Kā dziedāja Metāliķi un pātarēja bērni:
"Un, ja nu man gadītos nomirīt, pirms pamostos,
es lūdzu, lai Dievs Tas Kungs pieņemtu manu dvēseli."
Susuris miniblogs
- -1
Susuris 16.01.2014. 20:29
- +4
Klusu,mazais bērns, nesaki ne vārda
- 0
latvian1111 16.01.2014. 20:35 #
Nē, to teica Kordiljēra dzīves guru Izvars. šaubos, ka viņš ir metālists.
- +2
Un neliecies zinis par to troksni, ko saklausīji
- +1
Man šķiet, ka tu novērtēsi arī miljonu nāvi.
Esot nomodā vēlu naktī, tipinu cauri tumsai. Ellīgā aukstumā, pīķa melnumā, apjaušot tikai vistuvāko apkārtni, savā vietā es izbēgu uz savu slēptuvi. Slēpjos no ikviena, visi draugi man saka, "Dāvi, tu esi vājprātīgs!". Slīdot arvien dziļākā transā, es pētu zirnekļu tīklos klātās trepes. Zem manām kājām čirkst netīrumi, čīkst kāpnes, bet es uzmanīgi lavos tālāk.
Aptuveni šādi es iztēlojos kāda nelaimīga puisēna bēgšanu no pagraba.
P.S. Vārdi ir labskanības dēļ nedaudz modificēti
Ielogojies vai izveido profilu, lai komentētu!