Šodien autobusā redzēju vecu sievieti. Ar blakussēdētāju runāja kaut ko. Izklausījās, ka viņa drusku paņēmusi uz krūts, bet nu neko.
Vienu brīdi tantiņa ceļas kājās, un viņas cepure nokrīt uz grīdas. Pusmetra attālumā stāv slāvu jauneklis. Pati tante mēģina pieliekties, bet nevar. Slāvs stāv kā stāvējis. Tante grūti nopūšas un atmet ar roku - nespēj pacelt. Puisis turpina neko nedarīt. Tad nu es izlavierēju starp autobusa braucējiem un stabiem, paceļu nelaimīgo cepuri un sniedzu tantei rokās. Viņa man pasakās.
Aicinājums - neesam vienaldzīgi kā tas čalis. Esam apzinīgi, palīdzīgi eiropieši!