cutwings miniblogs

IMHO nu jau pērkot jaunu datoru SSD ir vienīgā apsveramā izvēle.

HDD var ielikt papildus, ja jāglabā lieli datu apjomi, kam nevajag ātrumu (filmu, attēlu kolekcijas, backupi utt.)

Atšķirības, ko var novērot patērētājs: SSD ir ātrāks, izmēros mazāks, klusāks, energoefektīvāks, izturīgāks pret mehāniskiem triecieniem, ja salīdzina ar HDD. Taču HDD ir lētāks un tipiski ir ar lielāku ietilpību (vismaz pagaidām).
Portatīvajiem datoriem SSD neapšaubāmi ir jēdzīgākā izvēle. Tāpat tā ir arī krietni prātīgāka izvēle, ja datora ātrdarbība ir ļoti svarīga, jo sevišķi apstrādājot lielapjoma failus. Taču, kā jau @Mad minēja, ja jāglabā lieli datu apjomi, kam nevajag ātrumu, HDD tam der tikpat lab, abu disku hibrīds ikdienas lietošanai ir laba lieta.

Ja interesē arī inženierrisinājumi un fizika tam visam apakšā, mēģināšu "uz pirkstiem" to paskaidrot.

HDD
Principā HDD galvenā sastāvdaļa ir viens liels disks no feromagnētiķa, parasti alumīnija sakausējuma. Magnētiķiem zem noteiktas temperatūras (to sauc par Kirī tempratūru), veidojas ļoti, ļoti mazi apgabali jeb domēni. Šajos domēnos var būt atšķirīgi magnētiskie momenti, tas ir, vai nu pievelk, vai arī atgrūž miniatūru magnētiņu. Magnētiskais moments tad arī ir tas, kas glabā informāciju, viens domēns satur 1 bitu - viens vērsums atbilst 0, otrs - 1. Tas disks visu laiku rotē ar konstantu ātrumu (7200 apgriezieni/minūtē), un virs tā ir "rociņa" ar elektromagnētu, kuras galā ir adatiņa. Tā kā pieliekot noteiktu magnētisko lauku var mainīt domēna magnētisko orientāciju, mēs informāciju varam ierakstīt, kā gribam. Paša domēna magnētiskais lauks arī inducē elektrisko lauku -> rodas strāva, tāpēc informāciju varam arī nolasīt. Līdzīgi glabā informāciju arī kasetēs, starp citu. No visa šī garā pentera mēs varam secināt, ka HDD ātrumus fundamentāli ierobežo diska griešanās ātrums, tāpat tas nozīmē arī to, ka nepieciešama mehāniska kustība, kas nozīmē troksni, jutību pret triecieniem un elementārāko nolietošanos berzes rezultātā.

SSD
SSD jeb cietvielu diska uzbūves pamatā ir pusvadītāju galvenā īpašība - spēja mainīt vadītspēju. Šo spēju izmanto tranzistoru veidošanā, kas iedalās lauktranzistoros un bipolārajos tranzistoros. Tranzistori savā būtībā ir tādi kā mazmazītiņi slēdzīši. Lauktranzistori veido loģisko elementu(SSD izmanto NAND) un loģiskie elementi veido vienu atmiņas šūnu, kas satur informāciju. Šūnas satur vai nu 1 bitu (single-layer cell jeb SLC, ātrāki, bet dārgāki, high-end produkti), vai arī 2 bitus (multi-layer cell jeb MLC, parasti tiek izmantoti SSD ražošanā). Ierakstīšanu gan es tagad neskaidrošu, lai posts nav vēl 2x garāks, bet nu no tā izriet, ka nevar tā vienkārši ņemt un pārrakstīt - no sākuma informācija ir jāizdzēš un tad jāraksta pa jaunam, savukārt nolasīšana gan ir vienkārša. SSD dzīves ilgumu tāpēc raksturo ierakstīšanas ciklu skaits.Tas viss vēl tiek ļoti, ļoti optimizēts un dators rūpīgi seko, lai visas šūnas nolietotos pēc iespējas vienmērīgāk. Optimizēšanas dēļ SSD ir arī svarīgi, lai tas nav viss aizpildīts līdz malām, ko gan vajadzētu ievērot. Tā nolietošanās rodas no tā, ka tranzistoros lādiņš palēnām uzkrājas, līdz vairs nav iespējams tos regulēt.

Nu kaut kā tā. Šis posts aizņēma vairāk laika, kā es biju domājis.

tl;dr - SSD is masterrace. Source: science, bitch!

Runājot par šo visu, ja es spēli uzinstalēju uz ssd, ir iespēja ka viņa mazak lagos ?