Esmu no tiem cilvēkiem, kuri, aizejot gulēt, ļoti bieži redz murgus.

16.01.2014 18:00 pēc darba, ļoti saguris, pārbraucu mājās un vienkārši atlaidos gultā, lai atpūstos. Uzliku paskatīties vienu no Day9 storytime videoklipiem, bet no video redzēju labi, ja kādu minūti - atslēdzos.

Es piecēlos 17.01.2014 1:47, sapratu, ka esmu aizmidzis ar visām drēbēm un brillēm un rezultātā jūtos mazliet pabriesmīgi. Apjautu arī to, ka jau tkal esmu murgojis. Atšķirība tiki tāda, ka šo murgu es jau biju redzējis, pāris gadus atpakaļ. Līdz šim man bija bijis tikai viens murgs, ko es redzu atkal un atkal, bet tas bija diezgan īss un pie tā jau biju pieradis.

Es biju kādā zemnieku sētā, diezgan vecā mājā, kurā kopā ar mani bija vēl divi cilvēki. Diemžēl viņu sejas es neatceros. Viņi sēdēja viens otram pretī pie veca kvadrātveida koka galda, kurš atradās blakus logam. Es tikmēr staigāju apkār pa telpu un sarunājos ar šiem cilvēkiem, nespēju atcerēties par ko. Pēkšņi man ļoti sāka spiest sirdi, palika grūti elpot un mirkli vēlāk atskanēja šāviens. Vienam no cilvēkiem, kas atradās pie galda, no galvas pašķīda asinis un viņš saļima pie zemes.

Otrs cilvēks nokliedzās: "Kas notiek?!" un nometās ceļos pie mirušā cilvēka. Es piegāju pie loga, pašķīru malā baltus aizkarus un paskatījos ārā pa to. Mājas pagalmā es ieraudzīju armijas džipu un liekas kādus 6-7 vīrus tērpušos kareivju apģērbā, viņi bija bruņoti.

Džips

Tuvākais ko varēju atrast tam kā izskatījās dzips.

Soldier

Un šis tuvākais ko es varēju atrast tam kā izskatījās kareivji(arī ieroči bija tieši šādi).

Es atgāju nost no logu un tajā brīdī mājas durvis tika atlauztas un tajās parādījās viens no kareivjiem. Viņš nevilcinoties notēmēja un izšāva uz otru cilvēku, kurš arī saļima uz zemes blakus pirmajam.

Es sāku mesties durvju virzienā un pagrūdu kareivi malā, nonākot pagalmā ieraudzīju pārējos kareivjus diezgan liela attālumā no manis. Metos skriet ik pa laikam pieliecoties cerībā izvairīties no lodēm, kuras manā virzienā lidoja pietiekošā daudzumā, pāris kareivji sāka man dzīties pakaļ. Es skrēju pāri laukiem, kuri liekas tikko bija apsēti, zeme bija mitra un vietām varēja redzēt milzīgas peļķes.

Lauks

Liekas biju atrāvies no saviem vajātājiiem. Nez no kurienes uzradās mana laba drauga draudzene. Viņai neizskaidrojamu iemeslu dēļ bija kļuvusi par tumšu bruneti(reāli viņai tādas matu krāsas nav). Es viņai teicu: "Labi izskaties". Nākamajā brīdī viņa nokrita dubļos un sāka tajos vārtīties. Es atkal sāku skriet.

Pēkšņi es atrados uz kāda pakalna, guļus uz vēdera, pakalnu sedza sakaltusi zāle un es tajā biju paslēpies. 3-4 metrus no manis priekšā bija taciņa pa kuru tajā brīdī gāja liekas 2 virsnieki un vēl kāds cits cilvēks. Viņi neapjauta, ka viņus vēroju. Liekas, ka viņi runāja par mani un to kā mani novākt. Turpināju viņus vērot. Pēc mirkļa man blakus uzradās trešais cilvēks, viņš bija man nemanot nonācis no virsniekiem pie manis. Viņš teica: "Klusu, viņi tevi neredz, es tev palīdzēšu." Viņš piegāja pie blakus esoša krūma un sāka ēst kaut kādas ogas. Tad es nez kādēļ pie sevis nodomāju: "Vai tas cilvēks esmu es pats no nākotnes?". Pēc brīža viens no virsniekiem ierunājās skaļāk: "Eu narkomān, tu nāc?". Trešais cilvēks aizgāja ar virsniekiem.

Es biju nonācis kādā vietā, kur es neesmu bijis vairākus gadus kopš bērnības. Tā ir netālu no divām trīsstāvu daudzdzīvokļu mājām. Tur atrodas staļi un šķūņi. Bērnībā mēs mēdzām šķūņos spēlēties starp ruloniem.

Aiz šī šķuņa ir zemes ceļš pa kuru es lēnām gāju. Priekšā ir mežs, nonācis mežmalā es iekūru ugunskuru, liekas tādēļ, ka bija pienākusi nakts. Sēdēju pie ugunskura un vēroju to, pagriezos pa labi un ieraudzīju sev blakus mugursomu. Atvēris mugursomu, ieraudzīju tajā kaut ko ēdamu, bet vairs neatceros ko. Pamodos...

 

Laboja alberts00, labots 1x

Laboja nezināms, labots 1x