Režisori: David Benioff, D. B. Weiss.

Sižeta autors: George R. R. Martin.

Pirmā sezona: 2011. gada 17. aprīlis.

Otrā sezona: 2012. gada 1. aprīlis.

Trešā sezona: 2013. gada 31. marts.

Ievaddziesma: dzirdama katras sērijas sākumā un atspoguļo seriālā esošo vietu struktūru un apkārtējo vidi. Ar interesantu animāciju palīdzību dziesmas gaitā tiek uzbūvēti abi kontinenti un tajos esošās pilsētas.

Game Of Thrones "Official" Show Open (HBO)

Vispārīgi dati

Seriāls balstīts uz pasaulslaveno Dzordža R. R. Martina "A Song of Ice and Fire" darbu, kas pēdējos gados pēc pirmās sezonas iznākšanas guvis plašu popularitāti un atsaucību. Līdz šim brīdim uzņemtas un skatītājiem parādītas 2 sezonas, no kurām katra atspoguļo vienu sērijas grāmatu. Trešās sezonas pirmā sērija tiks klajā laista 31. martā.

Katra sezona atveidota 10 sērijās, no kurām visas ir apmēram stundu garas.

Seriāla saturiskais sižets

Iron Throne Notikumi risinās izdomātos kontinentos ar angļu valodā lietoto debespušu apzīmējumu izcelsmi - Westeros & Essos. Dekādi ilgās vasaras svelme sāk pamazām izsīkt, liekot manīt neizbēgamu rudens atnākšanu un sējot bažas par nepieredzēti bargas ziemas tuvošanos. Laikapstākļu paēnā vairāki karaļi, Dzelzs Troņa sildītājam mirstot mīklainā nāvē, no šķietama pamiera un sadarbības pāriet atklātā cīņā par vietu uz tā. Troņa pretendenti no nomalēm nāk atklātībā, un katra tiesības uz to top spēcīgākas. Briest naids gan karaļnamu, gan draugu starpā, un karaliste nonākusi uz satricinājuma sliekšņa. Karš tuvojas ar smagiem soļiem un ar vāli triec neveiklo un vājo mugurās.

Tajā pašā laikā ziņas no tālajiem ziemeļiem, kur aiz sensenos laikos celtas sienas bargs sals un nāves sērkstošā elpa mūžam klabinājusi pa zobiem, arvien pasliktinās. Naktssardzes izlūki arvien nozūd drūmajos mežos, bet izmaiņas mežoņu apmetnēs liecina par kāda nezināma spēka aktivitāti. Ziemai minot uz papēžiem, bailes no spēcīgiem milžiem un nemieru sējošiem nešķīsteņiem briest augumā. Naktssardzes spēki laika ritumā ir mazinājušies, un jauna vēsma to aprindās ir nepieciešama.

Un no zirgļaužu zemēm austrumos vietu uz troņa piesaka kāda reiz no troņa gāzta karaļnama atvase. Caur tuksneša jūrām un neviesmīlīgām zemēm vijas tās ceļš, kur tās spēki un raksturs stiprinās. Tārgārjenu dinastijas mantiniece, iemantojot senču slavu un briedinot pārliecību un apņēmību, caur mīlu un uguni kaļ savu ieroci, lai reiz atgrieztos mājās.

Stāsta iedvesmas avoti

Iron Throne: Daenerys

Lai arī fantāzija ir viens no žanriem, pie kā šis stāsts pieder, savā ziņā tas ir iznācis ļoti reālistisks, uzsvaru liekot uz karaļnamu savstarpējām intrigām, naidu, viltībām un nodevībām, nevis pārspīlētu izfantazētu spēku pielietošanu.

Reālistiskumam par iemeslu noteikti ir satura balstīšana uz un sasaiste ar daudziem mūsdienās plaši zināmiem vēstures notikumiem. Rožu karš (War of Roses), renesanses laiks, simtgadu karš (Hundred Years' War), Romas krišana un leģenda par Atlantīdu (seriālā - ancient Valyria) ir tikai pāris no šiem vēsturiskajiem notikumiem, kuriem tik plaši saskatāmas atsauces arī Troņu spēlē. Bruņinieku turnīri un karaļnamu pilis atspoguļo viduslaiku Eiropu, un arī ne viens vien tēls ir balstīts uz kādu no viduslaiku notikumos zināmām personām. Fantāzija, kas parādās šajā darbā, ir pārvērsta šķietami reālistiskās niansēs, tā piešķirot darbam nesamākslotu dabu.

Domas par seriālu

Ne velti šis seriāls, kas balstīts uz notikumiem pasaulslavenajā Song of Ice and Fire grāmatu sērijā, ir iemantojis tik plašu slavu un sasniedzis tik kuplu fanu pulku. Tik unikāls un līdz satura sīkumiem un niansēm pārdomāts stāsts ar apjomīgu sižetu to padarījis par kaut ko grandiozu!

Troņu spēlei ir iespaidīga vēsture, kas stāsta gaitā tikai turpina augt un atklāties. Varoņu dzīvesstāsts katru novedis citā pozīcijā, un katram par ieroci kalpo citas kārtis. Savstarpējās intrigas, sazvērestība un savu īsteno nodomu slēpšana šeit ir lielā cieņā, bet netrūkst arī sīkstu vīru ar godprātīgu un krietnu galvu.

Lai arī brīžam šķiet, ka tēlu ir pārlieku daudz un tiem nav tik viegli izsekot līdzi, šeit šis kvantums nebūt neatspoguļojas sliktā gaismā. Katram tēlam ir piešķirts savs šarms un raksturs, katram ir sava vēsture un mērķis un katrs to spēj attiecīgi parādīt. Ārēji izrādīta labvēlība un pretīmnākšana var būt tikai malds, kas slēpj iekšējo naidu un atriebības kāri.

Vēl viens bonuss Troņu spēlei ir nesaudzība ne pret vienu spēcīgu tēlu. Varonis, kurš figurē visas sezonas/grāmatas gaitā un kuram ir ierādīta šķietami svarīga pozīcija, tik ilgi var arī nedzīvot. Un savā ziņā tas ir pozitīvi, jo stāsts ir dziļš un garš un klāt ik brīdi nāk jauni tēli, tāpēc šādas pārmaiņas ir veiksmīgs veids, kā ievirzīt stāsta gultni, nepadarot to par garlaikojošu un paredzamu.

Notikumu vēriens, tēlu daudzveidība, nesaudzība, kas robežojas ar viltu un varu, neliela pieaugušo rotaļu deva un fantāzijas piegarša šo stāstu bez vārda runas ierindojusi mana topa augšgalā.

Spilgtākie personāži

Daenerys Targaryen	Dinerīsa, saukta arī par Daenerys Stormborn, Dany, Bride of Fire un the Unburnt, ir viens no galvenajiem tēliem visa stāsta laikā. Pēdējā zināmā Tārgārjenu dinastijas atvase, kas mantojusi savu senču raksturīgās violetās acis, sudrabkrāsas matus un spēju būt draudīgai un respektētai. Dzimusi pavēlēt. Īstenā Septiņu Karaļvalstu valdniece. Seriālā Dinerīsu atveido Emilia Clarke.

Ser Jorah Mormont	Izraidītais princis, agrāk - Beor Island valdnieks un Mormontu dzimtas galva. Pametis Westeros, lai izbēgtu no nāvessoda par vergu tirgošanu. Ceļo pa Brīvajām pilsētām (Free Cities) un kļūst par vienu no uzticamākajiem un tuvākajiem Dinerīsas Tārgārjenas padomdevējiem un sargiem. Seriālā Mormontu atveido Iain Glen.

Tyrion Lannister	Tīrions, kuru citkārt izsmejot dēvē par The Imp vai The Halfman un kurš ir viens no galvenajiem darba tēliem, ir Lanisteru dzimtas punduris ar strupām kājām, nevienkrāsainām acīm un rētu uz sejas. Lai arī savas māsas nicināts, Tīrions ir spējš un aprēķinu pilns. Spēj būt iecietīgs un pieklājīgs pret tiem, kas kādā veidā cietuši, tomēr pret ienaidniekiem liek lietā visu arsenālu, tos nežēlojot. Savas dzimtas dēļ guvis ietekmi un spēju rīkoties, kā pašam tīk. Seriālā Tīrionu atveido Peter Dinklage.

Cersei Lannister	Lanisteru dzimtas atvase un Tīriona māsa. Sākotnēji precējusies ar Robertu Barateonu un tādējādi izpelnījusies Septiņu Karaļvalstu karalienes statusu. Viltīga, ambicioza un temperamentīga pēc rakstura. Straujais raksturs un viegli ievainojamais gods to bieži vien noved pie spējas un nepārdomātas rīcības. Seriālā Serseju atveido Lena Headey.

Jaime Lannister	Sersejas un Tīriona brālis, dēvēts arī par Kingslayer. Kļuvis par Dzelzs Troņa (Iron Throne) Karaļsardzes (Kingsguard) bruņinieku. Dzimis bruņinieks ar izcilām zobenu cīņas prasmēm. Agrāk pastrādāto noziegumu dēļ ieguvis sliktu slavu, tāpēc pat viņa izteikti joki var tikt uztverti kā draudi. Iesākumā tik pat pārgalvīgs un iedomīgs kā māsa, tomēr pēc ieslodzījuma viņa raksturs mainās. Seriālā Džeimiju atveido Nikolaj Coster-Waldau.

Robb Stark	Vecākā Stārku dzimtas atvase un ziemeļu mantinieks. Kā jau Stārkiem raksturīgs, ar krietnu sirdi un godprātīgu rīcību. Labās attiecībās ar saviem jaunākajiem brāļiem un māsām. Prasmīgs cīņās un to taktikā. Robam pieder direwolf, kas nosaukts par Pelēko Vēju (Grey Wind). Seriālā Robu atveido Richard Madden.

John Snow	Stārku dzimtas bastards, kā dēļ atbilstoši ziemeļnieku tradīcijām ieguvis uzvārdu Snow. Tuvojoties pieaugušo vecumam, iestājas Naktssardzē, lai aizsargātu karalisti no ziemeļos briestošajām briesmām. Krietns un godīgs, spējīgs ar zobenu, kas Džonu ātri vien noved ietekmīgā stāvoklī. Pieder direwolf vārdā Sniedziņš (Snow). Seriālā Džonu atveido Kit Harington.

Joffrey Baratheon	Šķietami Roberta Barateona un Sersejas Lanisteras atvase un Septiņu Karaļvalstu troņmantnieks. Stāstam iesākoties, vien 12 gadu vecs, tomēr laika gaitā ieņem vietu Dzelzs Tronī (Iron Throne). Nekontrolējams temperaments un nežēlīgs raksturs, kas robežojas ar sadistisku rīcību, kā rezultātā bieži vien pieņem neapdomīgus un pārsteidzošus lēmumus un rīkojumus. Tiek dēvēts par izskatīgu. Raksturīgi blondi mati, kas noveduši pie īsteno vecāku apšaubīšanas. Seriālā Džofriju atveido Jack Gleeson.

Stannis Baratheon	Vecākais Roberta Barateona brālis un vēlāk Dzelzs Troņa (Iron Throne) mantinieks; arī Pūķakmens valdnieks (Lord of Dragonstone). Raksturīgas zilas acis un cieši apcirpta bārda, bet īsie mati tiek raksturoti 'kā kroņa ēna'. Ietiepība un apņēmība bieži spēlējusi par labu, ļaujot noturēt pilis un aizstāvēties pret nodevējiem. Grūtības sagādā gūt ļaužu atbalstu. Seriālā Stanisu atveido Stephen Dillane.

Lady Melisandre	R'hlorr dieva priesteriene un Shadowbinder, nākusi no leģendām un drūmiem nostāstiem apvītās Asshai tālajos austrumos. Uguns pavēlniece, mūždien tērpusies sarkanās drānās un sludinot uguns spēku, jo "the night is dark and full of terrors". Uzticas tīri savām spējām un uguns vīzijām. Atveido sevi kā spēcīgu un noslēpumaini maģisku būtni, pat tālajos un saltajos ziemeļos ģērbjoties plānās drānās. Stanisa Barateona sabiedrotā un ciešākā padomdevēja. Seriālā Melisandri atveido Carice van Houten.