exsĀrsti

OK, es nezinu, kas kaiš manai kājai, un man tas jau ir apnicis.

2. augustā spēlēju futbolu Getiņā. Vai nu izmežģīju, vai nu sastiepu, vai nu izsitu no vietas savu ceļgalu jau pirmajās spēles minūtēs. Visu spēli nokliboju, bet spēles beigās it kā viss iegāja vietā. Taču sekas kaut kādas palika. Pēc turnīra mazliet kliboju, taču vakarā nespēju pat pietupties vai saliekt kāju, tā tas turpinājās dažas dienas, bet vēl nedēļu brīžiem kāja sāpēja.

10. augustā piedalījos pārgājienā pa purvu pa "Slapjo Kaķi". Tur brīžiem, iekāpjot tajās bedrēs, atkal sasāpējās kāja. Lecot pāri saliņām atkal izmežģīju ceļgalu. Tad ar nākamo lecienu it kā visu salaboju un tā vairākas reizes. Bija brīdis, kad ar izmežģītu celi sāka raut krampī abus augšstilbus. Šķita, ka tūlīt attiepšu kātus turpat purvā, taču nepārstāju iet. Pārgājiena beigās neatceros, kādā pozīcijā bija mana kāja, bet tā bija pēdējā diena, kad šādi kāja jutās.

Nākamajā nedēļā neko ar kāju pārsteidzošu nedarīju, lai to netraumētu, lai arī īsti vairs nesāpēja. Vienkārši baidījos par kāju. Līdz vakardienai. Nezināmu iemeslu dēļ izdomāju kāju pielikt pie vēdera (nu kā stiepjot aizmugurējos augšstilba muskuļus, turoties aiz ceļgala), kamēr gulēju uz dīvāna un skatījos TV. Tad pēkšņi sapratu, kādu kļūdu pieļāvu, jo atkal sāka sāpēt ceļgals, taču, par laimi, tas notika tikai uz minūtēm 10, tad viss pārgāja. Šorīt no rīta, ceļoties no gultas, kaut kā neveiksmīgi pagriezu kāju un atkal to sapisu. Šoreiz kāja traumēta ir vairāk kā uz 10 minūtēm. Jau stundu ilga nekomforta sajūta.

Aizmirsu piebilst, pēc tam, kad varēju jau saliekt kāju, lielākās problēmas bija kāju izstiept. Un vairāk sāp ceļgala ārpusē (labā kāja, labā puse), nevis iekšpusē.

Tāds, lūk, ir mans bēdu stāsts.