Špikeru veidi un pamācības

Mācību procesa viena no būtiskām sastāvdaļām ir informācijas atlase un atcerēšanās. Atcerēšanās var būt īslaicīga, vidēja un ilglaicīga. Īslaicīga tad, ja nepieciešams izlasīt kādu informācijas apjomu un izdarīt secinājumus. Vidēja ilguma, ja nepieciešams atcerēties nākošās dienas pārbaudes darbam vai eksāmenam. Ilglaicīga – spēja uzburt smadzenēs tādu noturīgu režģi, kurš ļauj gan atcerēties atcerēšanās faktu, gan arī pašu materiālu. Starp citu, vairums cilvēku atceras asociatīvi nevis faktoloģiski, kas nozīmē, ka būs grūti atcerēties fizikas formulu neko nezinot par to procesu, kuru tā apraksta.

Neklausieties to pedagogu vāvuļojumos, kuri apgalvo, ka nekas nav jāatceras un svarīgi zināt, kur ko var paskatīties. Tas tiesa, ka  informācijas kļuvis daudz un tā kļuvusi daudzveidīgāka, bet tieši tamdēļ ir mācību programma, kas nosaka, ko ir jēga atcerēties un ko varat arī, tā teikt, pieņemt zināšanai.

Lai arī kādas būtu jūsu atcerēšanās spējas un ieguldītais laiks atcerēties „visu”, turklāt iespējami īsā laikā, pa spēkam ne katram. Un te nu pavisam labi noderētu kāds priekšā puspateikts vārds, acs iemetiens kladē vai vēl labāk paraugs ar līdzīgu uzdevumu.

Špikeris

Špikošana jeb norakstīšana ir viens no slinkuma veidiem, kas, grozi kā gribi, ir arī progresa dzinulis. Kā latviešu valodā radies vārds „špikot”, neizdevās atrast, tamdēļ dalīšos ar savu subjektīvo interpretāciju:

Vācu valodā [1] – Spickzettel. Iespējams cēlies no vārda Spicke – lūrēt un Zettel – lapiņa, saraksts. Tātad – lūram lapiņa.

Krievu valodā  - Шпаргалка (žargonā - шпора). Vārda izcelsme skaidrojama ar skolas žargonu. Daudzskaitlī шпаргалы nozīmē nevajadzīgas, vecas lietas. Līdzīgi vārdi pēc skanējuma atrodami arī ukraiņu „шпаргал” un poļu „szparga” valodās, kas nozīmē apmēram to pašu – kaut kas vecs un nevajadzīgs. Dīvaini, bet googles tulkotājs vārdu „Шпаргалка” tulko kā bērnu gultiņa.

Angļu valodā – cheat sheet.  Cheat – krāpt un sheet – lapa. Tātad, izmantojot špikeri bez pasniedzēja ziņas, notiek krāpšanās.

Latviešu valodā varētu pievilkt vai nu vācu izcelsmes skanējumu vai arī vārdu „spīkers” jeb priekšā runātājs. Skaidrs, ka dažādās kultūrās vārdam „špikeris” ir dažādas nozīmes.

Ētiskie apsvērumi

Ceru, ka lielai daļai lasītāju apgalvojums, ka špikot nav labi - nav pirmā dzirdēšana J. Špikošanai jeb krāpšanai, jeb patieso zināšanu uz pārbaudes brīdi viltošana ir nosodāma darbība un var beigties labākajā gadījumā ar aizrādījumu, sliktākajā – ar pārbaudes darba neieskaitīšanu.

Skolotāja rīcība

Sliktā ziņa, ka skolotājs 99% gadījumu pamana, ja ne gluži pašu norakstīšanas faktu, tad kaut ko aizdomīgu jūsu uzvedībā noteikti. Jūs pat iedomāties nevarat, cik labi pārskatāma klase, nostājoties telpas vienā no stūriem. Ja norakstīšana ir uzkrītoša, tad skolotāja galējā rīcība ir atklāt krāpšanos un pārtraukt jūsu piedalīšanos pārbaudes darbā. Tam ir viens vienīgs iemesls – neradīt precedentu un neļaut pārējiem pārbaudes darba dalībniekiem apšaubīt darba objektivitāti vai rīkoties līdzīgi.

Pamanot iespējamo norakstīšanas faktu skolotājs var rīkoties šādi:

• Skolotājs aizrāda. Tas ir bēdīgs signāls, jo, visticamāk vēl viens aizrādījums, un tiks pieņemts galējs lēmums.
• Skolotājs pienāk klāt un kādu laiku stāv blakus. 99% gadījumu tā nav nejaušība un kalpo par signālu, ka norakstīšana kļuvusi pārāk uzkrītoša.
• Skolotājs kādu laiku vēro. Gadījums - 50/50. Vai nu nav pārliecināts, ka tiešām jūs darāt kaut ko neatļautu, vai ļoti drīz sekos rīcība – t.i., pienāks klāt un pateiks, ka jums šis pārbaudes darbs beidzies.
• Skolotājs pienāk klāt un lasa jūsu darbu. Ja jūs tiešām norakstījāt – tas ir mājiens ar sūdainu mietu, ka to nevajag darīt tik uzkrītoši.
• Skolotājs maina vērošanas vietu. Slikti jūsu norakstīšanas stratēģijai, bet pamats uztraukumam nav.
• Skolotājs sāk darīt kaut ko citu. Divi varianti – labs žests, kas nozīmē, ka saprāta robežās un neuzkrītoši norakstīt drīkst vai arī provokācija, jo agri vai vēlu norakstītājs zaudēs modrību un iekritīs.

Ja nokrīt špikeris.

Raizēm ir pamats, atkarībā no špikera izpildījuma. Ja tas ir atļautais mācību līdzeklis – grāmata, lineāls, pildspalva vai identiska izmēra lapa – uztraukumam ir mazāks pamats. Ja tas ir neatļauts līdzeklis – grāmata vai klade, špikera lapiņa, tad varianti sekojoši:

• Jūs nodos klasesbiedri, pievēršot tam uzmanību – skatoties vai smejoties. Viss! Vakars! Ja vien paralēli nav noticis kaut kas mazāk kaitīgs, piemēram, līdz ar špikeri nokrita pildspalva.
• Špikeris nokrita tieši starp rindu ejām. Ja skolotājs to nav pamanījis un atrodas vietā, kur to nevar pamanīt (vai var izlikties ka nepamana), tad tas iespējami īsā laikā jādabū nost. Sliktākajā gadījumā, iznīcinot – aizvelkot vietā, kur tas nav redzams. Standarta rīcība – pasniegt blakussēdētājam zīmuli vai dzēšgumiju (kaut arī tā nav vajadzīga) un savākt lietisko pierādījumu.
• Ja špikeris nokrita zem galda. Liekam virsū kāju, somu vai kas nu ir atļauts. Gaidām izdevīgu brīdi to pacelt. Nomest pildspalvu un liekties tai pakaļ ir slikts scenārijs, bet var nostrādāt.

Špikeru veidi

Slinkais špikeris Norakstīšana notiek no klades vai grāmatas. Norakstīt ir sarežģīti, toties nav nepieciešama špikera sagatavošana. Ērtībai var aizlocīt lapu maliņas.
Grāmatas špikeris Nedaudz filigrānāks, kā slinkais špikeris, bet tomēr. Špikeris ir no grāmatas izplēsta lapa.
Parastais špikeris Neliela izmēra papīra lapiņa, uz kuras maziem burtiņiem sarakstītas atbildes vai formulas. Izdevīgākā pozīcija klasē – pa vidu, lai varētu noslēpties aiz priekšā sēdošā muguras vai rokas vai kāda cita priekšmeta. Efektivitāte – 25 – 50%.
Kabatlakatiņš Špikeris rakstās uz papīra (vai auduma) kabatlakatiņa. Labāk rakstās ar mīkstu noasinātu zīmuli.
Garmošaka Teksts sarakstīts maziem burtiņiem uz garas papīra strēmeles, kura salocīta ik pēc intervāla (~4..10cm) pamīšus uz vienu un uz otru pusi. Lai atbilžu varianti nesajuktu var jau iepriekš salocīt. Lietošanā šķirstīšana notiks ar īkšķi. Aprakstāms no abām pusēm. Efektivitāte līdzīga parastam špikerim.
Rullītis jeb papirosa Līdzīgi garmoškai, tiek rakstīts uz garas plāna papīra strēmeles. Tiek sarullēts un ielikts vai nu zināmā secībā piegulošā kabatā vai pildspalvā. Starp citu, mammas un vecmammas šuva pat speciālas jostas ar kabatiņām šāda veida papirosiem, attiecīgi stiprinot tās jostas vietā vai uz kājas zem brunča.
Uz plaukstas (rokas, kājas) Špikeri var sarakstīt arī uz rokas (parasti iekšējās puses), plaukstas vai kājas. Pēdējais vairāk derēs meitenēm, jo viegli paslēpjams zem brunča.
Bomba Uz identiska formāta lapas (tas attiecīgi iepriekš jānoskaidro)  saraksta pareizās atbildes. Sākoties eksāmenam, ātri jāatrod vajadzīgo lapiņu, kuru tad arī beigās nodos. Lai neliktos aizdomīgi, kaut ko var parakstīt uz izsniegtās lapas. Divi riski. Pirmais – pārbaudes darbā var būt vairāki jautājumi. Šinī gadījumā nekas cits neatliks, kā sarakstīt tikai vienu. Parasti pirmo, jo lielākoties tas ir teorētiskais. Otrs – lai ar lapas izmēru trāpīsiet, var atšķirties papīra struktūra.
Neredzamā bomba Sagatavojam atbilde,  rakstot uz divām lapām. Rakstot ar lodīšu pildspalvu spēcīgāk uzspiežam, lai paliktu nospiedums uz otrās lapas. Uz eksāmenu ejam ar otru lapu (tur kur ir nospiedums), atrodam leņķi, no kura nospiedums vislabāk redzams, un rakstām pa virsu. Līdzīgi var izdarīt uzrakstot atbildes ar zīmuli. Eksāmena laikā attiecīgi pārrakstām ar pildspalvu un ar zīmuli rakstīto izdzēšam.
Lineāls vai kalkulators Ja eksāmenā atļauts izmantot kalkulatoru, tad nepieciešamo informāciju var ieskrāpēt vai ar zīmuli vai pildspalvu sarakstīt lineāla vai kalkulatora otrajā pusē. Ja gana liela dzēšgumija, tad arī tās otrajā pusē. Līdzīgi var darīt arī ar šokolādes tāfelīti.
MP3 atskaņotājs  Sarakstām katru atbildi kā atsevišķu treku. Sākoties eksāmenam attinam vajadzīgo, klausāmies un rakstām. Problēma, ja atskaņotājus izmantot aizliegts vai telpā ir ļoti kluss, tad pat niecīgākā skaņa būs dzirdama un pievērsīs nevajadzīgu uzmanību gan no pasniedzēja, gan klasesbiedru puses.

Nobeigumam

To, ka norakstīt ir slikti, jau esmu teicis. Gadījumā, ja tomēr tikāt pieķerts, labākais variants ir visu samācīties un nākošo reizi, nākot uz pārbaudes darbu, apsēsties pirmajā rindā tieši pretī pasniedzējam. Pat ja tas ir blefs no jūsu puses, pastāv iespēja, ka pasniedzējs būs pārsteigts un noticēs, ka šoreiz tiešām esat samācījies un nepievērsīs tik lielu uzmanību.

No savas pieredzes esmu novērojis, ka universālākie ir garmoškas tipa špikeri un džemperis (lai var sabāzt tos piedurknē). Mīļākā vieta labā puse ap vidu, jo tad kreisā roka kalpo kā aizsegs neatkarīgi no tā, kur pasniedzējs atrodas auditorijas priekšā vai aizmugurē. Ja iespējams, rakstiet špikerus uz datora, vēlāk samazinot fonta izmēru un izdrukājot uz plāna papīra.

Ņemiet vērā, ka labāk eksāmenu pārlikt nezināšanas dēļ, nekā tamdēļ, ka tikāt pieķerts!