Scorpions

Scorpions ir Vācu roka grupa, kas dibināta 1965. gadā. Kopš grupas pirmsākumiem, grupa svārstījās starp diviem žanriem – smagais roks un smagais metāls. Grupas oriģinālais biedrs Rūdolfs Šenkers ir vienīgais, kurš palicis grupā, lai gan grupas galvenais vokālists Klauss Mains ir iedziedājis visus studijas albumus. 1980 gados, grupa kļuva populāra ar savu roka himnu „Rock You Like a Hurricane” un daudziem citiem singliem kā „No One Like You”, „Send Me an Angel”, „Still Loving You” un „Wind of Change”. Mūzikas kanāla VH1 nominācijā "Labākais mākslinieks smagā roka žanrā", grupa ievietojās 46. vietā. Bet dziesma „Rock You Like a Hurricane” ierindojās 18. vietā VH1 kanāla nominācijā "100 labākās smagā roka dziesmas".
Visā pasaulē grupa ir pārdevusi vairāk kā 75 miljonu albumu, kas grupu ierindo pie vissekmīgāk pārdotāko albumu nominācijas.

Uzmanību! Sekojošajā rakstā ir matreāls, kuru nav ieteicams apskatīt bērniem līdz 16 gadu vecumam.
Kā arī raksts ir ļoti masīvs, tādēļ rēķinaties ar laiku. Lai jauki lasās!

Grupas pirmsākumi un izveidošanās (1965. – 1973.)

Grupa tika izveidota 1965. gadā, un to izveidoja grupas ritma ģitārists Rūdolfs Šenkers. No sākuma grupai nebija spoži laiki, tādēļ Šenkers pats pildīja vokālista uzdevumus. 1970. gadā, grupa sāka attīstīties, jo grupai pievienojās Šenkera jaunākais brālis Mihaels un vokālists Klauss Mains. 1972. gadā, grupa ierakstīja un izlaida pirmo debijas albumu „Lonesome Crow”, kuru palīdzēja izveidot bundzinieks Volfgangs Dzionijs un basa ģitāra spēlētājs Lotārs Heimbergs. Neilgi pēc albuma izlaišanas grupa sāka koncerttūri ar jauno albumu, iesildot klausītājus pirms grupas „UDO” iznākšanas. Uz koncerttūres beigām, Rūdolfam Šenkeram piedāvāja spēlēt grupā „UDO” kā galvenajam ģitāristam un viņš piekrita. Lai varētu pabeigt savas grupas koncerttūri, Šenkers pasauca savu draugu Uli Rotu, kas grupā izpildīja ģitārista pienākumus.

1973. gadā, Mihaels Šenkers aizgāja no grupas, kas noveda grupu uz izjukšanu. Tajā pašā gadā, grupa piedāvāja iestāties grupā Ulijam Rotam, kas iepriekš palīdzēja grupai tās tūrē, bet viņš atteicās un labāk vēlējās palikt savā grupā „Dawn Road”. Grupas dibinātājs Rūdolfs ļoti vēlējās muzicēt kopā ar Rothu, bet nevēlējas izšķirt savas grupas pēdējo sastāvu. Rūdolfs piedalījās dažos grupas „Dawn Road” mēģinājumos, pēc kā izlēma pievienoties šai grupai, kuras sastāvā bija Ulijs Rots pie ģitāras, Francs Buholzs pie basa, Akims Kiršings pie taustiņu instrumentiem un Jurgens Rosentals pie bungām. Pēc kāda laika, grupa piedāvāja Klausam Mainam pievienoties grupai kā galvenajam vokālam, ko viņš arī izdarīja. Lai gan grupā bija vairāki „Dawn Road” biedri, grupa izlēma paņemt „Scorpions” nosaukumu, jo tas bija ļoti labi zināms nosaukums Vācijā, un zem šī nosaukuma tika jau izlaists viens albums.

Ceļš uz slavu (1974. – 1978.)

1974. gadā, grupa ar jauno sastāvu izlaida otro albumu „Fly to the Rainbow”. Šis albums izrādījās veiksmīgāks, nekā pirmais un tādas dziesmas kā „Speedy’s Coming” un tituldziesma „Fly to the Rainbow” nostabilizēja grupas muzicēšanas stilu. Pēc albuma izdošanas no grupas aizgāja taustiņu instrumentu spēlētājs Akims Kiršings. Drīz pēc viņa aiziešanas, grupu pamet arī Jurgens Rozentals, jo tika iesaukts armijā. Pēc dienēšanas, 1976. gadā, Jurgens pievienojās grupai „Eloy”, kur ierakstīja trīs albumus. Turpretim, grupai pievienojās jauns bundzinieks no Beļģijas – Rudijs Leners.

1975. gadā, grupa izlaida jaunu albumu „In Trance”, kas sekmēja ilgo sadarbību ar vācu producentu Dīteru Dierku. Šis albums bija liels solis pretī grupas žanra izkopšanā un nostiprināšanā.Gadu vēlāk grupa izlaida albumu „Virgin Killer”. Uz albuma vāka bija attēlota kaila meitene un tās dizainers bija Štefans Bohls, kam arī piederēja RCA Records ierakstu studija, kur arī albums tika ierakstīts. Ar šo interesanto gājienu grupa ieguva lielāku popularitāti, bet mazliet vēlāk albuma vāku nomainīja, lai varētu to pārdot internacionāli. Tajā pašā gadā grupas bundzinieks Rudijs Leners aizgāja no grupas personisku iemeslu dēļ un viņu aizstāja Hermans Rebels.

Nākamam albumam, „Taken by Force”, ierakstu studija RCA Records pielika papildus pūles, lai albums tiktu atskaņos pēc iespējas vairāk radiostacijās un tiktu pārdots visos mūzikas veikalos. Albuma singls „Steamrock Fever” tika pievienots pie RCA Records populārākajiem skaņdarbiem un tas guva lielu popularitāti Vācijā. Grupas galvenais ģitārists Uli Rots nebija apmierināts ar grupu un personisku iemeslu dēļ pameta to un izveidoja savu grupu – „Electric Sun”. Pēc Rota aiziešanas grupa meklēja jaunu ģitāristu un pieņēma grupā Mattiasu Jobu.

Komerciālie panākumi (1979. – 1991.)

Pēc jaunā ģitārista pienākšanas, grupa pameta studiju RCA Records un izveidoja līgumu ar Mercury Records studiju ASV, bet Harvest/EMI Electrola Records internacionāli, lai ierakstītu nākamo albumu – „Lovedrive”. Pēc pāris nedēļām, Mihaels Šenkers, tika izmests no grupas UDO, dēļ pārmērīgas alkohola lietošanas un viņš uz īsu brīdi atgriezās atpakaļ grupā „Scorpions”. No tā brīža grupai bija trīs ģitāristi, bet ar Mihaela palīdzību tika ierakstītas tikai 3 dziesmas. Tā rezultātā tapa albums „Lovedrive”, kuru kritiķi uzskatīja par grupas labāko sasniegumu. Tādas dziesmas kā „Loving You Sunday Morning”, „Always Somewhere”, „Holiday” un „Coast to Coast”, veiksmīgi nostiprināja grupas smaga roka žanru. Albums „Lovedrive” sasniedza 55. vietu ASV dziesmu topos, parādot to, ka grupa pamazām iegūst internacionālus panākumus. Pēc albuma izdošanas grupa nolēma atstāt Mihelu grupā, pavēlot no grupas aiziet Mattiasam Jobam. Lai gan pēc pāris nedēļām grupas tūrē, Mihaels turpināja lietot alkoholu un izlaida dažas koncerta stadijas, vienreiz pat zaudējot uz skatuves samaņu. Pēc tā grupa ataicināja Jabu atpakaļ un 1979. gadā grupa piedāvāja viņam palikt grupā pastāvīgi, aizvietojot Mihaelu.

1980. gadā, grupa izlaida jaunu labumu „Animal Magnetism” un arī šis grupas albuma vāciņš tika interesanti izdomāts, parādot tur sievieti, kas tup uz ceļiem, kurai priekšā ir vīrietis. Albums sevī iekļāva tādas klasiskas dziesmas kā „The Zoo” un „Make It Real”. Drīz pēc albuma izlaišanas, grupas vokālistam Mainam sākās problēmas ar balss saitēm, kas noveda viņu pie operācijas un iespējas, ka vairs nekad nevarēs dziedāt. Bet tajā pašā laikā, 1981 gadā., grupa sāka darbu pie jaunā albuma „Blackout”. Albumam tika piesaistīts vokālists Dons Dokkens, kamēr grupas solists atpūtās pēc operācijas. Meins veiksmīgi izveseļojās un albumu sanāca pabeigt ar to, ka Mains atgriezās atpakaļ kā galvenais vokālists. Albumu „Blackout” izlaida 1982. gadā un albums pēkšņi kļuva par veiksmīgāko grupas albumu, līdz tam brīdim, iegūstot platīna disku. Voklāista Maina balss palika nemainīga un nepavājinājās pēc operācijas, tādēļ faniem tas ļoti patika un albums bija ļoti veiksmīgs. Vispopulārākie „Blackout” singli bija – „Dynamite”, „Blackout” un „No One Like You”.

Ātri gūstot popularitāti ar albumu „Blackout”, grupa uzstājās vairāk kā 350 tūkstoš skatītāju priekšā, AVS festivālā US Festival. Koncertu rādīja tiešraidē caur MTV, kas grupai deva vēl lielāku popularitāti un atbalstu.Līdz 1984 gadam viss mainījās, kad grupa izlaida jauno albumu „Love at First Sting”. Grupa ar savu singlu „Rock You Like a Hurricane” kļuva par pašu populārāko grupu visā pasaulē. Dažus mēnešus pēc albuma izlaišanas grupa sasniedza dubulto platīna disku un uzkāpa ASV topu augšgalā. Pēc šī albuma kanāls MTV deva grupai glaimojošus nosaukumus un ieceļot tos visādos topos, kā arī grupa Rolling Stones žurnāls grupu nosauca par smagā metāla varoņiem.1985. gadā, pēc tūrēm ar albumu „Love at First Sting”, grupa izlēma izveidot jaunu koncerttūru albumu un to arī izdarīja. Albums „World Wide Live” arī bija ļoti sekmīgs un nonāca ASV un UK topu augšgalos.

Pēc saspringtā tūru grafika, grupa atgriezās studijā un ierakstīja jaunu albumu – „Savage Amusement”, kuru izlaida 1988. gadā. Albumā tika iekļautas vairākas skaņu variācijas, kas līdzinājās grupai „Def Leppard”, kas atkal albumam deva panākumus.1988 gadā, albuma „Savage Amusement” tūrē, grupa bija otrā, kas tajā laikā uzstājās padomju Krievijā. Grupa „Uriah Heep” bija pirmā, kas jau bija uzstājusies padomju Krievijā. Tūre bija panākumiem pilna, jo tūres laikā grupa iepazīstināja ar savu mūziku Krieviju, kas tiem deva daudz vairāk fanu un lielāku atbalstu.Vēloties mazliet mainīt savu spēlēšanas stilu, grupa pameta toreizējo producentu Dieteru Dirku un parakstīja līgumu ar Keitu Olsenu. 1990. gadā, kad notika producentu maiņa, tapa arī jauns albums – „Crazy World”. Šajā albumā tapa arī ļoti panākumiem pilnā balāde „Wind of Change”, kas aprakstīja to laiku politiskos notikumus un pārmaiņas.

Vēlākais laiks (1992. – 2009.)

1993. gadā, grupa izlaida albumu „Face The Heat”. Uz albuma tapšanu, grupa pasauca palīgā Ralfu Riekermanu, kas spēlēja basu. Ierakstīšanas procesā grupa piesaistīja vēl vienu producentu – Brūsu Feirbeirnu. Albums tapa vairāk uz metāla bāzes, nevis melodiskās, tādēļ grupas fani sadalījās savā starpā un katrai pusei bija savs viedoklis par albumu. Daudziem metāla faniem albums patika, bet grupas ilgstošajiem faniem tas nepatika un grupa zaudēja diezgan daudz fanu. Tādas albuma dziesmas kā „Alien Nation” un „Under The Same Sun” nebija pat līdzvērtīgas dziesmai „Wind of Change”, kas bija vissekmīgākā grupas dziesma. Albums nebija ne ļoti izdevies, ne ļoti slikts, kaut kas pa vidu.
1995. gadā, tika izdots jauns albums „Live Bites”, kas bija koncertu ierakstu albums, kā arī albums nebija īpaši veiksmīgs.

1996. gadā, Ierakstot 13. studijas albumu „Pure Instinct” bundzinieks Hermans Rebels pameta grupu, lai izveidotu pats savu ierakstu studiju. Kurts Kress pārņēma bungas, pirms to izdarīja Džeims Kottaks, kas arī pastāvīgi palika grupā kā bundzinieks. Albums „Pure Instinct” ir kā mierinājums tiem, kuriem nepatika iepriekšējais albums, jo albumā bija daudz balādes, nevis tas tika noskaņots uz metāla žanra. Albuma singli „Wild Child” un „You and I” guva pakāpeniskus panākumus.

1999. gadā tika izlaists albums „Eye II Eye”, kurš bija neordinārs grupas parastajam mūzikas stilam, jo albumā tika iekļauti vairāki „popa”un „tehno” elementi. Kamēr albums pamazām sāka uzņemt apgriezienus, grupas fani nezināja kā reaģēt uz šo pārsteigumu. Albuma singlā „To Be No. 1” piedalījās dziedātāja Monika Levinska, kas mazliet paaugstināja grupas popularitāti.
Tajā pašā gadā, grupai bija sadarbība ar Berlīnes orķestri un šīs sadarbības rezultātā tika izlaists jauns albums „Moment of Glory”, kurā ietilpst 10 dziesmas. Jaunas albums bija liels solis grupas reputācijas atjaunošanai, pēc iepriekšējiem kritizējumiem. Lai gan kritiķi pamanīja, ka grupa mazliet sāk attēlot grupu „Metallica”, albums bija izdevies un faniem tīkams.
2001. gadā, grupa izlaida tūres albumu „Acoustica, kurš sevī iekļāva akustiskus skaņdarbus un grupas populārākos hītus. Šis albums atkal mazliet pacēla grupu pa popularitātes kāpnēm.
2004. gadā, grupa izlaida albumu „Unbreakable”, kas bija kritiķu slavināts albums, jau ilgi pirms tā iznākšanas. Šis albums bija vissmagākais grupas vēsturē. Albums sevī iekļāva tādus skaņdarbus kā „New Generation”, „Love’em or Leave’em” un „Deeper and Dark”. Dēļ ierakstu studijas lažas, albums nebija pietiekami popularizēts un netika nekādos topos. Ar šo albumu grupa piedalījās ļoti daudz tūrēs, piesaistot arī īpašos viesus kā „Judas Priest” un citas pazīstamas grupas.
Agrajā 2006. gadā grupa izlaida DVD „1 Night in Vienna”, kass iekļāva sevī 14 dziesmas no koncerttūrēm.
2007. gadā, tika izlaists albums „Humanity Hour I” un uzreiz pēc tā tika izlaists tūres albums „Humanity World Tour”.
Tajā pašā gadā, grupas dziesmas tika pievienotas spēlei „Guitar Hero”. Mazliet vēlāk grupa izlaida albumu „Humanity Hour I” internacionāli.
2009. gada, decembrī grupa spēlēja Krievijas kremlī un gadu vēlāk saņēma godalgotu apbalvojumu no Krievijas par grupas sasniegumiem dzīvē.

Agrās mūsdienas (2010. – mūsdienas)

2009. gada beigās, grupa paziņo, ka jaunais albums – „Stingi n the Tail”, tiks izdots 2010. gadā un ierakstīts Zviedrijā ar producentu Mikaelu Andersonu. Albums tomēr tika izdots 2010. gada, 23. martā.
2010. gada, janvārī, grupa paziņoja, ka šis ir pēdējais albums un šī būs pagaidām pēdējā tūre ar šo albumu.
2010. gada, aprīlī grupa nostiprināja savu slavu, ieliekot savas plaukstas betonā, kas atrodas Holivudā, kopā ar citām pasaules zvaigznēm.
2011. gada, novembrī, grupa izlaida albumu „Comeback”, kas iekļāva sevī visas populārākās iepriekšējās dziesmas.
Vēlāk grupas galvenajam solistam tika jautāts vai grupa radīs jel kādu albumu. Viņš teicis, ka domas dalās, bet droši teica, ka tiks izlaists DVD, kurš būs 3D, kurā varēs redzēt visas grupas uzstāšanās un koncerttūres.
2012. gadā klejoja baumas, ka grupa izjuks, bet tā nav. Tieši otrādāk. Grupas ģitārists apsolīja, ka 2014. gadā, iznāks jauns albums, kurā būs visas neiznākušās dziesmas no tādiem albumiem kā „Blackout”, „Love ar First Sting”, „Savage Amusement” un „Crazy World”.
Vēlāk grupa uzstājās dažādos festivālos un vairākos internacionālos pasākumos.

Grupas dalībnieki

• Grupas dalībnieki, kas joprojām spēlē un atrodas grupā:

Rūdolfs Šenkers – ritma un galvenā ģitāra, vokāls (1965. – mūsdienas)
Klauss Mains – galvenais vokāls (1970. – mūsdienas)
Mattias Jabs – galvenā un ritma ģitāra, vokāls (1978., 1979. – mūsdienas)
Džeims Kotaks – bungas, vokāls (1996. – mūsdienas)
Pāvels Marcivods – basa ģitāra, vokāls (2004. – mūsdienas

• Grupas dalībnieki, kas palīdzēja grupai un sekmēja tās karjeru:

Lotārs Heimbergs – basa ģitāra, vokāls (1965. – 1973.)
Volfgangs Dzionijs – bungas, perkusijas, vokāls (1965. – 1973.)
Kārlis Heins Volmers – galvenā un ritma ģitāra, vokāls (1965. – 1970.)
Mihaels Šenkers – galvenā un ritma ģitāra, vokāls (1970. –1973., 1978. –1979.)
Francis Buholzs – basa ģitāra, vokāls (1973. – 1983., 1984. – 1992.)
Ulijs Džons Rots – galvenā un ritma ģitāra, vokāls un galvenais vokāls (1973. – 1978.)
Jurgens Rozentāls – bungas, perkusijas, vokāls (1973. – 1975.)
Akims Kiršings – taustiņu instrumenti (1973. – 1974.)
Rudijs Leners – bungas, perkusijas (1975. – 1977.)
Džo Vimans – bungas, perkusijas (1977.)
Hermans Rebels – bungas, perkusijas, vokāls (1977. – 1983., 1984. – 1995.)
Ralfs Rikermans – basa ģitāra, vokāls (1993. – 2000., 2000. – 2003.)
Kurts Kress – bungas, perkusijas (1996.)
Kens Teilors – basa ģitāra, vokāls (2000.)
Ingo Povitzers – basa ģitāra, vokāls (2004.)

Diskogrāfija

Noformējums	Nosaukums	Gads	Ierakstu kompānija
	Lonesome Crow	1972	RCA Records
	Fly to the Rainbow	1974	RCA Records
	In Trance	1975	RCA Records
	Virgin Killer	1976	RCA Records
	Taken by Force	1977	RCA Records
	Lovedrive	1979	Mercury Records Harvest/EMI Records
	Animal Magnetism	1980	Mercury Records Harvest/EMI Records
	Blackout	1982	Mercury Records Harvest/EMI Records
	Love at First Sting	1984	Mercury Records Harvest/EMI Records
	Savage Amusement	1988	Mercury Records Harvest/EMI Records
	Crazy World	1990	Vertigo Records Mercury Records
	Face the Heat	1993	Mercury Records PolyGram Records
	Pure Instict	1996	East West Records
	Eye II Eye	1999	East West Records Koch Records WEA Japan Records
	Moment of Glory	2000	EMI Classics
	Unbreakable	2004	BMG Music Group
	Humanity: Hour I	2007	Sony BMG New Door/UME Records
	Sting in the Tail	2010	Sony Music Germany New Door/UME Records