Laiks tik ātri skrien, liekas ka vēl vakar spēlējos smilškastītē ar saviem jaukajiem draugiem. Katru gadu ir tā, ka liekas ka pagājušajā gadā biju totāls sīkais un šogad esmu liels (tā jau vairākus gadus).
Atceros kā vēl nesen aizejot uz veikalu, parasti gribēju nopirkt tik kaut kādus našķus, bet tagad apstājos pie tēju nodalījuma un 5 minūtes prātoju kuru tēju lai ņem. Kā arī pats esmu sācis nodarboties vairāk ar ēdienu gatavošanu. Sāku ar franču maizītēm, keksiņiem, pirāgiem, un nesen pat sanāca garda ābolkūka. Kas var būt labāks par paša gatavotu ēdienu?
Pats viennozīmīgi domāju, ka visa tā aizraušanās ar seriālu skatīšanos ir mainījusi attieksmi pret lietām. Varbūt kāds no Jums arī zin to apņemšanās sajūtu kāda rodās noskatoties seriāla sēriju/filmu. Esmu daudz gudrības samācījies, un pats galvenais, esmu labi iemācījies angļu valodu. Jūnijā, narvesenā uzdūros tūristu baram, un prasīja man lai iesaku kādu foršu sporta avīzi/žurnālu. Pa vidam kaut ko parunājāmies (vecais krabis prasīja, kur tik izteiksmīgi māku runāt angliski) un beigās parādīju, lai ņem Cosmopolitan žurnālu.
Galvenais, lai esam kur vēlamies būt un lai pieņetu savu likteni. Reizēm jāatļaujās izdarīt ko pārdrošu un pārvarēt bailes. Tas ko no Jums es vēlētos - varbūt Jūs varētu ieteikt kādu labu recepti kam garšīgam.
Laboja nezināms, labots 1x


dzēsts

0 #124.07.2011. 21:29
Jū, laiks patiešām paiet ātri...
Sakarā ar receptēm, varu atsūtīt pa PM vienas siera kūkas recepti[Ja tev garšo] Vienkārši mēli var norīt...
0 #224.07.2011. 21:30
Paša gatavots ēdiens vienmēr ir garšīgāks un labāks, vismaz pārsvarā.
Laiks arī ātri skrien, vismaz man no 7.-9. klases beigām un izlaidumam laiks pagāja ļoti ātri.
0 #324.07.2011. 22:42
Jap, mani pamatīgi izmainīja pavadītais laiks Turcijā. Tagad uz veikalu braucot pērku maizi, desu, utt. Attieksme pret dzīvi arī nopietnāka, kau arī it kā tagad pa gaisu eju vēl vairāk kā agrāk.
+3 #424.07.2011. 22:55
Es joprojām, eju uz veikalu pēc našķiem tikai jau ilgu laiku našķi man nav tas pats, kas citiem. Labs siers ar labu daudzumu zaļumiem, jo esmu ļoti liels sieru cienītājs. Paņemju biezpienu, jo, kad uznāk slinkums, nav nekā labāka par biezpienu ar krējumu un aizēst ar rupjmaizi. Runājot par rupjmaizi, esmu kļuvis ļoti izvēlīgs un kura katra man vairs negaršo pēc maizes. Kāds aliņš pa retam ar nekaitē.
Pagajšgad jau jutos liels un varens un tagad atskatoties man liekas, ka biju dumš tīnis un zinu, ka nākamgad to pašu domāšu par šo laiku.
Tīrs prieks palasīt kādu rosinošu blogojumu exā. Nobalsoju.
dzēsts @ 24.07.2011. 22:58 atbildēja:
nu mani našķi agrāk bija tas dranķīgais ēdiens, bet tgd jau iet uz labo pusi, nereti nopērku saldskāb maizi un mājās uztaisu grauzdiņus, vai kko tādu.
throttle @ 24.07.2011. 23:58 atbildēja:
Jauks ieraksts werve, kā liela daļa no citiem taviem, pēdējā laikā.
Obsidian - o jā, biezpiens.. tā ir manta.. Ēdu svaigu, pat bez krējuma dažreiz apēdu 400g reizē, ļoti garšo.
0 #524.07.2011. 23:06
Es tikko no veikala. Biju pec našķiem.
Nē bet es ar ilgi stāvu pie tējas plaukta, prātojot kuru ņemt...tas pats arī pie alus..
Un yea. Es personīgi ļoti reti ēdu kada cita pagatavotu ēdienu. Uzskatu, kad pats sev gatavoju, to daru no sirds ar pilnīgu atdevi un tamdēļ vienmēr sanāk tik garšīgi.
dzēsts @ 24.07.2011. 23:08 atbildēja:
par to alus plauktu sāku smieties.
Pilnībā piekrītu par to gatavošanu no sirds.
0 #624.07.2011. 23:53
Mājās gatavotais ēdiens vienmēr garšo ļoti labi. VIsmaz manās mājās - abi vecāki ļoti labi gatavo, arī paša un māsas gatavotajam ēdienam nav ne vainas. Jau no mazotnes abi divi ar māsu bieži palīdzējām virtuvē un tas noteikti ir devis vērā ņemamus rezultātus. Vispār man patīk rosīties virtuvē.
Runājot par pieaugšanu - jā... Paskatoties vien pāris gadus vecas bildes - ak dievs, cik es biju īss! un vēl tie garie mati... Man šķiet, ka arī mana attieksme ir kļuvusi nopietnāka, taču īpašu starpību neizjūtu - tas viss ir noticis pakāpeniski un es vienmēr esmu bijis gana apzinīgs.
0 #725.07.2011. 00:35
Hmm.. ar ko lai sāk? Pirmkārt, piekritīšu pārējiem, ka tu veido labus dienasgrāmatas / pārdomu rakstiņus. Kādreiz man ieteica veidot Wordpress.com savu blogu, tagad to iesaku tev. Palielini publiku.
Otrkārt, ar tiem našķiem ir tā, ka esmu lielākais saldummīlis, kādu pazīstu. Nē, es nerunāju par gardēžiem, visiem patīk gardi paēst; es runāju tieši par saldumiem - šokolādi, cepumiem, vafelēm. Visi šie, ja stāv uz virtuves galda, tiek apēsti ātri. Protams, ļoti cenšos tos taupīt, bet ir kā ir.. Dažreiz labāk ir tad, kad to nav, nevis, kad tie atrodas uz galda. Lai nu kā, tos neveselīgos našķus mēģinu nelietot uzturā - čipšus, kolas, dažādas čainīzeru ražotās košļenes u.c. padsmitsantīmu vērtus sūdus. Bez tā izdzīvoju ļoti labi. (Laikam jāpasakās Silvestram, ka mani kind of iedrošināja veselīgajam dzīves veidam.)
Par ēst gatavošanu. Teorētiski varu uzcept gan kartupeļus, gan izvārīt pelmeņus un sataisīt pankūkas. Salāti ir vienkāršākais, kas var būt. Neko daudz nemāku, bet tomēr badā nekad nenomirtu, ja būtu līdzekļi, no kā gatavot ēst.