Lomu spēles

Es īsti nesapratu.
Bet nu centīšos, izskats: īsi mati, bārda, nav ne muskuļots, ne resns, ļoti labi skrien, piederu pie rietumniekiem. Tēlu esmu izveidojis, kas tālāk? Varbūt var dabūt kādu aprakstu par to, kur vergi ir?

UN NEAIZMIRSTAM VISIEM PLUSIŅUS!!!

Šis puisis ir Pains Foinmrs. Viņš jau ir pirmā līmeņa gladiators. Pirmās divas cīņas - uzvarētas kā nieks. Ar dūrēm viņš kaujas iespaidīgi. Bet savā stāstā viņš to neapliecina. Bijis parasts tirgonis. Ceļojis pa ExLandijas mošķu pilnajiem nostūriem cerībā atrast kaut ko ļoti dārgu, vai atrast kādu gudrāku pircēju. Līdz patiešām kaut ko ir atradis. Pains nekad nebija nevienam teicis, ko viņš atrada. Visi tikai zināja, ka pēc tā atrašanas viņš pa taisno devās uz ExLandijas galvaspilsētu - LazyGirls. Saticis kādu augstmani, viņš centies savu dārgumu tam pārdod. Bet uzreiz kā augstmanis ieraudzījis, ko Pains cenšas pārdod, tā iesviedis Painu cietumā - pie vergu gladiatoriem. Pains tikai nosolījies atgūt savu bagātību, kaut vai tā būtu jāizrauj pa taisno no Mādiņa ķetnām.

Kamera, kurā mani turēja, bija maza, neliels auduma gabals, ko palikt zem miesas, pāris saujas salmi zem galvas un vēl plānāks audums ar ko varēja apsegties.
Netīrs ūdens, ēdiens pretīgs, parasti tika doti sabojājušies pārpalikumi, kurus neuzdrošinājās dot lopiem. Tā es šeit izdzīvoju jau vairākas dienas. Kā es šeit nonācu? Biju pavisam sīks laupītājs, ar loku un bultām klīdu no viena ciemata uz otru, paņēmu (nozagu) pašu nepieciešamāko un devos tālāk, es biju redzējis tālas zemes, par kuriem citi varēja tikai sapņot, bet savu īsto vietu es tā arī neatradu. Kādā ciematā, apzogot nepieskatītu māju devos ārā no pilsēta, še pēkšņi ieraudzīju nelielu karaspēku, kuri atpūtās, nepieskatīti un viegli paņemami blakus ratiem atradās ieroči - pāris asi zobeni, stiprs un precīzs loks un bultas, kāds vēl nekad nebiju redzējis, risks bija pietiekami liels, bet alkatība darīja savu. Vairākas stundas novēroju, plānoju, pēkšņi pavērās iespēja, nemanāmi un klusi devos pakaļ ieročiem, paķēru bultas, apliku loku, grasījos jau mukt, bet kārdinājums paķert arī zobenu bija pārāk liels, ķēru pēc zobena kāta še pēkšņi galda vārgā kāja nolūza, sacēlās pamatīgs blīkšķis, muku ko spēdams, bet ātri vien mani panāca jātnieki. Dodoties uz ieslodzījuma vietu, kādā ciematā mani atpazina par laupīšanu un piedēvēja nepatiesu slepkavību, tāpēc mans sods bija īpaši bargs - vergot līdz mūža galam. Tagad sēžu uz koka bluķa savā kamerā un atceros šo stāstu... 

Esmu jau gandrīz nedēļu šeit, dienas rit lēni, esmu piedalījies divās cīņās, pirmajā diezgan sāpīgā (emocionālā), nācās nogalināt labu un pēc viņa vārdiem nevainīgu cilvēku, nākamā cīņā jau tuvu zaudējumam, kur biju viens pret diviem, pietam bez ieročiem, cīņu pārtrauca, man nezināmu iemeslu dēļ. Mans stāvoklis bija ļoti slikts, bet pagaidām es atkopjos. 

Pēkšņi atver kameras durvis, tiek iemests manā kamerā jauns vergs, veselības stāvoklis ir kritisks, izskatās, ka palikušas pāris stundas, ko mocīties. Palīdzēt, diemžēl, es viņam nevaru, taču man ir radusies spoža ideja. Dodos pie kameras sienas un uzsvilpju tur esošajam vergam, viņam galvā bija kapuce, pagrabs bija tumšs, viņš pacēla nedaudz galvu un manā virzienā raidīja draudīgu skatienu...

Šāds varētu būt mans aptuvenais izskats pirms iekļūšanas vergu pagrabā.

Skatoties apkārt, es centos aptvert to, kas ar mani bija noticis pēdējo pāris dienu laikā.
Vēl pirms pāris dienām es biju tiešām spēcīgs duelists. Es biju izstaigājis pusi valsts, meklēdams sev līdzvērtīgus pretiniekus, un tikai retais mani spēja uzveikt. Cerēdams satikt cilvēkus, kas spētu mest man īstu izaicinājumu, es pieteicos ExLandijas duelistu turnīram.
Sākumā cīņas man nesagādāja nekādas problēmas. Bet ar laiku es ievēroju vairākus vīrus, kuri šķita tiešām līdzvērtīgi man. Pienāca brīdis, kad man nācās stāties pretim vienam no viņiem. Cīņa sākās, un viņš tiešām parādīja prasmes rīkoties ar zobenu. Kad es domāju, ka man vairs nav izredžu, viņš pēkšņi ķļuva bāls, saķēra krūtis un nokrita zemē. Visi skatītāji bija šokā. Neviens dziednieks nespēja atklāt, kas ar viņu noticis. Nākamais pretinieks, notika tieši tas pats. Katrā cīņā notika tas pats. Mani "apsūdzēja" par krāpšanos turnīrā. Tā nu bija īsta apsūdzība, mani vienkārši iemeta te, šajos pazemes cietumos.
Es nezinu, kurš man to nodarīja. Bet es tikšu ārā no šī cietuma, uzzināšu, un nogalināšu viņu pats ar savu zobenu.

Tiešām, vairāk neviena nebūs? -,-