Sveiki, tie, kuriem nav dzīves, bet ir leveli, gan bezprincipiālie atturībnieki, gan arī tie, kam par visu ir nospļauties un kuri visu zina labāk!

Šorīt pamodos un secināju, ka būtu reiz jāturas pie tā ko iekšēji apņemos. Uzreiz pēc šīs domas iemigu vēl uz 3 stundām, bet ne par to ir stāsts. Es šobrīd protams to negribu apgalvot ar visu 100% iespējamību, bet šis varētu būt tas raksts, pēc kura būs manāma intensīva "tl;dr" reakcija. Kāpēc? Jo es vienkārši nespēju (drīzāk negribu) izteikties īsi (un neskaidri). Tad nu laiks ķerties briedim pie ļipas un spert ārā to, kas man sakāms.

---

Pirms pāris dienām kaut kā sanāca aizdomāties, ka katram cilvēkam noslēgties pret apkārtējo pasauli tiek ieaudzināts jau no bērna kājas. Katram taču ir skaidrs, ka cilvēka žesti diezgan skaidri norāda uz viņa attieksmi un sajūtām. Šajā gadījumā es runāju par ķermeņa valodu, kas izsaka cilvēka atturību un noslēgtību - roku un kāju sakrustošana, runāšana ar otru personu, kad pa vidu ir krēsls. Šie varētu būt tie tipiskākie piemēri. Un būt noslēgtam reizēm jau nav tik slikti - tā mēs radam barjeru caur kuru mēs esam uzņēmīgāki pret apkārtējās pasaules ievainojumiem. Tiesa - mēs arī norobežojam sevi no citiem un itkā dodam signālu:"Neaiztiec mani, esmu savā pasaulē". Un tad mēs brīnāmies - kāpēc ar mani neviens nevēlas kontaktēties?

Kāju sakrustošana  - vistipiskākais piemērs. Bieži vien to daram neapzināti. To mēs redzam ikdienā visur - televīzijā, darbā, jebkurā kontaktā ar apkārtējiem. Bet divu cilvēku sarunā ir pilnīgi skaidrs, ka vairāk ieinteresēts ir tas, kurš nesēž sakrustojis kājas. Pēdējā laikā lekcijās esmu ievērojis, ka, ja arī sēžu sakrustotām kājām, brīdī, kad esmu ļoti ieinteresēts lekcijas tematā, es instiktīvi kājas atpiņķerēju. Un tajā brīdī arī informācija šķiet vieglāk uztverama.

Roku sakrustošana. Jā, vismaz man šo ļoti ieaudzināja skolā. Sēdiet pie galda smuki ar sakrustotām rociņām. Un tad ir izbrīna, ka bērni īpaši neuztver to, ko viņiem saka. Ķermenis taču runā - ja tam liek norobežoties no apkārtējiem, tas to arī darīs, arī apziņas līmenī.

Es tiešām pieļauju, ka es neizsakos saprotami, arī, ka man nav taisnība. Un tomēr - varbūt ir vērts par to aizdomāties, jo atverot sevi pasaulei - jā, mēs kļūstam ievainojamāki, bet mēs arī kļūstam vieglāk pieejami gan kontaktam ar citām personām, gan informācijas uztverei.

 ---

Bet tas nav viss, kas man sakāms. Kā zināms diezgan aktuāls šobrīd ir Sīrijas konflikts. Es sevi neuzskatu par nekādu politikas ekspertu, tāpēc turpmāk redzamo aicinu uztvert kā tīru manu subjektīvo viedokli. Izlasīju rakstu, kurā kāda žurnāliste spriež par Sīrijas konfliktu. Turpat komentāros bija jautājums - kāpēc ASV apsver iespēju iegāzties Sīrijā, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, bet neņem vērā to, ka vairāki militārie režīmi jau gadiem Āfrikā nogalina un paverdzina sievietes un bērnus. Tas lika pameklēt tajā visā kādu loģiku. Negribētos ticēt, ka ANO un ASV strādā tādi idioti, kas to neredz. Viens iemesls itkā acīmredzams - Sīrijā izmantoja ķīmiskos ieročus, bet vai ir liela starpība kā tiek nogalināti cilvēki (atvainojiet, ja izklausos ciniski). Skaidrs, ka ķīmiskie ieroči var izdarīt diezgan mokošu agoniju, bet skaidrs ir arī, ka tajā pašā Ugandā cilvēku mocīšana nav sveša lieta. Nu ja - ja ķīmiskos ieročus lietoja reizi, to var darīt atkal un nākošreiz tam var būt vēl postošākas sekas. Jā, tas jau skan līdzīgāk argumentam. Vēl viena ideja - nafta. Es atļaušos apšaubīt to, ka ASV būtu dabūjusi daudz naftas no Irākas. Militārā iejaukšanās Irākas konfliktā joprojām ir viens no tumšākajiem traipiem ASV vēsturē, jo tika veikta balstoties uz pierādījumiem, kas kā tagad zināms gandrīz ne kripatiņu neatbilst patiesībai. Turklāt Sīrijai tās naftas nav arī nemaz tik daudz. Varbūt gluži vienkārši vienīgais mērķis, lai iejauktos ir pakratīt pirkstiņu (nu ja, tādi traki arābi to arī ņems vērā). Tas, ka lielāka mēroga konflikta uzsākšana reģionā ir ļoti bīstama gan ir skaidrs. Nav runa pat par lielvalstu interesēm reģionā. Nav nekāds noslēpums cik "draudzīgas" attiecības ar Sīriju ir tai pašai Izraēlai. Turpat blakus ir Irāna, kura ar savu kodolprogrammu izraisa domstarpības lielvalstu starpā, jau tā nestabilā Irāka, arī Turcija, kur nupat ir atsākušies asiņaini protesti (un neaizmirsīsim, ka Turcija ir NATO dalībvalsts). Tā ir bumba ar laika degli. Jā, varētu par Sīrijas kara noziegumiem runāt Hāgas tiesā, bet pret to iebilst Ķīna, ASV un Krievija, jo bailes, ka sāktu vētīt arī viņu utis. 
Protams varētu vēsā latvieša mierā šo visu neņemt pierē. Tas taču ir tālu, lai tie arābi kauj cits citu, bet tā mēs tikai pūdētu sevi. Tiesa - nekādā gadījumā neaicinu nevienu tagad skriet un sisties par taisnību. Tādas tur nav, bet varbūt vienkārši ir vērts aizdomāties. Un varbūt tieši aizdomāšanos par ķīmiskiem uzbrukumiem ir iemesls kāpēc Jānis tik izmisīgi meklē gāzmaskas (bet varbūt tās domātas vien lokāliem ķīmiskiem uzbrukumiem - no istabas biedriem).

---

Par citām lietām runājot - pēdējā laikā mani aizrāvis jautājums par to, ko saka lapsa. Ylvis skaidrojums man neliekas ticams - no meža nāk citas skaņas. Reizēm tas skan kā "palīgā" (tiesa, to laikam nesaka lapsa). Reizēm tur bļaustās pūce. Par lapsām runājot, droši zinu to, ka, sastopot tās, ir dzirdēts tikai klusums. Retu reizi riešana (kas līdzīgs žurku sunim). Un nobraukta lapsa saka "žļurkts" (tā tam vajadzētu būt). 

---

Starp citu mani ir aizrāvusi kāda doma, par kuru man vajadzētu dzirdētu jūsu, exiešu viedokli. Respektīvi, tā kā manai augstkolai nav sporta zāles vai kā tamlīdzīga, tad man pietrūkst iespējas padauzīt bumbu. Tā nu sāku domāt, ka būtu varen laba lieta ar bariņu sakarīgu ļaužu vecumā vismaz no 16 gadiem, regulāri (tas ir apmēram reizi nedēļā, katru nedēļu) īrēt kādu sporta zāli Rīgā, lai nodzītu alus vēderus un tiktu vaļā no aizdusas. Protams - tas vēl ir tikai idejas līmenī, bet es uzskatu, ka Exs.lv ir pietiekoši laba augsne šādas idejas attīstīšanai, jo, ja katru nedēļu 20 cilvēki spētu savākties uz pāris stundām basketbola/volejbola/florbola (un varbūt pēc šīs nodarbes arī uz litrabola vakaru), tad tas būtu apsveicami un noderīgi.

Paskat, nemaz tik garš raksts nesanāca. Nobeigumā gribu minēt, ka augstkolā esmu sācis mācīties krievu valodu. Dzīvē noderēs. Tas nekādā gadījumā nemaina faktu, ka Latvijas ikdienā es principiāli nelietoju krievu valodu. 

Un sportiskajai notij es gribu piebilst (un īpaši to vēlos veltīt meitenēm, kas šo lasa). Meitenes - nebaidieties, viss, kas ir uz vīrieša ir muskuļi. Un ja vīrietis ir apaļš, priecājieties - jums būs nedaudz vairāk ko mīlēt.

Jūsu Styrnucis

P.S.Rudzi ir gatavi un atvērti sarunai!

Laboja Styrnucis, labots 1x