Labvakar, RuneScape (ne)atkarīgā tauta.

Šajā blogā neesmu neko rakstījis jau sen, tāpēc atļaušos paklabināt taustiņus. blum_mini.gif

 

Šodiena bija diezgan traka diena. No rīta biju ieplānojis čāpot uz treniņu, bet, lūk, atbrauc draudzenes (mācas citā pilsētā) un sauc ārā. Patīkami. Tā nu, step by step, heart to heart aizčāpojam līdz Maximam ar vienu iks un tiek iegādāts dzirkstošais vīns, alus un d-lightiņi. Par piknika vietu tika iebalsota gaujmala (jā, tieši tā pati gaujas pludmalē, kur vienu nakti sēdēju, gruzījos un floodoju savu ne pārāk slaveno minibloga ierakstu). Interesanti tikām lejā no kalna - jaunkundzes ar pacēlāju, es ar rodeli nošāvos. Man 2x dārgāk bet 20x ātrāk. smile_mini.gif

Pludmalis. Palēnām viss tiek iztukšots. Mana galva bija ļoooooooti dizzy. Vienkārši ideāli gulēt smiltīs un ... vienkārši gulēt. Kāmēr biju aizgājis uz krūmiem, krastā bija parādījušies krievu camo-krāsās tērpušies plostotāji. What the... ?

Augšup kalnā meitenēm nācās mani vilkt, bet es, maita, pretojos. Netīšām vienai no viņām sasmērēju kedu. Tikuši augšā, izbraucām divus riņķus ar panorāmas ratu (mums atļāva, tā būtu bijis jāmaksā 6ls, bet mēs tik pa 2nīti). Traki griezām to visu parikti, kurā sēž iekša, + vēl šampis asinīs, galu galā biju pilnīgi ne šāds ne tāds.

Lūk, Siguldā šodien viesojās kautkāds "World Harmony Run", bet bet bet bet uz to pasākumu bija maz tautas. Tikai viens čalis mikrofonā sākumā kautko "viens, divi.... trīs, četri". Paņēmuši pa bezmaksas ābolam, čilliņā pasēdējām uz soliņa un paklausījāmies mūziku, kad sapratām, ka pasākums beidzies tā arī nesācies. Nu neko.

 

Diezgan traki iepaticies Paramore un citi pokemoni.

Ak jā, pēdējā laikā rakstu dzeju. Varbūt kāds draugos domubiedros būs iepazinies, ja nē, tad nekas. Galvenā pēdējā laika atziņa - dzīve ir kā dziesma, kurā likten's melodijas lomā bet vārdi pašam jāizdomā.