Slavenākie spoki

Viesnīca 'del Coronado' ir vecmodīga viesnīca, kurai netālu atrodas pludmale. Tā bija atvērta tikai četrus gadus. Reiz viesnīcā ierādās sieviete vārdā Keita Morgana, 1892. gada 24. novembrī. Laikā, kad viņa mitinājās viesnīcā, viņa bija ļoti slima. Tika apgalvots, ka viņa esot lietojusi daudz hinīna, lai mierinātu sevi par to, ka viņa ir gaidībās ar bērnu, ko nemaz nevēlas. Lai nu kā, kādu laiciņu vēlāk viņu redzēja dodamies uz pludmali ar ieroci pie galvas. Kā jau var noprast, tad viņa nošāvās. Nebija nekādu šaubu par to, ka tā bijusi pašnāvība. Kopš viņas nāves viesnīcā ir notikušas dīvainas lietas. Viesnīcas iemītnieki sūdzējās par dīvainajām skaņām, par to kā gaismas slēdzoties iekšā un ārā un pat par to, ka viņi esot redzējuši šo sievieti nu jau spoka izskatā, kura esot ārdījusi viesnīcas telpas, toties šo fenomenu izcēla tieši lielākā daļa viesnīcas iemītnieku.

Ja esi apmeties Stenlija viesnīcā, Kolorādo un savā TV esi ieslēdzis 42. kanālu, Tu skatītos filmu 'The Shining'. Vienalga vai ir diena vai nakts, vai pat kurš gads, šo filmu vienmēr rādīs pa šo kanālu. Viesnīcas darbinieki ir teikuši, ka no balles telpas nākot tādas skaņas, it kā tur notiktu kāda pamatīga ballīte, bet, kas ir dīvaini, tur neviena nav. Varot sadzirdēt bērnu bļaustīšanos gaiteņos, kad gaiteņos nav neviena bērna. Daudzi viesnīcas viesi esot redzējuši spoku, kurš naktī mierīgi stāvot visu laiku un novērojot viņus. Viesnīcas ceturtajā stāvā esot sastopama vislielākā aktivitāte. Šajā stāvā atrodams it kā tikai viens spoks — Lords Dunravens, iepriekšējais šīs zemes īpašnieks uz kuras tika uzbūvēta šī viesnīca. Viņu varot ieraudzīt virs gultām vai arī skatoties caur logiem no 407. istabiņas. Šo Dunravena spoku vaino dārglietu un citu vērtīgu lietu pazušanā visu šo gadu laikā.

Rajnhamas halle, Norfolkā, Anglijā, ir vieta, kur esot iegūta viena no visslavenākajām spoku bildēm, 'Brūnā Lēdija'. Lēdija tika nosaukta tā, tāpēc, ka viņa parādoties tikai brūnā kleitā. Viņu pazīst kā Lēdiju Doratiju Valpoli, Roberta Valpoles māsa, kura aprecējās ar Čārlzu. Viņa mira neskaidros apstākļos, 1726. gadā, un īsi pēc tam, parādījās dažādas satraucošas ziņas. Pat pirms bildes parādīšanās, 1936. gadā, majors Loftus, kurš esot apmeties viesnīcā 1849. gadā un viņa draugs Havkins esot pamanījis sievieti brūnā kleitā, kura esot izgaisusi, kad viņi esot  pietuvojušies tai. Nākamajā naktī viņi esot atgriezušies tajā pašā vietā un ieraudzījuši viņu atkal. Viņi esot pārbijušies ieraugot viņu atkal, taču, ieskatoties viņai sejā, acu vietā viņi esot redzējuši tikai melnus caurumus.

Ja Tev mētājās 2 miljoni mārciņu, Tu varētu būt Kliftonas muižas īpašnieks. Šī muiža bija slavena 11. gadsimtā, 13. gadsimtā šī muiža tika nodota Kliftonu ģimenes rokās. Tā piederēja viņiem līdz pat 1958. gadam, kad to pārdeva. Šī muiža ir kļuvusi par skolu, tad par citu skolu un tad par vēl vienu skolu, līdz beidzot tā kļuva par privātu muižu, kura piederēja Anvaram Rašidam un viņa sievai ar četriem bērniem. Muižā bija 17 guļamistabas, 10 vannas istabas, 10 pieņemšanas telpas, privāta vingrošanas zāle un kino istaba. Un, protams, daži spoki. Rašidu ģimene jau pirmajā apmešanās naktī piedzīvoja, ko dīvainu. Bieži pie durvīm kāds klauvējās un šis kāds, teica: 'Hei! Vai kāds ir mājās?', taču, pieejot pie durvīm un attaisot tās, neviens pie tām nebija. Vienā nakts stundā, Ansvara sieva, Nabila, devās lejup pa kāpnēm, lai sagatavotu pieniņu savam 18 mēnešus vecajam dēliņam. Pa ceļam viņa ieraudzīja savu meitu, vecāko bērnu ģimenē, kura bija apsēdusies pie televizora un skatījusies to. Ieraugot meitu, mātei esot radusies dīvaina sajūta, kuras iespaidā viņa nez kāpēc devusies uz augšstāvu, uz meitas istabu, kur viņa atrada meitu mierīgi guļam. Meita vienkārši nevarēja būt divās vietās vienlaicīgi. Pēc šī atgadījuma ģimene saprata, ka muiža patiešām ir apsēsta un ka šie spoki, kas mitinās šeit, spēj pārvērsties citu veidolā. Pēc dažādiem mistiskiem un bailīgiem atgadījumiem ģimene muižu pameta pēc 8 mēnešiem. Arī pēc muižas pamešanas, tika veikta izmeklēšana, kuras rezultātā izplatījās baumas par paranormālu aktivitāti šajā muižā. Tika ziņots par raudošiem mazuļiem, par istabām, kuras esot jau sen aizmūrētas, taču ir redzēts, ka tā vairs viss nav un ka tur staigājot sieviete. Ap šo muižu vijas daudz un dažādi dīvaini atgadījumi.

Ehh, Filipīnu spoki! Baltā lēdija neapšaubāmi ir viena no slavenākajiem pasaules spokiem,  jo kurš tad nav dzirdējis par rēgiem, kuri parādoties uz ceļa. Lai nu kā, Baltā Lēdija tiek aprakstīta kā sieviete ar melniem un gariem matiem, kuras seja nav redzama vai arī ir notraipīta ar asinīm. Lēdija parādoties uz 'Baletes ceļa'. Runā, ka vajadzētu izvairīties no braukšanas pa šo ceļu naktī – taču, ja reiz brauc pa šo ceļu naktī, tad vajadzētu pārliecināties vai aizmugurējais sēdeklis ir pilns ar cilvēkiem, jo, visticamāk, ja sēdeklis būs tukšs, Baltā Lēdija parādīsies uz šī sēdekļa. Runā, ja Baltā Lēdija parādoties uz aizmugurējā sēdekļa, vadītājam nemaz nevajag viņu redzēt, viņš sapratīs to, ka kāds ir aizmugurē, jo viņam uzreiz uzradīsies briesmīgi nepatīkama sajūta. Lai nu kā, ticat vai nē, taču uz šī ceļa ir notikušas dīvainas avārijas.

Leģenda ir par to, ka Hloja ir bijusi verdzene, Mirtas Kolonijā, Luiziānā. Lai nu kā, vienu dienu kolonijas īpašnieks, kā par sodu nogrieza viņai ausi, kā arī piespieda viņai valkāt zaļu šalli ap viņas galvu, lai apslēptu brūci. Savukārt, kā sodu īpašniekam, meitene esot uzcepusi kūku ar oleandru lapām. Oleandrs esot augs, kurš esot plaši sastopams Luiziānas Dienvidos. Šis augs esot ārkārtīgi indīgs. Protams, viņas mērķis bija nogalināt kolonijas īpašnieku, taču par viņas upuriem kļuva īpašnieka sieva un divas meitas, kuras mira mokpilnā nāvē pēc kūkas apēšanas. Hloja aizbēga no kolonijas.

Diemžēl, nav nekādu vēsturisku pierādījumu, kas varētu pierādīt šīs leģendas patiesumu. Ir tikai viena intriģējoša fotogrāfija. Lai nu kā, ja šajā mājā Tev paliks vientuļi, vienmēr būs spoki, kas varēs sastādīt kompāniju, ieskaitot jaunu meiteni, kura bieži pamanāma kāpņu telpas spogulī un vēl vienu jaunu meiteni, kura pielietojot vūdū dziesmas/burvestības pret tiem, kuri uzdrošinās gulēt viņas istabā. Mūsdienās šī vietiņa ir tikai vieta, kur var pabrokastot un apmesties uz nakti.

Braucot garām Vilovbrukas balles ēkai un tur pat esošajai kapsētai, jums, iespējams, nāksies paķert līdzi jaunu meiteni, kura uz ceļa malas 'stopējot' automašīnas. Meitene esot ar blondiem matiem, zilām acīm, uzģērbusi baltu ballīšu kleitu un ir mirusi jau kopš 1930’tajiem gadiem. Ja šo meiteni iesēdinot automašīnā, viņa pazūdot tad, kad pietuvinās kapsētas galvenajai ieejai. Viņa ir klasiska autostopētāju spoku leģenda. Šādas leģendas klīst apkārt pēdējos gadu simtus. Visās šāda veida leģendās stāsts ir visai vienāds, proti, cilvēks, kas stopē vienmēr ir apģērbies tajās pašās drēbēs, un pazūd vienmēr vienā un tajā pašā vietā.

Leģenda ir par to, kā Linkolns esot redzējis savu likteni pirms viņš esot ticis noslepkavots. Savam ministru kabinetam viņš esot izklāstījis savu sapni, kurā esot piedalījies bērēs, kuras norisinājās tur pat Baltajā namā. Tad viņš esot pajautājis kādam apraudātājām, kurš tad ir nomiris. Apraudātājs atbildējis: 'Prezidents... viņu noslepkavoja.

Linkolna spoku esot manījuši daudzi Baltā nama iemītnieki un viesi. Iemītnieku un viesu sarakstā, kuri redzējuši Linkolna spoku ietilpst arī Nīderlandes karaliene Vilhelmina un Vinstons Čērčils, kuram, protams, bija kaut kas stāstāms par to. Viņš esot kails iznācis no vannas istabas un devies uz guļamistabu, kur pa ceļam pie kamīna ieraudzījis stāvošu Linkolna spoku. Tad Linkolns esot sagatavojis viņam nelielu runu: 'Labvakar, prezidenta kungs. ' pēc kuras Linkolns smaidot arī esot izgaisis.

Henrija VIII sieva un 'nākotnes māte' karaliene Elizabete I, Anna Bolejna 3 gadus bija viena no šīs monarhu ģimenes loceklēm. Tā tas bija līdz brīdim, kad Henrijs bija pārāk noguris no viņas. Apsūdzēta par laulības pārkāpumiem, asinsgrēkiem, buršanos, viņa sastapās ar bendes zobena aso virsmu, kura arī nocirta viņai galvu, 1536. gada 19. maijā. Bende kādu mirkli pirms galvas nociršanas esot iesaucies: 'Kur esot pazudis mans zobens?', liekot viņai nojaust, ka tūlīt tikšot izpildīts nāves sods un, lai viņa varētu mierīgi aiziet aizsaulē...

Pēc galvas nociršanas, viņas spoku esot manījuši dažādi cilvēki, dažādās atrašanās vietās: Hevera pilī, Bliklingas hallē, Salles baznīcā, Marvella hallē, kā arī Londonas tornī. Spoka izskatā viņu apraksta tādu pašu, kā iepriekš – skaista meitene, skaistā kleitā... Taču daži viņu esot redzējuši jau pēc nāves izskatā, proti, bez galvas. Daži apgalvojot, ka viņi redzējuši viņu nesam savu galvu rokā. Pēdējais stāstītais esot tieši tas, ko nereti attēlojot parodētās filmās, kā arī elements, ko bieži vien iekļaujot arī Helovīna kostīmos. Ko tādu grūti ir aizmirst, lai nu kā, ko tu domātu, ja ko tādu ieraudzītu kādā tumšā stūrītī?