Labvakar

Pēc smagas darba nedēļas cilvēkiem prātā var nākt dažādas domas. Kāds domā, kā labāk tikt uz LabuDabu, kāds joprojām neatšķir dienas, jo vasara un esmu diezgan drošs, ka Artuss Kaimiņš domā, ko filmēt, jo Saeimai taču atvaļinājums. Savukār es ieturu prezidenta pozīciju un palieku pie tā, ka no sākuma jāierauj.

Pēc darba dodoties mājās un pa ceļam piestājot Galerija "Rīga" Rimi, lai nodotos ikdienišķi smagajām pārdomām par to, ko šoreiz iegādāt, nācās secināt, ka Latvijā trūkst vieglā "šķidrā" alus segmenta, it sevišķi Latvijā ražota. Protams, ka es augstu vērtēju tumšo bausku, tumšo brūveri, tumšo Lielvārdi, tumšo Brenguli, arī tērvetnieku un Piebalgu (nejaukt ar politiķi), par Užavas tumšo alu pat nerunājot (jo es neesmu rasists). Bet ziniet, reizēm tomēr gribas iedzert ko vieglāku, kas mani cauri tek kā tautu meita caur sidraba birzi - neko neaplaužot un lieki neaizķeroties.

Redziet, nav jau nekādas vainas tiem gardajiem tumšajiem un dzīvajiem aliem, nu dikti patīk man viņi, bet, velns, pāris tādus izdzer, galvā jau parādās dulluma pazīmes, un, kas vēl trakāk, tas dullums sasodīti lēni iet ārā. Nu un tad gribas iedzērt tādu alu, kas būtu ar maz grādiem, garšotu pēc alus un nebūtu ar izteiktu rūgtumu. Stāvēju un domāju - kas gan mums tāds ir? Mītava? Nu šķidra, garda, bet rūgtena. Cēsu brūža? Rūgteni visi kā viens, un vēl duļķaini. Lāčplēsis? Nē, gan gaišais, gan dzintara rūgtens, un dzintara vispār ir tāds paplāns eils. Tiesa, pēc attiecīga daudzuma kāre pēc lāču plēšanas var rasties. Cēsu premium? Nē, šķidrs, viegli iet iegšā, bet tomēr rūgtens. Nu un kas tad paliek - Cēsu light un Aldara light, no kuriem Aldari Latvijā neražo, bet par cēsinieku neesmu drošs.

Kā nācies, kā nē, bet Cēsu light nebija dzerts gadus trīs, jo kurš gan grib dzert čurūdeni. Pirms nedēļas gadījās un...labāk kā gaidīts. Savukārt Aldara light ir kļuvis par manu šīs vasaras patīkamo pārsteigumu - nav jau gluži kā nostaļģiskais "Ice Beer" (90.to bērni atcerēsies), bet pavisam noteikti ir tas, kas tiek sagaidīts no viegla alus. Mīnuss - tomēr nav gluži ražots Latvijā.

Protams, ir jau forši, ka Latvija nu sevi sāk parādīt kā augstvērtīgo aliņu valsti (un tāda arī esam, ko liegties), bet nedaudz skumji, ka ir vesels segments, ko nākas aizpildīt ar ārzemju aliem. Vesels segments, kurā mums tapat iekabina Corona.

Tā nu, paceļot, visticamāk, Igaunijā ražoto Aldara light bundžu, saku - priekā, lai reibinošs vakars. Pieminēsim aizgājēju, jo Pulkvedim nu vairs tiešām neviens neraksta. Tā teikt - ēras beigas.

Jūsu Styrnucis

P.S. Rudzi ir gatavi un viegli!

Laboja Styrnucis, labots 1x