[werwe99] Robežainais ruksis

     Jā, dienas kļūst īsākas, aukstākas, bet interesantākas. Redz, sen neko neesmu te rakstījis, bet..ohh, well... pašam bija nesen vēlme kaut ko uzrakstīt kā gājis (vasarā tas notika pārāk bieži), un retais cilvēks arī kaut ko grib no arī no mana bloga manas puses.

     Par dzīvi nesūdzos, ir jauki brīži, ir nejauki. Rudens brīvlaiks pagāja ātri, jautri un bez nožēlas. Pirms brīvlaika arī notika klases iesvētības, kuras tiešām bija interesantas. Tēma bija celtnieki, pats normāli biju iejuties tēlā utt. Daži pat no exa atrada un publicēja to superīgo video ar manas klases priekšnesumu. Runājot par skolas tēmu, esmu izbrīnījies par savām labajām atzīmēm, woah, pēdejo reizi tāda vidējā man bija piektajā klasē.

     Oktobrī sākās arī neliela pārvākšanās ēra manā ģimenē. Sanāca tā, ka laimīgā kārtā es varēju padzīvoties pustukšajā dzīvoklītī viens pats (aptuveni 10 dienas). Jutos kā debesīs, jo mamma bija atstājusi man savu kredītkarti, un varēju dzīvot like a baws. Tomēr, jutos vienuļšs, un pēc dažām dienām jau pietrūka ģimenes (nekad nebiju iedomājies ka to teikšu). Nu bet nekas, varēju vismaz dzerstīties [dzert nav labi] apkārt bez vecāku atļaujas. Manuprāt, visiem tā ir/būtu, vai ne?

     Esmu samaitāts, samaitāts maziņš puika. Bet kāpēc? - Nezinu, un laikam arī nezināšu vēl kādu laiku. Enīveiz, netikai vasarā var būt jaukas naksnīgās pastaigas, esmu par to pārliecinājies. Kaut tagad ir rudenītis un ir auksti, vēl pa retam pabraukāju ar ritenīti (maita sācis atkal čīkstēt, būs jāieeļo), vai arī ar kādu izmetu garu līkumu pa Rīgu naksniņā. Agrāk biju pieradis, ka cilvēki izkrata sirsniņu man, bet tagad viss ir mainījies. Cik esmu sapratis, esmu ļoti noslēgts cilvēks, fujkakapē.

     Jā, zinu esmu sastrādājis daudz neģēlības, bet tad ir piespieduma kārtā. + Apsveicu Coconut man vakardienas dzimšanas  vārda dienā (nepamanīju apsveikuma rakstu exā). Veiksmīgu Jums šo novembra mēnesi, nedariet muļķības.

Laboja werwe99, labots 2x

Laboja nezināms, labots 1x