar savu fotogrāfiju. Tā kilsanta
atvadījās no savas draudzenes un iekāpa kuģī.

Kilsanta mierīgi atpūtās, bet pēkšņi pie viņu pieskrēja viens
no kuģa strādniekiem un iedeva viņam gumijas laiviņu, kura bija salikta
kastītē.lai viņa atvērtos bija jānorauj svira. Šis strādnieks teica, ka ir
nopietna problēma un kuģī esot caurums.Viņi mēģinot salabot, bet rezultāts ir
negatīvs.katrs 3 vilnis iešūpināja laivu ar vien trakāk un trakāk.kilsanta bija
apakšējajā kabīnē pei pašām izejas durvīm. Viens no vilņiem apgāza kuģi uz sānu
un viss sāka aplūst ar ūdeni.Kilsanta paspēja izpeldēt ārā un norāva kloģi, lai
atveras laiva.laiva atvērās un kilsanta peldēja pa straumi uz priekšu.

Kilsanta pamodās un viņš ieraudzīja, ka vairs nav okeāna, bet
ir nokļuvis krastā. Viņš bija priecīgs, ka ir palicis dzīvs, bet bēdīgs, ka dzīvs
palicis viņš vienīgais.

/

Protams viņa palīgā saucienus neviens nedzirdēja. Varbūt
tomēr tikai briesmoņi, kurus kilsanta bija iedomājies. Kilsanta zināja, ka viņam
ir ļoti paveicies, ka ir palicis dzīvs un cerēja, ka drīz atbrauks glābēji un
viņu izglābs. Viņam nebija ne jausmas uz kuru salu viņš ir nokļuvis. Kilsanta 3 stundas
gaidīja, līdz viņam sagribējās ēst. Viņš devās skatīties, vai šeit ir atrodams, kas ēdams un viņš atrada banānus, kas viņu ļoti iepriecināja.

/

Kilsanta apēda vismaz 10 banānus un, tad viņš juta, ka viņu
mute ir izkaltusi. Viņam ļoti gribējās dzert, bet nebija, ko. Viņš gāja tālāk un

atrada kokosriekstus ar, kuru sulu viņš padzērās. Tad viņš devās atpakaļ pie banānu kokiem un nolēma tur pārlaist nakti.

/

Kad atkal pienāca rīts un kilsantai vēl neviens nebija
atbraucis pakaļ un izglābis, viņam bija lielas pārdomas. Viņam vēl bija cerība, ka
kāds viņu izglābs, lai arī tas bija ļoti neiespējami. Kilsanta devās atpakaļ uz

vietu, kur viņu izveda krastā.daži no sūtījumiem arī ir nonākuši krastā. Kilsanta mēģināja atrast, ko noderīgu, lai arī tur nekā tāda nebija.

/

Pēc laika viņš arī saprata, ka uz šīs salas viņam nāksies
pabūt ilgāk nekā tikai divas dienas. Viņam bija bail, ka neuzbrūk kaut kas
nepazīstams, tāpēc devās izpētīt salu.V iņš gāja pa okeāna krastmalu. Un pēkšņi

viņš ieraudzīja, ka zālē kautkas iekustējās. Kilsanta bija tā pārbijies, ka viņu sirds sāka pukstēt ar vien skaļāk un skaļāk.Viņš gāja uz priekšu un pēkšņi ieraudzīja skorpionu.

/

Kilsantai bija bail no skorpioniem un čūskām, tāpēc viņš ātri
muka prom. Neskatoties atpakaļ viņš skrēja un skrēja, līdz pēkšņi bija nonācis
vecajā vietā. Tur bija arī kartes gabaliņš. Viņš to paņēma un apskatīja. Kkartē
nebija nekas redzams par salām un okeāniem. Tur bija redzamas tikai
pilsētas. Kilsantai tas nepatika un iemeta karti ūdenī.

/

Kilsanta atkal skatījās okeāna un cerēja, ka kāds tomēr
atbrauks viņam pakaļ un izglābs. Pēc divām stundām, viņš devās atkal paēst
banānus un nolasīt arī rītdienais. Viņš no koka dabūtos banānus krāva somā un
veda uz savu veco vietu, kur stāvēja mantas. Kilsanta arī šajā vietā pārlaida
nakti.Nākamajā rītā kilsanta pamodās un redzēja, ka vairs neviens banāns nav
palicis. Kilsantai nebija ne jausmas, kas tos būtu varējis savākt. Daži banāni
par zemi tomēr mētājās par kuriem kilsanta sekoja.

/

Kilsanta sekoja, tik ilgi līdz ieraudzīja čūsku, kas viņam
bija vienu metra atālumā. Kilsanta jau domāja, ka nu ir beigas, bet tomēr viņam
izdevās izbēgt.

/

Viņš uztaisīja mazu cirvīti. No koka ar īlenu izgreba cirvim
kātu un ar liānu piesēja pie tā akmeni. Viņš ar to cirta malku. Tas bija tik ļoti
grūti, ka to neviens cits nevarētu izdarīt. Divu stundu laikā viņam tikai izdevās
nocirts koku.Vēlāk viņš to sacirta gabalos, lai varētu iekurt ugunskuru. Kilsanta
sita kopa akmeņus, lai dabūtu liesmu. Viņam tas aizņēma 2 stundas līdz notika brinums
un izdevās iegūt liesmu.

/

Kilsanta paņēma svārkus un tos plivināja, lai dūmi ietu pēc
iespējam augstāk un, lai kuģi varētu to saskatīt.Protams, tas bija bezjēdzīgi
un kilsanta uzkāpa uz vulkānu malu un mēģināja izlemt, vai tomēr taisīt pašnāvību, vai
nomrit salā pec 2-3 mēnešiem.

/

Biegās tomēr viņš izlēma, ka pašnāvību netaisīs un dosies
nogalināt visus sala iemītniekus, lai viņam vairs nekad nebūtu jābaidās.

Kilsanta ar ilenu uzasinaja mazu koka nazīti, ar kuru viņš devās uzbrukt salas dzīvniekiem. Viņš nevienu nežēloja, bet skarbi nogalināja.

/

Viena no čūskām kilsantu saindēja. Kilsanta paņēma savu džemperi
un noslaucīja asinis. Aptina ievainojumu un turpināja salas dzīvi.

Pēc 3 Gadiem

Killsanta bija ļoti labi iepazinies ar atrasto rotaļlietu.
Rotaļlieta viņam bija kā draugsar kuru
viņš vienmēr sarunājas un iztēlojās, ka rotaļlieta atbild uz viņa jautājumiem

..bet īstenībā tā nemaz nebija

/

Vienīgā lieta, kas Kilsantu biedēja ir sala, kas atradās vulkānu
pašā virsotnē. Viņš visu laiku domāja, ka arī tur atrodas kādi briesmoņi, nevis
dzivnieki. Šodien bija tā diena, ka kilsanta pārvarēja drosmi un iegāja alā.Un
ko viņš tur ieraudzīja? Viņš ieraudzija ļoti daudz akmeņus ar zeltu un šajā alā
nebija nevienu briesmoņu. Kilsanta jau sapriecājās, ka viņš būs bagāts, bet viņš
nebija padomājis, ka atpakaļ pilsētā viņš netiek.

/

Tā kilsanta saskaldīja ļoti daudz šo zeltu ar savu cirvīti.
Viņam bija vismaz 100 zelta gabaliņi. Viens no tādiem varētu maksāt 5milijonus.Kilsanta
visus šos 3 gadus ir nodarbojies ar garlaicību, zvejošanu, malkas ciršanu un ļoti
lielām pārdomām. Viņš nožēloja, ka pēc darbiniekiem ir izturējies slikti. Viņš nožēloji, ka
ar savu draudzeni viņš atvadījās tik slikti. Viņam bija daudz, ko no šīs dzīves

nožēlot. Visus šos gadus viņš arī aprēķināja, kur viņam vajadzētu doties, lai nokļūtu mājas. Viņš bija arī uzbūvējis laivu, lai būtu vismaz ceriba tur nokļūt.

/

Kilsanta iestuma laivu un devās jūra. Viņš visu zeltu atstāja
krastā un arī savu rotaļlietu. Viņam gāja grūti, jo katrs vilnis, kas viņam stājas
pretī bija tuvu laivas apgāžanai. Kilsanta nobrauca ar laivu 10 stundas līdz pēkšņi
viņš aizmiga. Viņš pamodās, jo dzirdēja dīvainu troksni. Tas bija liels zvejas
kuģis, kas viņam brauca pretī un viņu izglāba.

/

Kilsanta bija ļoti laimīgs. Viņš vēlējās ātrāk satikt savu
draudzeni pateikt visu ko domā. Viņš beidzot gribēja arī izbaudīt normālu ēdienu.
Kuģas apkalpe paziņoja kilsantas draudzenei, ka viņš ir dzīvs. Un viņa draudzene
esot bijusi ļoti lielā šokā kā visi pārējie cilvēki. Kilsanta, kad uzzināja, ka
viņa draudzene jau ir aprecējusies, viņš gandrīz sāka raudāt. Viņš pēc nonākšanas
krasta devās uz vecajām mājam, kur viņš sastapās ar viņas vīru.

/

Vīrs pastāstija, ka ir pagājis liels laiks un viņi esot labi iepazinušies un vēlāk aprecējušies. Pateica, ka viņam nāksies no šejienes aiziet.
Tā kilsanta atvadījās un devās prom. Pusceļā viņš nolēma doties atpakaļ, jo viņa
nervi neiztureja. Viņš ar savu salas nazīti nogalināja viņas vīru un pēc tam iedūra
nazīti pats sev galvā.

 

Beigas