[sh] Slēpņošanas pasākums ''Jūrmala-Ragaciems 2013''

Lai arī ir pagājis nedaudz vairāk kopš 16. augusta (piektdiena) un laiks ir aizskrējis aiz lielām kalnu grēdām, taču par šo rakstu nevienā brīdī entika aizmirsts, vismaz no manas puses. Šoreiz stāsts būs par Jāņa (Ridiculus), Edgara (durvis) un Toma (shevijs) piedzīvojumiem Jūrmalā un tavākajos piekrastes ciemos.

Viss sākās jau pašā nedēļas sākumā - pirmdienā, tfu, viss sākās jau pašā vasaras sākumā, kad Edgars un Jānis saņēma ielūgumus man pievienot. Nepagāja ne pāris mēneši, kad visi trīs atradām vienu kopīgi brīvu dienu. Tad nu arī sagatavošanās darbi sākās pirmdien, tfu, arī tie sākās vasaras sākumā, kad kopā ar Gati (Trauku Mazgātāja), braucot vilcienā uz Rīgu, izpildījām slēpnim paradzētu Sudoku mīkli. Tātad, pirmdien sagatavošanās darbi turpinājās, kad kopā ar Edgaru un nelielu Rolanda (Klibs) palīdzību atrisinājām slēpnim paradzētos jautājumus par kino, Jānis pabeidza Sudoku mīklas aprēķinus, bet es sazīmēju maršruta karti un pārbaudīju visus Latvijas robežslēpņus.

Pienāca rīts un izrādās, ka tomēr Katrīna (Twī) tomēr nesastādīs mums kompāniju un Jānim ar Edgaru uz Jūrmalu bija jādodās divvientulībā. Pēc nepilnas stundas tikāmeis Slokas stacijā un mūsu pirmais pietras punkts bija Rimi - dzērienu un pārtikas iegādes punkts. Bet jau ap 11:30 bijām pilnībā gatavi un devāmies pretīm mūsu pirmajam slēpnim!

Pabraukuši garām mūsu pirmajam ieplānotajam slēpnim un Edgaram cīnoties ar Endomondo un GPS signāla atrašanu, es tomēr nolēmu šodienu sākt ar kaut ko vieglāku par multislēpni un iesildīties šai garajai dienai jeb bijām nonākuši pie Melnezera dabiskais . Skaista un klusa vieta starp diviem purva ezeriem. Ātri vien izrādījās, ka nemaz tik ātri un viegli nebūs un jau pirmais slēpnis mums paprasīja diezgan daudz laika un pūliņus, taču pēc minūtēm 30, ar taustes un ar līdzīgu slēpņu pieredzes slēpnis tomēr krita. Kā paši lasījām komentāros, kamēr meklējām slēpni, vēl lielākam cilvēku baram tas ir aizņēmis pat krietni lielāku laiku un pūliņus, tāpēc pēc tik lieliska slēpņa atrašanas nebija nemazākās nožēlas par pavadīto laiku to meklējot.

Esam atgriezušies Jaunķemeros un gatavi sākt dienas grūtāko uzdevumu - multislēpni A walk on the beach . Kā jau iepriekš lasījām, tad tālākie slēpņa uzdevumi un posmi ir gana neskaidri, koordinātas neprecīzas un starp visiem atradējiem, tikai pirmie divi ir spējuši atrast paši saviem spēkiem jeb bez ''zvans draugam'' papildiespējas. Pirmie divi posmi mums nesagādāja nekādas problēmas, viss ātri un gludi.

Arī trešais punkts pārleiku neaizkavēja, lai gan neskaidrības mums bija diezgan konkrētas, taču pēc izslēgšanas metodas ātri vien bijām ceļā uz slēpņa ceturto uzdevuma vietu. Šeit tad arī visi bija iesprūduši - gan tie, kuri slēpni bija atraduši ar ''zvans draugam'' palīdzību, gan visi tie, kuri šajā psomā bija padevušies. Apņemības pilni lauzt slēpņa ''tradīcijas'', iktā atradām prasīto - nokaltušu koka stumbru ar burtu gravējumu, bat ātri vien pārliecinājāmies par to, par ko sūdzās pārējie slēpņa meklētāji - tīrāko fantāziju saskatīt nepieciešamās rakstu zīmes. Izmēģinājām visu ko vien spējām tur ieraudzīt un izdomāt, visas reizes burtiski tikām ievesti jūrā. Tad nu arī metām ar roku šim slēpnim un pēc nelielas ieturēšanās devāmeis tālāk, vismaz patīkami, kamēr pildijām šo multi-slēpni, gandrīz jau bijām klāt pie nākamā slēpņa.

Tepat blakus mums bija LV#008 , tieši starp Bigauņciema un Lapmežciema robežu. Mazliet pamaldoties pa krūmiem un priežu puduriem slēpnis bija rokās un devāmeis tālāk. Izminušies cauri visam Lapmežciemam bijām nonākuši pie Starpinupites misterija , slēpnis ar Sudoku uzdevumu. Pēc hinta bildes, kuru ieguvām pēc geocheckera koordināšu pārbaudes, divu domu nebija - būs vien jālien upē un mērcēties, vismaz kājās pavisam noteikti. Sākumā ar Edgaru iebridām un sākām meklējumus, izstaigājuši katrs savu tilta pusi slēpni neatradām, nu i Jānis ar nāca, nepagāja ne dažas minūtes un kārbiņa tika atrasta. Tā kā Jānim bija jāšķērso upe, kas, nemērcējoties tālāk par ceļgaliem, nemaz tik viegli nav un es pats biju pareizajā pusē, tad nu visādi centos aizsniegties, bet nekā... Atnāca Jānis... Vēsā mierā aizsneidzās un slēpnis mums bija rokās (garo cilvēku priekšrocības). Tā kā nebijām pareizajā upes krastā, kur ir daudz maz sakarīgs krasts, nācās atkal šķērsot upi, kas pret straumi nemaz tik viegli un vairākas reizes nokļuvu situācijā, kad par mata tiesu, kā vēlāk izrādīsies, jau priekšlaicīgi nesamērcējos nedaudz vairāk par ceļgalu tiesu.

Atkal mazliet iestiprinoties un apaujot apavus bijām gatavi ripot tālāk. Šajā brīdī nedrīkstētu aizmirst manas pedāļa problēmas - neturošais klaņa uzgrieznis, kurš ar flaķenēm bija jāpiegriež ik pēc pāris kilometriem. Tā nu arī devāmeis cauri visam Ragaciemam uz LV#009 pusi, protams, pa ceļam pāris reizes piestājot un atkal piegriežot vaļīgo klani. Nonākuši pie slēpņa ātri vien ieraudzījām vajadžigo koku, pierakstījāmies un devāmeis tālāk. Mums priekšā bija diezgan liels gabals līdz nākamajam slēpnim pa šoseju, tad nu arī uzdevās uzņemt labu tempu un tā vien šķiet, ka lielais ātrums bija iemesls, kāpēc diezgan labu laiku uzgrieznis vairs negriezās vaļā.

Blakus Klapkalnciemam sākām nākamo slēpņu sēriju, visu iesākāma r ļoti interesantu un savdabīgu mistēriju Somu jegeru kauju vieta , bet pēc tam neliela pastaiga pa kāpām un LV#010 - viens no retajiem Latvijas robežslēpņiem, kuram ir Terrain 3 vai vairāk. Nonākuši pie slēpņa kopā ar Edgaru rāpāmies pakaļ, nesen sākušais lietus arī darija savu un viss slīdēja bez maz vai kā pa ledu, taču bez leikeim starpgadījumiems slēpni atradām.

Šajā brīdī, vadoties pēc grafika, mums bija ieplānota īstā atpūtas, maltītes ieturēšanas un peldes vieta, taču to visu izbojāja kretīniskais lietus, kurš netika solīts nevienās laika ziņās. Sākumā slēpāmies starp plānajām priežu skujām, atkal nedaudz uzēdām un, gaidot kamēr pārstās līt, sapratām, ka mums ir garlaicīgi, tāpēc kaut kas laika nosišanai bija jāizdomā. Tad nu arī tapa salauztais Modra (Static) velosipēda priekšējais ritenis - https://exs.lv/say/23282/2939973-slepnosanas-pasakuma-laika . Kā arī beigās atzināmeis, ar velosipēdu viss ir kārtībā, vienkārši priekšejo ratu varēja atskrūvēt un pielikt atpakaļ ar roku.

Itkā lietus pierima, priekšējais ritenis atgriezās savā vietā un nolēmām turpināt ceļu. Tālu jābrauc nebija, taču bija labs gabaliņš jādodās pa pielijušajām meža stigām līdz Aklais ezers , kurš man jau bija atrasts, tieši tāpat kā nākamie 3 slēpņi. Bet lietus nedomāja pierimties, tieši pretēji, tas tikai pieņēmās spēkā. Pēc pāris nobristiem kilometriem pa mežu un slēpņa atrašanas pēc maniem norādījumiem, bijām caurislapji un sajūtas bija diezgan tuvas Slapjajam Kaķim, kā nekā, mums ar Jāni jau nākamajā dienā bija jābūt uz strīpas Slapjā Kaķa otrajam piegājienam. Vismaz tikuši uz šosejas saulīte uzspīdēja un devāmeis atpakaļ uz Lapmežciemu. Pa ceļam es vairs nevīžoju notīt savu svaļīgo uzgriezni ar skoču, lai tas kādā brīdī nepazūd, jo itkā bija iegūtas iemaņas jau laicīgi saprast, kad pedālis krīt nost, bet tas viss bija maldīgi... Tad nu arī vienā brīdī pienāca moments, kad secināju, ka uzgrieznis ir noskrūvējies un mētājās kaut kur uz ceļa vai ceļa malā, šoreiz diezgan veiksmīgi un uzgrieznis tika atrasts, bet blīve gan pazuda līdz ar galiem. Tagad man jau pēc pārsimtsmetriem vajadzēja pārskrūvēt uzgriezni. Kaut kā nebūt tikuši līdz Ragaciemam jau pirmajā veikalā devos pēc SuperMoment, es laikam pat ticēšu, ka SuperMoment reklāmas džeku var pielīmēt pie grieztiem, jo saspeižot pusi tūbiņas un izveidojot nelielu līmes baseiniņu ap vītni viss patīkami iecementējās un atlikušās 3/5 par pārskrūvēšanu un nemitīgu apstāšanos varēju aizmirst.

Nonākuši Lapmežciema centrā griezāmies nost no galvenā ceļa, mums jau iebrauktā maršruta, un devāmeis uz Kaņiera ezera krastiem, kur no sākuma mūs jau sagaidīja Dumpi dzirdi? , atkal ar meniem norādījumiem Jānis ar Edgaru slēpni ātri atrada.

Izbraukuši, vai šoreiz pareizāk būt teikts, izstūmušies pa šaurajām Kaņiera dabastakas laipām bijām nonākuši pie Kaņieris , atkal sekoja mani norādījumi un bez aizķeršanās varējām turpināt ceļu uz Ķemeru pusi.

Pa ceļam tikām norieti no vietējo mopšu puses un pusceļā līdz Ķemeriem nonācām pie ķemeru sēra dīķi , tā kā es tur esmu bijis un tā arī nesapratu, kas tur būtu tāds ievērības cienīgs, tad mēs tikai pēc slēpņa piestājām. Atkal biju atradis, tikai šoreiz jau pirms krietni ilgāka laika - teju gada, arī par konkrēto atrašanos vietu nebija īsti nojausmas, jo konkrētajā meža gabalā arī neviens orientieris īsti nebija. Tā kā par šo īpašo slēpni es jau Jānim biju paspējis izmuldēties simts un vienu reizi, viņš zināja, kas ir jāmeklē, bet Edgaram gan neteicām. Tas viss beidzās ar muļķīgu Edgara uzvirzīšanu tam, kas ir jāmeklē, līdz Jānim apnika un ''atrada'' slēpni.

Tālāk uz Ķemeriem devāmies par vienu sasodīti nelīdzenu ceļu, kas tur tik vien nebija - ķieģeļi, šīferi, akmeņi, plēves un citas drazas, nemaz nerunājot par bedru izmēriem, dziļumiem un apkārtmēriem.

Beidzot nonākuši līdz Ķemeriem mums sekoja kompakta slēpņu sērija, visu iesākām ar Sanatorija-viesnīca ''Čaika'' , man gan prasījās, kaut ko mazleit sarežģītāku un vairākkāpelējumamu, bet jebkurā gadījumā - patīkams slēpnis.

Kā pēdējo atstājot multislēpni Ķemeri, mēs devāmies uz ''Akmentiņi'' , pavisam niecīgs pārbrauciens, neliels gabaliņš gar sliedēm un bijām pie nelielā strautiņa, itkā slēpnis elementārs un veigls, taču savas 10 minūtes mums tas prasīja. Dodoties atpakaļ ieraudzījām šīs tūres Jāņa plankošanas vietu - sliedes. Un tieši arī vilciens mums pretīm nāca, tiesa, Jānis šoreiz nebija tik šerps un nogaidīja vilcienu un tikai tad devās bildēties.

Vēl viens mikroskopisks pārbrauciens un bijām Ķemeru stacijā, tur mūs sagaidīja dienas vieglākais slēpnis Stacija , pēc norādītajiem parametriem, bet tā viss nebija. Lai arī hints ir nepārprotams un esam īstajā vietā, tas mums prasīja teju 20 minūtes. Tā kā Vinijs pūks apmaldījās 3 priedēs, tad mēs apmaldījāmies zem 3 kadiķiem meklējot slēpni. Galu galā viss bija precīzi un pareizi, tikai slēpnis bija meistarīgi apslēpts un prasījās nedaudz lielāku sarežģītības pakāpi. Tālāk atpakaļ pilsētā, kā man patīk saukt Ķemerus - apdzīvotie džungļi. Kluss un ļoti īpatnējs Jūrmalas rajons ar neskaitāmām pamestām ēkām un interesantu apbūvi.

Pāris minūtes un bijām pie pamestā Ķemeru ''kinīša'', šis arī bija tas slēpnis ar uzdevumiem par kino - cinema . Sastopoties ar kārtējiem magliem un apgājuši apkārt ēkai slēpnis bija rokās. Šeit arī tapa lieliskā Edgara ''facepalm meme'', žēl, ka nedrīkstu likt.

Pulsktenis rādīja pāris minūtes pēc septiņiem, tā kā laika ierobežojumi mums nebija, vienīgi gaismas trūkums pēc saulrieta, tad nu man pa prātam bija vēl divi slēpņi. Sākām ar atlikto multi-slēpniĶemeri , pēc visa spriežot, nekas grūts, pārprotams vai sarežģīts. Uzdevumi nebija maz, bet viss risinājās uz priekšu ļoti ātri un bez problēmām, visu izrisinot piesēdām un sākām rēķināt, taču geochackeris mums nepasmaidīja, pārbaudījām visu, atradām kļūdu, atkal visu pārbaudījām, taču atkal geochackeris mums nepasmaidīja, un šoreiz mums pat bija pareiza papildus pārbaude jeb visu vērtību summa. Visu pārbaudījām vēl 3 reizes, gan katru vērtību, gan katru risinājumu, taču nekādas neprecizitātes neatradām. Pārlasījām visus iespējamos slēpņa logus, apskatījāmeis bildes un atradām ļoti potenciālo slēpņa vietu, hintam atbilstošu, apkārt nomīcītu nokritušu koku meža vidū. Meklējām mēs ilgi, bet nekā. Jau bija 9 vakarā un pēc patsmit minūtēm vienīgais vilciens reizi stundā, kā arī pēc neilga brīža pati saule taisījās uz rietu un par pēdējo manis ieplānoto slēpni nemaz nebija ne runas.

Tad nu arī steigšus devāmeis uz Ķemeru staciju un devāmies mājās, man jau nekur tālu jābrauc nebija, divas pieturas un biju atpakaļ Slokā, taču Jānim un Edgaram vēl vesela stunda līdz Rīgai un tad vēl ceļš līdz mājām. Es mājās biju pirms desmitiem, Jānis pirms divpadzmitiem, bet Edgaru vispār tajā vakarā neredzēju onlainā.

Pārvēršot no jūdzēm uz kilometra Edgara trakerīša statistiku un tīri uz aci piemetot klāt sākuma distanci, kad GPS niķojās, mums sanāca veikti ~55 kilometri. Tiesa, man jau pa prātam bij viss šis līkums lielāks ar vēl pāris slēpņiem, kas kā vēlāk izrādījās, būtu vēl papildus ~30 kilometri.

Jāsaka milzīgs paldies Jānim un Edgaram apr superīgo kompāniju un lieliski pavadīto laiku, uz tikšanos nākamajos eXs.lv GC pasākumos! https://exs.lv/group/91

Un vēl tik beigās citāts no Edgara puses :

- Cerams, ka ar to tizlo pedāli ar īpaši neizbesīju.

- Nu zini, tavs temps bija tāds, ka pie pedāļu nokrišanām varēja tīri labi atvilkt elpu.

Laboja shevijs, labots 2x