Saulaina dieniņa.

Šodien bijām uz skolu streetbola čempionātu. Manai skolai, protams, 1. vieta.

Lai vai kā, pēc tam, dodoties mājup ar vilcienu, bija visnotaļ interesanti. Kaut kur ap zemitāniem iesēdās tipiska ģimenīte - māte, tēvs, sīkā un .. sievasmāte. Krievi, protams. Nu neko, braucām. Sīkā manāmi izlutināta. "Ja njebudu", utt. Vienā epizodē sāka vienkārši kliegt. Pilnā balsī spiedzā tā, ka ausīs griezās. Vecāki neko, māmiņa vien truli smaidīja. Tā onka vien teica : "nelzja krichatj v poezde". Tā tas turpinājās minūtes piecas vismaz.

Aizbraucu mājās, gribēju padzert kefīru. Paņēmu klasisko "alpenrose", sāku jau liet krūzē, kad konstatēju, ka iepakojumā ir kautkas ļoti ciets. Apmēram galda tenisa bumbiņas lielumā. Nevēloties bojāt sev nervus, visu paku, atvainojos par izteicienu, nahrenizēju, tā arī nenoskaidrojot šī svešķermeņa identitāti.

Visu dienu saulē, tagad snīpis apdedzis. smile_mini.gif