“Kad es biju bērns, vecāki mani sita, un es neesmu traumēts,” sacīja vīrietis, kura bijusī partnere viņu vainoja fiziskā vardarbībā.
„Kad es biju bērns, viņi mani atstāja vienu raudam, līdz es beidzot aizmigu, bija tik slikti, ka es negāju ārā,” sacīja vīrietis, kurš pavada neskaitāmas stundas sociālajos tīklos, kas spēcīgi ietekmē viņa miega kvalitāti.
„Kad es biju bērns, mani sodīja, un man viss ir kārtībā,” sacīja vīrietis, kurš katru reizi, pieļaujot kādu kļūdu, sevi vārdiski noniecina, izvēloties to kā veidu sevis sodīšanai.
„Vecāki pret mani bija ļoti kritiski un stingri, es ciešu no „audzināšanas” traumas,” sacīja sieviete, kura vēl joprojām nesaprot, kāpēc visi viņas partneri izrādās agresīvi.
„Kad es bērnībā saniķojos, tēvs mani ieslēdza vienu istabā mācīties, un šodien es to patiesi novērtēju,” sacīja sieviete, kura cieš no panikas lēkmēm un nespēj izskaidrot, kāpēc baidās atrasties mazās telpās.
„Vecāki man teica, ka mani pametīs vai atdos svešiniekam, kad es niķojos, un man nav traumas,” sacīja sieviete, kura ir lūgusies pēc mīlestības un vairākkārt piedevusi sānsoļus, lai tikai nejustos atstumta.
„Vecāki mani kontrolēja vien ar skatienu un redziet, cik lieliska es esmu izaugusi,” sacīja sieviete, kura nespēj izturēt tiešu acu kontaktu ar „autoritārām” personām, tajā pašā laikā neizjūtot arī bailes.
„Bērnībā dabūju pat ar dzelzs vadu, un šodien es esmu labs cilvēks, profesionālis,” sacīja vīrietis, kura kaimiņi ir sūdzējušies par to, ka viņš piedzēries dauzījis lietas un kliedzis uz savu sievu.
„Vecāki mani piespieda apgūt profesiju, kurā var labi nopelnīt, un redziet, cik labi man sokas,” sacīja vīrietis, kurš sapņo par mūžīgo Piektdienu, jo ir izmisis katru dienu darīt darbu, kas nav tas, ko viņš vienmēr ir gribējis darīt.
„Kad es biju maza, viņi man lika sēdēt pie galda tik ilgi, kamēr viss bija apēsts, viņi pat mani ar spēku baroja, ne tā kā tie visu atļaujošie vecāki,” apstiprināja sieviete, kura nesaprot, kāpēc viņai ir ēšanas traucējumi.
„Māte mani iemācīja respektēt viņas pērienus, kas bija pilnīgi vietā,” sacīja sieviete, kura izsmēķē 5 cigaretes dienā, lai spētu nokontrolēt savas bailes.
„Es pateicos savai mammai un tētim par katru pērienu un katru sodu, jo, ja to nebūtu bijis, kas zina, kas ar mani būtu noticis,” sacīja vītietis, kurš nekad nav spējis izveidot veselīgas attiecības un kura dēls viņam konstanti melo, jo izjūt bailes.
Un tā nu mēs ejam pa dzīvi, klausoties cilvēkos, kuri apgalvo, ka ir labi cilvēki un kuriem nav nekādu traumu, tikai paradoksāli – sabiedrībā, kurā ir tik daudz vardarbības un ievainotu cilvēku.
---------------------------------------------------
Spēcīgi, tagad stāstiet, kas kuram kait?
