Sveicināti mani mīļie un vēl mīļākie exiešu kungi un dāmas. Sen neesmu dalījies savos piedzīvojumos, savās jūtiņās, vienu vārdu sakot - sen! Kas mainījies pēc pēdējā ieraksta? - viss.

 

        Vasara jau klauvē pie durvīm, jeb sāk lēnītēm sadūšoties. Manuprāt, visa skolas, rudens un ziemas padarīšana diezgan veiksmīgi un ātri iet uz finišu, šogad. Vēl būs tik trīs gadi priekšā, un jāskatās kur dzīve vedīs, bet par to nav šis bloga ieraksts. Te būs kārtējās neveiklās un pārgudrībām pilnās domas, kuras māc manu prātu. Teikšu godīgi, vienmēr, kad rakstu kaut ko šim ierakstam līdzīgu, sajūtos ļoti gudrs un visu zinošs cilvēks, bet vēlāk lasot šo visu... es nezinu, jūtos stulbs un sīks. 

 

https://www.youtube.com/watch?v=u8Ox80R3GeE

 

        Lai vai kā, jau vairākus mēnešus izbaudu svētlaimi un prieku ar savu ideālo sievieti. Viss ir tiešām labi, esmu mainījies uz labo pusi, ir nostādīti vairāk mērķi, esmu kļuvis nopietnāks un daudz laimīgāks, nekā esmu bijis pirms tam, bet nu tomēr vienmēr, 24/7 jau nevar būt priecīgs, vienmēr uzrodas kaut kas slikts par ko domāt, kaut kas tāds, kas aizmālēs visu skaisto un jauko. Nu jā, domas, tās ir mans lielākais ienaidnieks, bet, protams, ne tikai mans. Katra cilvēka ienaidnieks un prieka bendētājs ir domas, jo cilvēkiem ir tandence ar savām domām sabojāt gan savu, gan kādu citu cilvēku garstāvokli. Pats esmu pamanījis kā tas mani maitā, kā tas ietekmē manu dzīvi un prieku, bet nekādīgi nesanāk nedomāt par lietām, kas mani sāpina, kas mani tracina. Īsāk sakot, visam jaukajam, pūkainajam un skaistajam pielieku priekšā lielu un melnu bēdīgumu, kura ietekmē bieži vien pasaku kaut ko tādu ko man nemaz nevajadzētu pateikt, kura ietekmē es esmu biežāk nekā pūkainuma ietekmē. Nezinu kā lai tiek no tā vaļā, ja ne pilnībā, tad vismaz tik daudz, lai mazinātos visa šitā štelle. Ahh, sanāk tā, ka rakstot šo, es domāju par kaut ko sliktu - fuj, viss, pietiks.

 

        Tā kā vēl te aizrakstījos kaut ko par vasaru - kā Jums ir ar plāniem vasarā? ir kaut kas konkrēti ieplānots? ko jūs gaidat visvairāk? Pats jau esmu saplānojis visu ko var, ja ne sīkumaini ko katrā dieniņā, bet pa lielām līnijām. Noteikti vēlos, kopā ar savu mīļoto meiteni, noskatīties saulrietu un sagaidīt saullēktu kaut kur pie jūriņas. Obligāti vajadzētu apmeklēt nu jau ikgadējo eXs ballīti, pavērot zvaigžņu lietu, izpeldēties pa pliko, sarīkot pārgājienu, un vēl daudz ko. Cik tad vairs palicis? knapi divi mēneši (jā, man nedaudz vairāk, jo mācos skoliņā ar profesionālo izglītību, un sesijas ievilksies līdz 30. jūnijam). Tomēr galvenais man tagad sagatavot savu formu vasaras sezonai, jāsāk regulārāk skriet krosiņus, vakaros vai no rītiem (skolas laikā no rītiem tā nedaudz neiespējami). Visvairāk tomēr sanāk domāt par nākamajām trim nedēļām, kuras pavadīšu tieši tā kā varētu vēlēties, ar vislabāko kompāniju, ar vislabākajiem plāniem, bet, zinot to kas mani sagaida, gaidīšana visam liks pienākt lēnāk, un paiet ātrāk. 

 

        Dzīve ir forša, vajag tik pasmaidīt, atcerēties kāpēc mēs daram ko daram, un viss būs labāk, un šī četrindīte veltīta tieši Tev : 

 

Mādiņam ir liela bēda,

Plakana tam kreisā pēda,

Bet pavasar's to aši sauca,

Un kā traks uz stalli trauca

 

 

 

 

 

 

Laboja werwe99, labots 2x