Mēs četri turējāmies kopā. Klīdām un karojām.
Līdz uzgājām kādu vecu māju ar jocīgu izskatu. Proti tā izskatijās kā galva kā zombij vīra galva ar atvērtu muti. Bet tomēr mēs gājām iekšā.'' cik labi ka jūs izdomājāt man pie rokas piesiet vairogu'' es teicu. Augštāvā kāds svilpoja mēs kāpām. Tur mūs sagaidi 3 skeleti ar ar metāla kauliem. Un ja nepārcērš kaulu tad tu kļūst divas reizes vairāk. Nu mēs bijām ielekti kādi 18 pret 4. Un viņu zobeni bija sašķērduši manu un Berholda vairogus. Mēs tos nometām. Kāds skelets lēca man virsū bet netrāpija un saškērda kādu citu skeletu. '' pareizi''! visi noteicām un skeleti iznicināja cits citu līdz palika pēdējais. Mārcis paņēma cirvi un svieda to skeletam un pārcirta skeleta galvu. Mēs gājām iekšā pa durvīm. Tur viss bija pelēks tikai kāda sarkana lādīte. Es pie tās piegāju vēru vaļā...
Mēs tikai gājām tālāk un velaizvien cīnijāmies. Kad es metu salto man no kabatas kas iskrita kāds zaļs kristāls. Es to paņēmu. Un jutu ka kas ir noticis bet mēs to neaceramies. Parējiem puišiem arī kas tāds bija. un zobenus pēkšņi parādijās caurums. Mēs caurumā ielikām kristālu un zobens kļuva stings nepārsitams un ļoti smalks.
Mēs gājām atpakaļ uz vulkānu atkal bariņš skeletu un cilvēku zombiji.bet mūsu zobeni tie cīnijās paši mēs tikai tos turējām.Ātri pārgrieza metālu skeletiem un ātri nogalināja zombijus.
''Jūs tos dabūjāt pirmie???'' iesaucās kāda balss sķiet ka zombij vīrs. '' nekas tomēr es dabūjudivas citas spēka lietas''. Teica zombij vīrs. Zombij vīrs izvilka kādu monētu uzlika sec uz galvas un viņam pāri notecēja metāla bruņas. Nepārsitama metāla. Vēl viņš izvilka sarkanu staru norādija ar to uz mani un isšāvās uguns strīpa. Pa;dies dievas zobens to atvairija. Tā kā te sāka iet par karstu mēs aizbēgām uz crandoru.
Te trennējās labāk neviena skeleta neviena zombija. Es ar berholdu sev izkalām jaunus vairogus.