Portnacio sarkofāgs

Pilnīgi neticās, ka šis sarkofāgs ir tūkstoš astoņsimt gadus vecs, jo tā grebums ir ļoti spilgs un izskatās svaigs.  Nav zināms, kas tajā tika apglabāts, tomēr ir ziņas, ko var iegūt no šādu grezu tēlniecības darbu pētīšanas. Tas atrodās Romas nacionālajā muzejā un sarkofāgs ir novietots aptumšotā istabā zem prožektoriem, kas to apspīdot lieliski izceļ katru izcilnīti.

Tas tika atrasts 1931. gadā, netālu no Via Tiburtina Romas piepilsētas austrumu daļā. Uz tā priekšas ir attēlota simboliska kauja, kas notiek divos līmeņos. Šis sarkofāgs ar grebumiem ir meistardarbs – kurā skaisti konstrastē tumšais ar gaišo, patiess gaismēnu efekts. Tajā ieguldītais darbs ir vienkārši apbrīnojams.

Sarkofāgu visticamāk izmantoja ar Marka Aurēlija kampaņām saistīta ģenerāļa apbedīšanai. Viņš ir attēlots uz sarkofāga priekšpuses, mūžam sastindzis cīņā ar saviem naidniekiem. Tomēr šim augstās pakāpes virsniekam, kuram bija paredzēts šis sarkofāgs, nav izveidota seja.

Viens pieņēmums, kādēļ ģenerālis tika atstāts bez sejas ir, ka tēlnieks plānoja viņam izveidot nāves masku. Tomēr nesaprotamu iemeslu dēļ sarkofāgs tā arī palika nepabeigts un tā iemeslus var tikai minēt. Mēs nezinam, kas ar ģenerāli notika pirms viņa nāves, varbūt viņš krita kaunā un viņa radinieki vai draugi nolēma to mūžam atstāt bez vārda un sejas.

Protams, tā izveidē galvenais nebija tā cena. Šāda sarkofāga izveide maksātu neiedomājami dārgi.  Kā arī viss pārējais, neskaitot paša apbedītā seju (un tādējādi arī viņa reputācija) palika neskarts.  Var redzēt viņa karavīrus, cīnoties ar to barbaru ienadniekiem.  Daži no tiem jau ir krituši, citi acīmredzami lūdzas žēlastību.

Tomēr pēc visa pieejamā ir ticams minējums par sarkofāgā apglabāto. Zārka augšējā daļā redzamā zīmotne ļauj mums izteikt minējums par šī vīra identitāti. Tajā ir attēlots Legio IIII Flavia ērglis un Legio I Italicai mežacūka. Vēsturnieki, kas pētīja šo zārku uzskata, ka apbedītais ģenerālis varētu būt Auls Jūlijs Pompīlijs. Viņš dienēja pie Marka Aurēlija, kurš vadīja abus jātnieku eskadronus no 172. līdz 175. gadam karā pret markomāņiem.

Protams pilnīgi droši nav zināms vai šis sarkofāgs patiešām piederēja Pompīlijam. Tomēr bez šaubām uz sarkofāga attēlotajā kaujā triumfēja romieši un tas visdrīzāk tika uzskatīts par šī nezināmā ģenerāļa lielāko sasniegumu. To var izsecināt pēc barbaru - kara trofeju grebumu pārspīlētajiem izmēriem. Uzvarētāji demonstrē to rokas (un tādējādi arī to godu).

Marks Aurēlijs Antonijs, kurš valdīja no 161. līdz 180. gadam ir pazīstams kā pēdējais un viens no pieciem labajiem imperatoriem.  "Vienīgais no imperatoriem, " šādi rakstīja vēsturnieks Hērodians, "viņš pierādīja savu spēju mācīties nevis izsakot filozofisko mācību gudros vārdus, bet pateicoties viņa nevainojamajam raksturam un pieticīgajam dzīvesveidam."  Tomēr viņš arī rīkoja karagājienus pret Partu impēriju, markomāņiem, kvadiem, sarmatiem un ģermāņu ciltīm.

Sarkofāgs kapsētas apmeklētājiem kalpo kā apliecinājums par šī augstā ģenerāļa spēku, varonību un sasniegumiem. Šis smalkais daiļamatniecības izstrādājums ir saglabājies teju 1800 gadu un vēl joprojām kalpo kā amatnieku meistarības un precizitātes apliecinājums, kas vislabāk novērtējams aptumšotā telpā, to apspīdot projekoriem, kā arī tas ir apskatāms Palazzo Massimo.

Rakstu aizliegts pārpublicēt citās tīmekļa vietnēs.