Režisors: Charlie Kaufman

Galvenajās lomās: Philip Seymour Hoffman, Samantha Morton, Michelle Williams, Catherine Keener, Tom Noonan, Dianna Wiest


Tātad - kā pamattēma varētu būt stāsts par kādu teātra režisoru, kurš uzņemas milzīgā angārā iestudēt visai grandiozu lugu. Tomēr lielā mērā tas viss kalpo kā fons tēmām par vientulību, bailēm no nāves, nepiepildītiem sapņiem, savstarpējām attiecībām, novecošanu u.t.t. Tas viss arī pasniegts samērā piedienīgi, bez nekādas lētas moralizēšanas. Filmai ir visai dīvaina un sarežģīta uzbūve, pilns ar dažādām sirreālām detaļām un simbolismiem. Brīžiem tā kļūst neaprakstāmi drūma un depresīva, caurstrāvota ar krietnu nolemtības devu. Brīžiem pat rodas sajūta ka iebraukts psiholoģiskas šausmu filmas žanrā. Finālā arī kaut kā nesanāca sagaidīt nekādas monumentālas atklāsmes par dzīves jēgu, kas tomēr nekādā gadījumā nesabojāja filmu.

Uzreiz pēc noskatīšanās man pirmā reakcija bija - ko, pie joda, es tikko noskatījos? Tik dīvaina filma nekad nebija patrāpījusies. Taču manā filmu TOP 5 Synecdoche, New York kaut kur ir. Nav šis gabals vienkāršs, prasa uzmanību, jādomā līdzi. Vēlams noskatīties vismaz reizes divas, jo ar pirmo reizi diezin vai izdosies uztvert visus simbolismus (man arī tas nav izdevies ar reizēm trim). Un tā, ka filma sāk patikt arvien vairāk un vairāk, un tieši mēģinot pārdomāt un analizēt visus notikumus.

Citāts:

Needleman Actor: Caden?

Caden Cotard: What?

Needleman Actor: When are we gonna get an audience in here? It's been seventeen years.


Treileris.

Laboja The Loner, labots 4x