Urlu rajona saziņa

Pāris mēnešus atpakaļ man parādīja veco un labi aizmirsto urlu-latviešu sarunvalodas vārdnīcu, lasīju vēderu turēdams. Tā kā arī pats dzīvoju rajonā, tad lai izbēgtu no neveiklām situācijām un prastu komunicēt, iemācījos galvenās frāzes no galvas! Iesaku arī jums!  Referendums rajonā taču neko nav izmainījis…  

Emocijas

• Nu-joptvaj-bļe – izbrīns
• Ti-čo-bļe-nah – nekaunība
• Hujak i jobanaa – spēja rīcība
• (smiekliņi) – jautrība, saprasts joks
• (smiekliņi)… a čo? – nesaprasts joks
• (smiekliņi)… čooooo? – saprasts, aizvainojošs joks
• Obahujalse – pārsteigums
• Bļāāāāā – spēcīgs pārsteigums
• Bļe nu jopt – nepatīkams pārsteigums
• Ei-ti-bļe – uzmanības pievēršana
• Nu-bļe kak tuda nah, gdje eto? nu ti poņel! – atvainojiet, kā tikt uz bibliotēku?
• Bļe nīhuļi ti tut s-etjimi – atvainojiet, es jums uzkāpu uz kājas
• Čoooo? – atvainojiet, es jūs nesapratu

Uz ielas

• Ēēēē, mužik, bļe! – Vai varu Jums uzdot jautājumu?
• Oi-bļe! ņee, pizduj! – atvainojiet, sajaucu Jūs ar kādu citu!
• Bļe, a tam jestj? – vai tur var nopirkt grādīgo?
• Da-ņepizdji! – Jūs esat drošs?
• Vsjo, pizduj! – Liels paldies, uz redzēšanos!

Veikalā

• Nu-bļe-kto tut tavo eto? – Atvainojiet, kurš ir pēdējais rindā?
• Ti s-tuta? čo, nu eto, štob ņe tavo nahuj? – Jūs esat vietējais? Kādu dzērienu Jūs man ieteiktu?
• Ēēē, dai mnje eta tavo von tam, bļe! – Bārmen, lūdzu 2001. gada “Chardonay”!
• Pizduj nahuj – jā, es pagaidīšu!
• Jopt, na! – Lūdzu, simtastoņdesmit rubļu! Vēlreiz paldies.
• Ti ahujela!? eta što?! – Atvainojiet, Jūs man neizdevāt atlikumu!
• Bivai ti nah! – Visiem ar labvakaru!

Transportā

• A-nu-bļe-vsje-nahuj – Mēģināsim visi tikt iekšā!
• Mužik, a eto, do tovo, nu, tuda, gdje…? – Atvainojiet, šis mikroautobuss kursē līdz…?
• Zatknji jebalo, bļe! – Atvainojiet, es Jums uzkāpu uz kājas
• Na, bļe – Padodiet, lūdzu, naudu biļetei!
• Idji nahuj, ubral eto, bļe! – Es diemžēl nevaru padot naudu biļetei, man ir aizņemtas rokas!
• A nu bļe stoj, nahuj! – lūdzu, apturiet pieturā!
• (spēcīgi aizsit mikroautobusa durvis) – Paldies!

Klubā

• Ei, mužik! uznal, bļe? (smiekliņi) – Man ir ieejas karte.
• Jebal jobanuta, vot-eto-aaa – Labs klubs!
• Gljan jopt uuuuuu – Arī meitenes simpātiskas!
• Huja-vsje! ja-bļe oooooooo! – It īpaši šī!
• Eta, privet. ti tavo a? – Meitenīt, Jūs dejojat?
• Ti eto mņe tut ņe eto nahuj! Davai-bļe! – Jā, jā, es Jums prasīju!
• A ti što za huj? kto bļa? – Atvainojiet! Es nezināju, ka meitene ir ar Jums!
• Idji-ka ti nahuj! – Vai Jūs varētu atkārtot?
• Paidjom-vidjem? – Jums palīdzēt iziet uz ielas?

Policijas iecirknī

• Zdarova, čuvaki! – Esmu jau bijis šajā policijas iecirknī.
• Uznal-bļe? – Atļaujiet stādīties priekšā, seržanta kungs!
• Kak-sam-nahuj? – Kur varētu apsēsties?
• Ņe bļa, on bļa, ego nahuj – Es neesmu vainīgs notikušajā.
• No što, huiņa, dopizdjilsa? – Jūs vēl atbildēsiet par savu rīcību tautas tiesas priekšā nelieti!
• Davaj-ievo otpizdjim! – Seržanta kungs, viņu vajag ievietot vieninieku kamerā.
• Nu ja eto, karoče bivaitje! – Vienmēr esmu priecīgs izpalīdzēt policijai.

Ģimenē

• Aļo, nahuj! gdje ti suka, bļedj? – Mīļā, esmu mājās!
• Nu čo jebalo takoje eto, što, ņe rada, bļedj? – Man arī ir prieks Tevi redzēt, mīļā!
• Žratj, nahuj! – Es nomazgāšu rokas, vai Tu tikmēr man neielietu zupas šķīvi? Paldies jau iepriekš!
• Što bļa za hujņa? žri sama, suka! – O! Tava fenomenālā zupa, tā man ļoti garšo!
• Ti eto što vaše bļe tut… nu kogda ja etovo tovo. – Ar ko Tu mājās nodarbojies, mīļā?
• Zajebis nahuj c-etoj nu vot etoj. – Paldies, zupa bija ļoti garšīga!
• Pizdjit tebja nada! – Es Tevi ļoti mīlu, saulīt!

Izlasīt, iegaumēt, ja nepieciešams – atkārtot!