Neliels, manis rakstīts pārspriedums. Ceru ka patiks.

 

           Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks - laimē


 Cilvēku dzīves ir pilnas dažnedažādāko notikumu, citi no tiem ir pozitīvi, turpretim citi - negatīvi. Zaudētājus no uzvarētājiem izšķir nevis prasme uzvarēt, bet gan spēja ātrāk atgūties no zaudējuma, un turpināt cīnīties. Tieši šādi, manuprāt, izpaužās latviešu tautas sakāmvārds - "Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks - laimē". To, kā es asociēju šo sakāmvārdu ar manu pieredzi, es smalkāk iztirzāšu turpmākajos atsauces punktos.
      Bieži plašsaziņas līdzekļos tiek izsludināts, ka kāds laimīgais loterijā ir laimējis "kaudzi" naudas. Bieži vien cilvēki gaužas par to, cik ļoti viņiem neveicas, ka vienīgais, kas var uzlabot viņu dzīves kvalitāti ir šāda veiksme. Skarbā patiesībā ir tāda, ka liela daļa cilvēku, kas laimējuši lielas naudas summas, pēc pāris gadiem atrodas vēl sliktākā situācijā, nekā tie bija pirms šī lielā laimesta. Nav labuma no lielas laimes, ja mēs nemākam to pieņemt un novērtēt.
      Ikdienā, cilvēki mēdz būt diezgan nesaudzīgi viens pret otru - skopums, mantkārība. Reti kurš piedāvājas kādam palīdzēt, zinādams, ka pretī par palīdzību saņems tikai paldies. Manuprāt, ir skarbi, ka cilvēkus saliedē tikai īpaši slikti notikumi, kuros cieš lielākā daļa iedzīvotāju. Piemērs šim argumentam varētu būt pagājušā gada rudenī notikusī Zolitūdes "Maksimas" traģēdija. Cilvēki bija gatavi ziedot savas mantas, mājas, doties un diennaktīm ilgi negulēt, palīdzot visos iespējamajos veidos. Uzskatu, ka ja šādu rīcību katrs varētu saglabāt arī ikdienā, labklājība kā Latvijā, tā arī ārzemēs krasi uzlabotos.
      Katru dzīvē piemeklē kāda ķibele. Nelaikā izlādējies telfons, "šausmīgi" laikapstākļi, kas traucē ieplānotajam ģimenes atpūas braucienam. Cilvēki ļoti bieži gaužas sīkumu dēļ. Vērtīgi ir paskatīties no citas perspektīvas - hei, Tev taču ir telefons, tā ir lieliska iespēja komunicēt. Tev ir ģimene, auto. Tu taču vari aizbraukt arī nākamnedēļ. Ir svarīgi novērtēt to, kas mums ir, nevis gauzties par to, kā nav. Jo vairāk mēs gaužamies par sīkumiem, jo vairāk problēmu mums var rasties.
     Uzskatu, ka nespēja novērtēt to, kas katram jau ir dots, noved cilvēkus pie spēcīga regresa - tikko kā kaut kas mums traucē, mēs nevis meklējam variantu kā šim šķērslim tikt pāri, bet gan meklējam attaisnojumus, vai kādu, ko vainot. Cilvēki, lai gan tehnoloģiski attīstīti, vienatnē ir vāji. Tikai kopā mums ir spēks, un tikai kopā mēs varam tiekties uz augšu!

 

Pārpublicēšana tikai ar manu atļāuju.