1. Diena

Es aizgāju reiz uz veco Canifisas krogu iedzert kaut ko un paklausīties kādus stāstus, soreiz visi bija sapulcējusies apkārt kādam svesiniekam un uzmanīgi klausījās ko viņs stāstīja:

"Jūs domājat, ka esat dzirdējusi par visu kas notiek, un ir noticis ap jums? Nu tad zināt, ka tā nav, es jums stāstīsu stāstu kādu jūs vēl ar savām ausīm nebūsiet dzirdējusi!"

"Reiz sen senos laikos, kad jūsu vecvecvectēvi vēl staigāja autiņos, un Varoka, sī varenā Mistalinas karaļvalsts pilsēta, bija tikai ciemats, dzīvoja sesi brāļi.

Viņi dzīvoja me˛ā pie Varokas kokzāģētavas, pasbūvētā mājā. Viņiem piederēja pastaisīts trenniņu placis, kur viņi trennējās kara mākslās katru dienu. Brīvajā laikā viņi gāja wildā un noslepkavoja jebkuru ko viņi ieraudzīja, viņus pazina visi, un no viņiem baidījās visi, viņi bija "Neuzvaramie" - Burkano, Federalais, Gints, Kazins, Warlocks un Janchuks.

Vienīgais iemels kādēļ viņi bija slepkavas bija - Izdzīvosana, vienīgais ko viņi pieprata bija Kaujas māklsas, tādejādi tas bija vienīgais veids kā viņiem nopelnīt, tas ir, viņi pārdeva visu ieguvumu, atstājot tikai vērtīgākās trofejas, kā piemiņu, lai varētu nopirkt sev ēdienu, mikstūras, kā arī salabot sev ieročus un tamlīdzīgi.

Par pasiem brāļiem, viņu panākumu atslēga bija "spēlēsana"komandā, kā arī patstāvīgie trenniņi. Tas bija kā likums katru dienu trennēties, piekopt savas iemaņas. Burkano specialitāte bija Smagi ieroči, ar kuriem varēja izdarīt lielus postījumus, viņa mīļākais ierocis bija Halberds, Federalais savukart izmantoja "bakstāmus" un "tālās tuvcīņas" ieročus, kā piemēru varu minēt Spear, Gintam patika ātri un precīzi ieroči, kā Scimitari un Daggeri, Kaziņs pielietoja specialītāti, kuru visi pārējie brāļi neieredzēja - maģiju, tomēr viņi bija priecīgi, ka viņu vidū ir mags, jo tas krietni atviegloja citu cilvēku medīsanu, Warloks bija rangers, viņs ar maģisko shortbow spēja caursaut jebkuru vairogu, Janchuks, nu viņam patika iznīcināt visu, kas viņam nepatika savā ceļā, viņs parasti lietoja Kaujas Cirvi, jo tas bija ātrs (viņa rokās) un izdarīja ne˛ēlīgu postu uz pretinieku, parasti pretinieks nekustējās pēc pirmā saņemtā sitiena.
Vispār parasti visi, ko viņi satika wildā lūdza ˛ēlastību..."

Tad pēksņi ierunājās bārmenis: "viss, es zinu ka sis ir krogs, bet visam ir savas robe˛as, drīz ausīs saule, un man arī ir jāpaguļ pirms nākosās darbadienas!"

2. diena

Es pavēru acis, un sapratu - Man ir paģiras, steidzami vajag "salāpīties"!
Lēnām gāju uz krogu, un ieraudzīju uzrakstu:"Krogs atvērsies vaļā 18:00"
Sis uzraksts liekas mani garīgi nogalināja, bet tad atcerējos, ka zem gultas bija palikusi viena viskija pudele.
Aizgāju atpakaļ uz viesnīcu, viss bija sapelējis.
Es ar prieku gaidīju to dienu kad varēsu doties projām...

Pienāca 18:00, gāju uz krogu, tur jau bija savākusies visi apkārtnes dzērāji, tad ienāca vecais vīrs, neviens nepamanīja no kurienes viņs ieradās, bet uzreiz viņam parādīja vietu pie lielākā galda, kāds uzsauca viņam dzērienu, un visi korī lūdzās lai viņs turpina stāstu.

Vecais vīrs pavēra muti, un no tās izplūda vins vārds:"labi!"

"Brāļi dzīvoja savā mākā, trennējas katru dienu, gāja wildā, nenotika pilnīgi nekas īpāss.
Kādu dienu federālais pārnāca no Varokas tirgus ar ēdiena, mikstūru krājumiem, un teica, ka pilsētā klīst baumas, ka ļaunuma armija ko vada zamoraks gatavojas uzbrukt no austrumiem un viņs lūgs mūsu palīdzību, bet tās ir tikai baumas.

Bet lai kādas bija baumas par armiju, karalis tiesām uzaicināja brāļus pie sevis, viņa padotais ieradās ar ziņu agri no rīta nākosajā dienā, un nodeva ziņu:

Cienījamie Brāļi,

Es lūdzu jūs ierasties manā pilī cik ātri jūs vien to varat

Ar cieņu, Karalis Roalds

Brāļi noturēja apspriedi, un nospireda, ka Roaldam drosi vien ir kāds darbiņs viņiem paredzēts, un viņs drosi vien dos jebkādu atalgojumu, ja jau tik ļoti lūdz viņu palīdzību. Viņi izlēma ka pieprasīs divsimttūkstosus atlīdzībā.

Tā nu viņi sāka gatavoties ceļam.
Viņi bija izlēmusi pēc uzdevuma saņemsanas neatgriezties mājās, bet uzreiz dotie pildīt misiju, tāpēc bija kārtīgi jānodrosinās pret visu.

Viņi paņēma ierasto ekipējumu pluss vēl pāris virves, sveces, pretindes un papildus ēdiena krājumus.
Izgāja viņi vēlu vakarā un ap rīta pusi bija pie Varokas austrumu vārtiem.
Visi sargi godbijīgi pakāpās malā
Iedzīvotāji sausmās drebēdami skatījās uz viņiem. Viņu slava gāja viņiem pa prieksu. Tikai vismazākie bērni skatījās ar apbrīnu uz viņiem, viņu bruņām un ieročiem.

Viņi satikās ar Karali pie lielā galda. Karalis bez jebkādām ievadrunām uzreiz pateica:"Man ir nepieciesama jūsu palīdzība, es jums dosu pretī jebko!"

Burkano uzreiz pateica:"Mēs jau mājās vienojāmies, ka mums ir nepieciesami divsimttūkstosi."

"Tikai? Jā tikai tik daudz, tad es samaksāsu, " karalis atbildēja.
"Uzdevums ir pavisam vienkārss - izlūkosana, visi mani vīri, kurus es esmu sūtījis izlūkos uz austrumiem nav atgriezusies. Es no jums prasu lai jūs izlūkojat zemes uz austrumiem un uzzināt kas ir noticis ar maniem vīriem."

"Mēs to izdarīsim, " paziņoja Gints.

Viņi domāja, ka tas būs viens no viņu vieglākajiem uzdevumiem..."

3. Diena

Es pavēru vaļā acis, apmetu apkārt skatu, un secināju - visi klausoties vecā vira stāstā bija atlūzusi dzerot alu.
Drīz pēc manis arī citi sāka virināt acis, nevienam nepatika, ka saule iespīd pa bāra logiem, tas sim krogam nepiederējās, tāpēc visi lēnām gāja uz mājām izgulēties lai vakarā atkal atgrieztos.
Pienāca vakars. Visi, kad es atnācu, jau bija saskrējusi, lai klausītos vecā vīra stāstu, runā, ka kāds pat bija mēģinājis uzaicināt bibliotekāru Reldo no Varokas bibliotēkas, bet viņam bija jāveic inventerizācija.

Ieradās vecais vīrs, tā laikam jau bija kļuvusi par rutīnu - padot viņam krēslu un uzsaukt alu, bet soreiz vis notika ātrāk, jo visi gribēja dzirdēt stāsta turpinājumu.

"Brāļi bija saņēmusi uzdevumu, un uzreiz devās to pildīt.
Viņi ceļoja uz Austrumiem, neviens no viņiem nezināja cik tālu būs jāceļo, bet viņi nebēdēja par to, runājās par to ko darīs kad atgriezīsies mājās, viņi pat nepieļāva iespēju, ka ar viņiem kaut kas varētu notikt.

Viņi gāja, un gāja un gāja. Viņi bija jau nogājusi vairākas jūdzes, un jau sāka cerēt, ka beigās būs kārtīgs slaktiņs, jo sāka kļūt garlaicīgi.

Kad viņi ceļoja jau treso dienu, pienāca nakts un viņiem bija jāiet pāri tiltam pār upi, kas bija nosaukta par Salve, kad viņi bija tilta vidū, kāds nokliedzās:"Par Zamoraku!!!", un tilts zem brāļu kājām sāka degt. Viņi izjuta eles karstumu, bet neaizdegās, tai pat laikā uz viņiem tika raidīta bultu krusa, daudzas viņi atvairīja ar saviem vairogiem, bet da˛as viņus ievainoja, viņi pēc kodīgās smar˛as uzreiz saprata - tās bija saindētas, viņi krita panikā, visies bija viena doma - "Es mirsu!"
Bet beidzot viņiem paveicās - Tilts iebruka.

Kazins pavēra acis un ieraudzīja, ka visapkārt viņam plesas tuksnesis.
Viņs uzreiz pamodināja pārējos brāļus. Viņi bija izslāpusi, indes novārdzināti, un neviens nezināja kur viņi atrodas.
Viņi noturēja īsu apspriedi un nolēma no sākuma parūpēties par ūdeni, upes ūdens bija pārāk duļķains lai to izmantotu dzersanai, bet warlocks atcerējās, ka kāds paziņa, biologs, bija viņam teicis, ka da˛i kaktusi spēj saturēt pat vairākus litrus ūdeni, tad nu viņi savāca ūdeni, un pārtiasīja daļu savu apģerbu, lai tie būtu vairāk piemēroti ceļosanais tuksnesī.

viņi ceļoja pa naktīm, pa dienu viņi slēpās no svilinosās saules passūtā teltī.
Viņi viens ar otru nerunāja, jo negribēja pārrunāt to, kā cietusi sakāvi.
Pēc vairāku dienu gājumu, janchuks kaut ko ieraudzīja tālumā uz ziemeļiem. Viņs uzsauca warlockam:"Warlock, nāc apskaties ko tu redzi seit uz ziemeļiem?"
Warlocks atbildēja:"Izskatās pēc kādas senas celtnes, diezgan sliktā stāvoklī"

Pagāja vēl viena diena ļidz viņi tika līdz sai celtnei, tā bija milzīga, viņuprāt viena no leilākajām celtnēm ko viņi bija redzējusi, liela ciemata izmērā. Viņi piegāja pie ieejas, un izlasīja:

Esiet sveicināti svesnieki!
Sī ir vieta kur jūs varat pārbaudīt savu ātrumu,
Sī ir vieta kur jūs varat pārbaudīt savu spēku,
sī ir vieta kur jūs varat pārbaudīt savu izveicību,
Sī ir vieta kur jūs varat pārbaudīt savas kaujas māklas,
Jo si ir Duel Arēna!"

Pēksņi vecā vīra stāsts pārtrūka, es uz viņu pasaktījos un ieraudzīju, ka viņs veras durvju virzienā, es paskatījos uz tām un redzēju, ka tās lēnām aizveras - kāds bija vai nu izgājis, vai ienācis tikko, bet nevienu telpā jaunu neredzēju, es lēnām vērsu skatu atpakaļuz veco vīru, kad ieraudzīju aiz kroga loga divas sarkanas acis, sai brīdī es zaudēju samaņu...

4. Diena

Es pamodos, visapkārt valdīja jezga, runāja ka pa nakti seit ieradies demons, bet tās bija baumas, jo vienīgais liecinieks tam bija mazs zēns.
Viņs dzīvoja taisni pretī krogam.
Es izgāju ārā un apskatīju rūpīgi apkārtni, viss izlikās ka ir kārtībā.
Vienīgais piegāju pie loga, un likās ka tur ir nedaudz "apdegusi" zeme.

Es par so lietu paziņoju vietējam sargam, bet viņs tikai atrauca, ka es it kā vakar par daudz biju iedzēries. Ha-Ha, pats viņs bija piedzēries!

Lai nu kā es gāju uz viesnīcu, kad pēksņi mani gandrīz notrieca mazs zēns, es viņam jautāju:
-Uz kurieni tā steidzies?
-Uz bāru, vecais vīrs ir ieradies, un taisās turpināt savu stāstu!

Es ierados bārā, tas bija piebāzts līdz malām, bet pēc četru minūsu cīņas ar citiem apmeklētājiem es izcīnīju vietu netālu no vecā vīra.
Visi apklusa un vecais vīrs atsāka savu stāstu:

"Brāļi pētīja Duel Arēnas drupas, kad ieraudzīja kādu vecu vīru sē˛am.

Viņs izskatījās ļoti vecs, laika zoba saēsts. Drēbes skrandainas, Seja pilna ar rētām.
Viņs piecēlās un teica:
-Ko ta jūs te atlīdusi, gandrīz pasaules malā?
-Mēs nākam no smagas cīņas kurā zaudējām. Atbildēja Gints
-Tad jau jūs esat vārguļi, ja zaudējāt, heh.
-Kā tu uzdrīksties tā apvainot spēcīgākos vīrus, kādus sī pasaule pieredzējusi! Iebļāvās Burkaano.
-Ja jūs esat spēcīgākie, kādēļ tad jūs zaudējāt? Ja jau jūs sakāt ka esat tik spēcīgi, tad pierādiet to, pēc kārtas ar mani duelējoties!
-Piedodiet, bet mēs negribam jūs savainot. Iebilda janchuks.
-Tad jūs tomēr esat gļēvuļi, skaļi pateica vecais vŗs, un jau gāja prom, kad Federālais iebrēcās:
-Kā tu uzdrosinies, es piekrītu duelim ar tevi!
-Labi, sagatavosanās laiks piecpadsmit minūtes, ja tev vajag kādas brunas, mikstūras, ēdienu, to visu var atras tai kastē!

~~~~

Federālais Izvēlējās savu uzticamo Dragonu Spear kurs bija ar saindētu galu, kā bruņas viņs paņēma melno dragonu bruņas, jo viņs domāja ka vecais vīrs varētu sākt cīnītioes negodīgi ar maģiju

Un Cīņa sākās!

Federālais uzreiz izdarīja grūdienu uz prieksu, cik vien ātri varēja, bet vecais vīrs pēksņi patraucās sānis, un izrāva spear ārā no rokām federālajam. Apskatījis to tuvāk viņs pateica, lai ar sādu ieroci cīnītos, nevajag tikai spēku, bet arī prātu!
Viņs pameta ieroci atpakaļ. Federālais pilnīgi bija sarkans aiz dusmām! Viņs sāka izdarīt vēzienu/grūdienu kombinācijas, bet vecais vīrs ar apbrīnojamu veiklību izvairījās.

Tad viņs pateica:
Labi, beidzam ar tevi spēlēties.
Viņs no Skrandām izvilka dīvainu ieroci, līdzīgu pātagai, viņs kustēās neticami ātri, tad bija prieksā, tad aizmugurē fedim, fedis tikai nesekmīgi mēģināja izsekot līdzi viņa kustībai, kad pēksņi vecais vīrs uzradās viņa acu prieksā un viss satumsa.

Fedis pavēra acis, un uzreiz pieleca sēdus, viņs gulēja uz galda, apkārt viņam bija brāļi un vecais vīrs kurs smaidīja
-Es zināju, ka tev nebūs izred˛u, bet gribēju paspēlēties
Fedis neko neatbildēja, jo no galvassāpēm nespēja parunāt.

Vai vēl kāds no jums nav gļēvulis?
Vecais vīrs jautāja.

Soreiz brāļi sasktāījās un domāja kurs lai iet.
Burkaano pieteicās.

Sākās cīņa.
Burkāno bija paņēmis Full dragon ar halberdu

Viņi uzsāka cīņu. Burkaano sita cik vien ātri un spēcīgi varēja, mēģināja veikt māņkustības, bet nekas nesanāca, bet tad viņs viegli aizskara pretinieku, un norāva viņa skrandas, zem tām izrādījās apslēptas bruņas, tās izskatījās iespaidīgi, Pelēcīgā krāsā, ar vietām ragiem locījumu vietā.

Burkāno uz brīdi apstulba, bet uzreiz atsāka cīņu.
viņam prātā bija palicis tikai viens triks, tiesa sis triks vienmēr beidzās letāli pretiniekiem. Trika ideja bija pielaist pretinieku tuvu klāt, tad griezties pa 360 grādiem, ar cik vien lielu spēku sist halberdu pret pretinieku, jo no si trika, lai cik ātrs ir pretinieks, izvairīties nevar.

Viņs pielaida veco vīru klāt, un spēji izdarīju griezienu ar sitienu, brāļi so kustību bija redzējusi vairākas reizes, un jau domāja kur apglabāt veco vīru.

Sitiens bija precīzs, taisni vēdera augstumā pa sānu, vecais vīrs aizlidoja kādus 7 metrus uz sānu. Un ar skaļu buksķi piezemējās. Burkāno ar sāpju grimmasi gāja pie brāļiem, kad viņam aiz muguras atskanēja balss:

Kur tad tu tā sataisījie, tas ka tu trāpīji, nenozīmē, ka ciņa ir galā.
runātājs bija veicais vīrs.
viņs bija piecēlies kājās, sadursmes vietā uz bruņam nebija ne skrambiņas.

Vecais vīrs ierunājās:

"Svesiniek, apskaties savu ieroci"

Brāļi paskatījās uz Dragon Halberdu, un ieraudzīja, ka viss gals bija Sasprēgājis, burkāno pieskārās tam un tas sadrupa.

Viņs izskatījās apstulbis, bet vecais vīrs teica: Nav jēga cīnīties tālāk, tavs ierocis ir pagalam, bet tu cīnījies lieliski. Viņs paskatījās apkārt un jautāja:Vēl kāds vēlas cīnīties?

Neviens negribēja riskēt ar saviem vērtīgajiem ieročiem, jo vecajam vīram bija pārāk labas bruņas.

janchuks ierunājās:

-Vai mēs arī varētu kaut kur dabūt sādas bruņas? Mēs esam vienīgie, kas spēs pasargāt svēto saradomina zemi no zamoraka ļaunuma.
-Sīs bruņas var iegūt tikai tie, kas pierāda, ka ir cienīgi tās valkāt. - atbildēja vecais vīrs
-Tad kā lai es pierādu ka esmu cienīgs tās valkāt?
-Dodieties uz Lumbridgu, pie Boba, kam pieder Cirvju veikals."

Laboja nezināms, labots 1x