1619
Peļu serenādes
Pelēm piemīt krietni vairāk romantikas, nekā domāts. Analizējot peļu izdotās vibrācijas, Vašingtonas universitātes pētnieki ir gandrīz saklausījuši putnu dziesmas.
Savas vokālās dotības peles lieto tikai sevišķos gadījumos. Pelēni ar tām pauž izbīli, piemēram, no aukstuma vai vientulības. Savukārt peļu tēviņi „dzied šansonus", sajūtot mātīšu izdalītos feromonus. Pētījuma vadītājs Timotijs Holijs (Holy) atzīstas, ka peļu vokalizācijas ierakstos melodijas atklātas nejauši. Cilvēkam peļu izdotie skaņas viļņi ir pārāk augsti (ultrastaņa) un tāpēc nav sadzirdami. Taču, kad pazemina ierakstu frekvenci, izdodas sadzirdēt sakārtotus motīvus, kas atgādina dziedātājputnu dziesmas. Eksperimenta peļu tēviņi savā repertuārā gan krietni atpaliek pat no kanārijputniņiem, un nav zināms, vai dziesmas pelēm palīdz konkurēt par mātīti.
T. Holijs ar kolēģiem bija ierakstījis 45 peļu tēviņu radītās ultraskaņas, kad pamanīja tajās atkārtotus motīvus. Struktūras atklāšana skaņu secībā mudināja pārveidot ierakstu par dažām oktāvām zemāk un filtrēt atbilstoši cilvēka dzirdes īpatnībām. Laboratorijas peles dziesma kopumā vairāk atgādina putnēna vēl nepilnīgi apgūto dziedātprasmi, tieši tāpēc ir iespējams tālāk pētīt dziesmas apgūšanas procesu dzīvajā dabā.
Nu ceru ka vismaz kādam liksies gana interesants!
Pelēm piemīt krietni vairāk romantikas, nekā domāts. Analizējot peļu izdotās vibrācijas, Vašingtonas universitātes pētnieki ir gandrīz saklausījuši putnu dziesmas.
Savas vokālās dotības peles lieto tikai sevišķos gadījumos. Pelēni ar tām pauž izbīli, piemēram, no aukstuma vai vientulības. Savukārt peļu tēviņi „dzied šansonus", sajūtot mātīšu izdalītos feromonus. Pētījuma vadītājs Timotijs Holijs (Holy) atzīstas, ka peļu vokalizācijas ierakstos melodijas atklātas nejauši. Cilvēkam peļu izdotie skaņas viļņi ir pārāk augsti (ultrastaņa) un tāpēc nav sadzirdami. Taču, kad pazemina ierakstu frekvenci, izdodas sadzirdēt sakārtotus motīvus, kas atgādina dziedātājputnu dziesmas. Eksperimenta peļu tēviņi savā repertuārā gan krietni atpaliek pat no kanārijputniņiem, un nav zināms, vai dziesmas pelēm palīdz konkurēt par mātīti.
T. Holijs ar kolēģiem bija ierakstījis 45 peļu tēviņu radītās ultraskaņas, kad pamanīja tajās atkārtotus motīvus. Struktūras atklāšana skaņu secībā mudināja pārveidot ierakstu par dažām oktāvām zemāk un filtrēt atbilstoši cilvēka dzirdes īpatnībām. Laboratorijas peles dziesma kopumā vairāk atgādina putnēna vēl nepilnīgi apgūto dziedātprasmi, tieši tāpēc ir iespējams tālāk pētīt dziesmas apgūšanas procesu dzīvajā dabā.
Nu ceru ka vismaz kādam liksies gana interesants!
Lasītāju vērtējums: (0 balsis)
0 #126.02.2008. 16:08
hmm.. interesanti! romantiskaas italiano peles!
profilsgalerija
0 #227.02.2008. 11:16
profilsgalerija