Lomu spēles

Būtu jautri,bet-ik pa laikam vajadzētu arī kādus krustu karotājus iepīt(tomēr vidusslaiki,bet nav norādīts tiešs periods-pirms Latvijā plosījās krusta kari vai pēc),bet viņu uzbrukumi būtu negaidīti un nebūtu pašiem spēlētājiem zināmi,kuri viņi ir-lai redzētu to,kā spēlētāji atreaģētu.
Kopumā ideja ir laba.

1)Es domāju, ka operatīvāk būtu sarunāties skype.
2)Varētu pie tautām pielikt vēl kuršus, jo par cik šīs 4 tautiņas ir tās, kuras ir cēlušās Latvijas pirmsākumos.
3)Tu varētu paprasīt tam lietotājam (GG_Boom?), kāds ir izkārtojums tajā RP spēlē (cūkkārpā).
4)Vajadzētu izdomāt, kā vispār viss notiksies. Jo, piemēram, grafiski visu darīt ir 100x vieglāk gan paša spēlētāja skata punktā, gan adminu(un visi pārējie, kas pārbauda un uztur kārtību) skata punkta. Šo punktu vajadzētu pārdomāt un izanalizēt kā primāro.

Pagaidām man nekas vairs nenāk prātā, varbūt pēc tam, kad šie punkti būs izpildīti.

Bija jau ieteiumu topiks par zombiju spēli, kurā katrs pēc saprašanas varēja izteikties, pateikt visus + un -
Tātad izskanēja: Latviešu viduslaiki, pētīšana, cilšu vadīšana, Latviešu mitoloģija, dievības, maģija, maģiskie priekšmeti, mirušā valstība un tās iemītnieki.
Diezgan liels materiāls, lai to visu apvienotu, vajag visu izdomāt, cik sarežģīti plāno ieviest, tā lai nepazūd intereseno spēlētāju puses.
Viduslaiki Latvijā - nebūtu nekas saŗežģīts, ja vien patur prātā pie veidošanas, saistītos materiālus, lietas un galvenais laika notikumus (izgudrojumus).
Pētīšana - notiek kādā virzienā? Nu iespējas ir dažādas. Pētīt apkārtni savējo, kaimiņu (citu), ārpus Latvijas teritorijas.
Pētīšana, kā derīgo atradumu iegūšanā, vai meklēt kādus objektus.
Cilšu vadīšana. Varētu izvēlēties katram novadam savu galveno un izvēlēties padomnieku/us (ja kāds piesakās darboties projektā un pietiek vietas amatam). 
Latviešu mitoloģija ir samērā plašs diapozons, sākot no dievībām, līdz reāliem moškiem, kā velns, lietuvēns, milzis, ragana un citi.

Maģiskos priekšmetus varētu izgatavot ar amatniecību un pēc tam ar esošajām maģiskajām spējām piedēvētu tam kādas maģijas, kas beigās to priekšmetu apveltīs jau ar kādām spējām, burvestībām.
Nezinu, vai katram te būs skaidrs par Mirušo valstību un tā iemītniekiem. Nu jā vēļi, gari... Ideja ir, kad varētu (ja izmanto) cilšu spēkos piesaukt, ņemt palīgā - summoning. Vai arī tie varētu parādīties kā nejauši atgadījumi dažādās situācijās un nodara vienu vai otru kaitējumu.

Godīgi sakot, nepatīk sengrieķu mitoloģijas ideja. Par to zinu gaužām maz, tāpēc reālo sižetu veidot (man) būs grūti. Ja nu tomēr tam ir gana daudz atbalstītāju, varam sākt ar mehānikām, jo maģiskie priekšmeti, mirušo valstība un citas lietas, ko jau pieminēja @Zveraboj būs mitoloģiskajā tēmā.

Gribu vēl dzirdēt par spēles mērķi. Zveraboj piedāvātais ir pārāk vienpersonisks. Ir vēl kādas idejas par mērķi?

Mērķis - nu man ideja par diviem virzieniem.
Attīstības mērķis - kad cilts strādā, kaut ko (zināšanas, ieroči, prasmes), pēta, attīsta, izgatavo, apgreidojās dzīves līmenis, saimniecība (ēkas, mājdzīvnieki). Līdz tas sasniedz kaut kādu noteiktu līmeni un tad ... pēc RP scenārija kaut ko dara, vai nedara tālāk.
Pētniecības mērķis - ciltis vadās uz pētnieciskiem darbiem, teritorija (karte), derīgo materiālu iegūšana (koks, akmens, rūda, ?, ?), apstrāde, izgatavošana. Zināšanu izkopšana par noteiktām lietām - dabas apstākļi (izsaukt lietu, vētru), maģijas attīstīšana (buršanās), dažādu artefaktu izgatavošana, kas kalpo rituālos. Summoning - izsaukt lietuvēnu, izsaukt milzi, demonu velnu. Ieroču attīstība, ja tas domāts pašaizsardzībai (kad nekaro) un cilšu iespējamo konfliktu kārtošana savā starpā (kad karo).
Kaujinieciskais mērķis - attīstiba notiek tikai un vienīgi, lai attīstītu ieročus, kaujas zinātnes, kaujas maģiju. Cilšu karošana par uzvaru izdzīvošanu.
Pēkšņi ienāca prātā tournament rīkošana (turnīrus), kurā sacenstos spēlētājs ar spēlētāju piemēram no dažādām ciltīm. Divkauja ar x (ieročiem, vai bez).
Idejas raisās vaļā...
A Sākumā visi ~ 20 dienas trenējās, katrs treniņš notiek katru dienu, dienā var veikt 1, vairākus treniņus, ar laika (iepostošanas) intervālu ~ 8 stundas. Kad paiet 20 dienas, katrs no cilts ir satrenējies un notiek cīņas, sacensības (varētu dažādās disciplīnās) uz ko iepriekš bija treniņi.
Jāveido Sacensību tabula:
Zemgaļu cilti pārstāv 2 - 3 (+)
Sēļu cilts 3 - 4 cilvēki
Latgaļu cilts - 3
Lībiešu cilts - 3
Kuršu cilts - 2. Tik no katras cilts, cik un kur (ciltī) piesakās un ir spēlēt gribētāji.
B Sacenšanās notiek pēc noteiktām kaujas un sporta disciplīnām (iemaņām kuras ieguva no treniņos.
Visi piedalās turnīros ar RP
Kāds varētu ieņemt sacensību tiesneša vietu - loma.
Varētu ieviest bendes lomu, kura kādu diskvalificē - loma.
Papildus lomas?
Zaglis kurš kādam pirms sacensības var kaut ko nozagt (inventāru). To viņš dara anonīmi, raksta vadītājam, kuram taisās ko nočiept.
ragana - uzbur kādām izdošanos, vai kaitējumu sacensībās.
C Cīnās par goda titulu neatkarīgi no cilts, katrs individuāli (un pārstāvot cilti).
Pozitīvais moments - piederība ciltij, ja tas varētu sekmēt konkrētās cilts attīstīšanos, treniņos (sākumā) kopumā. Tas domāts kopā trenēties un iegūt spējas, nevis trenēties viens pats.
Katrs piedalās visos turnīra disciplīnās, ja vien nav nocirsta galva (Bende), beigās saskaita uzvaras, noskaidro veiksmīgāko.
Papildus random lomas var pievienot tā laika aspektā, vai samazināt. Atkarīgi no spēlēt gribētāju daudzuma.
Spēlētāju daudzumu varētu sadalīt pa ciltīm, vai kāds piesakās uz konkrēto cilti.
Katra cilts var veidot savu unikālo ģērboni (avataru, minibildi), kura ievietojas tabulā. Cilts nosaukumu arī.
Piemērs. Oriģinālā teritorija - nosaukums - ģērbonis
Kurzeme (kurši) - Diženieki - ģērbonis.

Īsāk sakot no šitā visa var kaut ko paņemt / pielikt / piedomāt klāt, izveidot savādāk.
Idejas?

Vēl, varētu dabūt literatūru (arī īstas grāmatas) par latviešu mitoloģiju, senajām ciltām, vēsturi par šo tematu?

Turpinot idejas par iepriekš rakstīto.
Personīgi pašam arī likās tīri ok ideja par tournament - turnŗu veidošanu.
Papildus idejas, kas radās ir šādas:
Sākumā visi piesakās uz šo projektu, nosauksim par - Viduslaiku turnīrs senajā Latvijā (nosaukumu var mainīt un grozīt).
Kad visi pieteikušies, notiek lomu sadale. Dažiem var iedalītas speciālās lomas (varbūt tad ja uz to piesakās?). Pārējie var pieteikties uz cilts pārstāvniecību, konkrētu cilti, kurai viņš varētu būt piederīgs. Lai katrā ciltī būtu līdzsvarots iedzīvotāju daudzums, vadītājs var pats sadalīt pa ciltīm ņemot vērā cik daudz pieteikušies. Sadali var veidot, lai katrā cilti, ja ir iespējams ir 2, 3 dalībnieki.
Ja uzkonkrētu cilti ir pieteikušies 8 dalībnieki, tad vadītājs tajā var atstāt nepieciešano skaitu un pārējos pārsviest uz citu cilti.
Ja citos cilšos spēlētāju skaits varētu atbilst minimumam, tad iespēju varētu saglabāt, ka uz kādu cilti ir vairāk spēlētāju.
Kurši - 5
Sēļi - 3
Zemgaļi - 3
Lībieši - 8
Latgaļi - 3
Var protams veikt arī, ka visus sadala novienādojot, sadala visus vienādos skaitos uz visām ciltīm, tas būtu 3 - 4 - 5 uz katru (vienādi).
Vajag izdomāt turnīra / sporta / sacensību disciplīnas un atbilstošas treniņnodarbības.
Trenējot spēku var izdomāt dažādas spēka sacensības (ideja ir vairāk kā 1 vai 2).
Trenējot veiklību (izveicība) - varētu veikt kādu cīņu, kaušanos uz virves vai balķa.
Trenējot skriešanu - ietekmētos turnīra rezulāti tajās disciplīnās, kur vajadzīgs ātrums.
Trenējot peldēšanu - varētu ietekmēt tās disciplīnas, kur jāparvar ūdens.
Peldēšanu iekļaut nav obligāti, bet var, ja izdomā noteiktas turnīra disciplīnas.
Man pagaidām prātā nāk
--> klasiskā peldēšana pāri upei ~ 20m
--> dziļniršana pakaļ kaut kam 5 - 7 metru dziļumā varētu atrasties muca (kaut kas cits), kas jauzvelk augšā.
--> cīņas ūdenī ? Ja skatās no fiziskās puses, ir apgrūtinātas cīņas, kustības, atkarībā cik dziļi upē stāv. Vidēja var plānot , ka ūdens ir līdz viduklim un ko tajā dziļumā var veikt, vai teiksim ūdens līdz krūtīm un kustēšanās ierobežota.
Ja kāds bija trenējis peldēšanu, tad tas varētu būt + pie rezultāta noskaidrošanas, cīņas iznākuma.
Citas sacenšanās, pagaidām tikai ideju uzmetieni.
Zirga iekļaušana (jā - nē). Varētu jāt ar zirgu kurš ātrāk. Pēc kā šeit varētu notiekt izdošanos, ja zirgs skrien. Kādas trenējamas lietas būtu jātniekam?
Uz zirga vēl varētu kauties un grūstīties. Kurš kādu nogrūs zemē! Te jau tīri paša spēks.
Kādi treniņi pie zirga? Izjādes / zirgkopšana / zirglietas.
Pa vidam vēl varētu kādus klasiskos vidus laika sacensības.
Varētu kaut ko mest, ne gluži zābaku, bet šķēpu. Varētu vēl kaut ko netradicionālu mešanai lodes grūšanas vietā - mest baļķi / alus mucu / kāpostu / kaut ko funny.
Cīņas ar zobeniem? Cīņas ar kātīm (pīķis), spēka mērošanās uz zemes - nospiest.
Lokšaušna iekļaujama? Iespējamie treniņi - lokšaušanā.
Iespējamais treniņš - amatniecība, kura dod + tajās disciplīnās, kur ir priekšmeti, kā bultas, loks,
Iespējamais treniņš - ieroču apstrāde, kas dod + pie disciplīnām , kur zobens, karts, runga. Zobens var būt kā no metāla, kā arī no koka. Kā izdomās labāko veidu.
Noslēdzošā turnīra sacensība varētu būt apvienotā stafete, kura sevī iekļauj no visa visu. Stafetē vērtējas visu ko dara un kādi bija iepriekšējie treniņi, kas dod +
Stafete notiek uz laiku (ātrums).
Stafete ar šķēršļu joslām A ūdens (peldēšana); B balķa pārvarēšana skrienot pa to (izveicība); C rāpšanās kokā (stabā) pakaļ kaut kam. Stafetes posms skriešana ar kaut ko rokās - alus muca, vai kaut kas liekams uz pleciem, vai rokās.
Stafetes posms šaut ar loku 3 bultas / mest sapuvušu ābolu pa vērsi
Uz stafeti spēlētājs vienkārši piesakās, bet vadītājs ņemot vērā stafetes grūtības saliek + un - ņemot vērā dalībnieka sagatavotību.
Pie rezultāta vadītājs var veikt atzīmes, ka dalībnieks nepārvarēja kaut kādus posmus un dabūja neieskaitītu vietu. Stafete varētu sadalīties pa posmiem, kurā katrā posmā nopelna + vai - līdz ar to kopēji var nopēlnīt 4 vietas ieskaititas un 3 nē, kas kopā par stafeti dod 4. Ātruma faktors arī jāņem vērā, ja kāds to dara ātrāk nekā cits.
Bendes loma varētu kāds ieņemt, ja vien kāds ir gatavs retajos diskvalifikācijas gadījumos veikt RP ar ierakstu kurā smalki iztirzā notikušo un beigās nocērt galvu. Ja nav loma, tad to dara vadītājs ar Bendes lomas RP.
Zaglis var būt slepena loma kādam, vai kāds ir dalībnieks un reizē zaglis, kurš veic zagšanas rakstot vadītājam ko no kāda zog (apavus, pārtiku, citu kaut ko).
Varētu kko izdomāt kā varētu ķert zagli, atrast zagli un tad viņam nocērt galvu
Latviešu mitoloģijas iesaistīšana.
Ūsiņš bija atbildīgais par zirgiem. Ja darbojās dievu pielūgšanā, tad tie varētu nākt palīgā.
Jūras māte - ūdens disciplīnas
Meža māte / tēvs - koka saistītās disciplīnas (uzkāpšana, priekšmeti)
Vēja māte - ātruma palīgs, izveicīgums
Zemes māte - pie mešanas muca tālāk ripo, + kur priekšmetos izmantojās akmens, augļi.
Dēkla - veiksmes (laimes) dieviete latviešu mitoloģijā.
Laima - likteņa dieviete.
Tikla - izveicība
Lietuvēns - ir mitoloģiska būtne latviešu folklorā, kas naktīs žņaudz lopus un cilvēkus. Mūsu RP varētu samazināt pretinieka spējas + samazināt pretinieka zirga spējas

Mitoloģiskais priekšmets Pimpolis - bija maza tā sauktā zīlnieka lodīte no vaska, kas ar daudzām izdarībām tika pagatavota, un tika turēta gaisā pakārta pavedienā, kad gribēja atklāt tās pašas apslēptas mantas, īpaši zagli.

Ko daram ar Milzis, Ragana ? Ir kādas idejas par random izdošanos un neizdošanos.
Nu ja kādam vēl ir idejas, var piemest klāt.

Mājas dzīvē un saimniecībā nepieciešamās lietas mūsu senči izgatavoja paši mājas apstākļos. Vienīgi kalēja amatu apguva atsevišķi amatnieki, kuri pēc pasūtījuma gatavoja nepieciešamos priekšmetus. Rotkaļi bija sasnieguši lielu meistarību rotaslietu izgatavošanā, un pasūtītāju viņiem netrūka. Senās Latvijas iedzīvotāji savu apģērbu rotāja ar saktām, sprādzēm, važiņām un piekariņiem, kurus lielākoties gatavoja no bronzas. Apģērbus darināja sievietes. Ar vienkāršiem darbarīkiem no vilnas un liniem viņas prata izgatavot skaistas drānas, kurās ieauda rakstus ar dažādu krāsu dzīpariem. Sieviešu krāšņākais apģērba piederums bija villaine vilnas auduma apmetnis, kuru pie apģērba piestiprināja ar saktām. Senatnē gan sievas, gan meitas galvas rotaslieta bija vainags.
Visvecākās ēkas bija celtas no stāvus zemē ieraktiem baļķiem un klātas ar lubu jumtu. Skursteņu mājām nebija. Logus veidoja nelielas, ar dēļiem aizbīdāmas lūciņas. Vēlāk, ceļot ēkas, baļķus sāka likt guļus uz akmeņu krāvuma pamatiem.

Mūsu senči izgatavoja gan pūšamos, gan stīgu instrumentus. No alkšņa mizas izgatavoja stabules. No koka mizas tina taures. Ļoti iecienīts instruments bija kokle. Vēl bija trideksnis. Mūzikas pavadībā tika dziedātas pašu izdomātas tautasdziesmas. Sacerēja arī teikas un pasakas. Mūsu senči izrotāja gan apģērbu, gan sadzīves priekšmetus ar ornamentiem. Šos māksliniekus sauca par rakstotājiem.

Senie cilvēki centās izprast apkārtējo pasauli un cilvēka dzīves norises. Radās ticība pārdabiskiem spēkiem – dievībām. Ticības izcelsmei bija 2 cēloņi:
1)Cenšoties izskaidrot cilvēka dzīves norises (nāve, sapņi)
2)mēģinot izprast dabu, cilvēki sāka pielūgt dažādas parādības (pērkonu, vētru, negaisu utt.) Vēlāk tās attēloja kā cilvēkiem līdzīgas būtnes. Mūsu senči būdami zemkopji kā augstāko dievību godāja debesu tēvu jeb Dieviņu. To iztēlojās kā labsirdīgu vecīti, kurš bieži staigā pa zemi, palīdzēdams labajiem un sodīdams ļaunos. Godāja Jumi, kas simbolizēja auglību. Pazemē valdīja zemes māte, kuras valstībā bija veļu zeme. Mežam bija mežu māte, jūrai – jūru māte. Iecienītas dievības bija saule – bāriņu aizstāve un mēnes – kara dievs.

Nozīmīga un barga dievība bija pērkons – ļauno garu vajātājs, kuram bija 5 dēli un meita. Saules un dievu bērni: auseklītis, austra, laima, dēkla un kārta.
Baidījās no lietuvēniem, tādēļ aizsargāja savas mājas izgrebjot dažādas zīmes.

Lai panāktu dievību labvēlību, tās centās „pielabināt” ar lūgšanām un dāvanām. Izveidojās īpašas, šim nolūkam domātas vietas – svētvietas. Tur upurēja dieviem un rīkoja svētkus, kuros izlūdzās dievu labvēlību. Dieviem ziedoja pārtiku, dažādus priekšmetus un dzīvniekus. Izgatavoja dievu tēlus – elkus, kurus pielūdza.

Vēlāk vakarā būšu mājās, tad paturpināšu par zemēm, saimniecību un tirdzniecību, kā arī ielikšu dažas bildes.

----
Tautas
----
> Latgaļi

> Tālava
Visslavenākā latgaļu valdnieka Tālivalža teritorija.
> Beverīna
> Tirgus placis
> Tālivalža piemineklis

> Jersika
Apraksts.
> Tirgus placis

> Koknese
Apraksts
> Tirgus placis
> Sēļi

Super duper agrs prototips. Šādi es iztēlojos forumu.
Tātad, ir sadaļa ''Tautas''. Arī tām, iespējams, vajag piešķirt aprakstus, atrašanās vietas utt.
Tad ir apakšadaļas ar šo tautu populārākajām apmetnēm.
Katrā apmetnē atradīsies dažādas ēkas. Tālavā, es šajā brīdī spēju iztēloties tikai pieminekli valdniekam un slaveno pili. Kā pils gan varētu kalpot es vēl īsti nezinu. Vai vajag pievienot treniņu laukumu visiem kopīgu arī nezinu. Manuprāt, būtu labāk, ja katrā apmetnē, katrs spēlētājs pats iztaisītu sev treniņa ierakstu, kuru tālāk arī turpinātu.
Veidojot šo man radās jautājums: vai vajag politisko Latvijas karti ar šo tautu sadalījumu?
Izsakiet domas par šādu foruma sadaļu. Ir labi/kaut kas par daudz/par maz?
Rīt centīšos kārtīgi papildināt vai arī vizualizēt.

Katrā vietā varētu tikt ierīkota rituālu veikšanas / darbību vieta. Katrā tādā vietā varētu būt kāds atbildīgais Burvis, rituālu veicējs. Katrs pats verētu te nākt darboties, pielūgt kādas dievības viņš vēlās (viens no ikdienas pasākumiem, ja to vēlās). Varētu veidot pulcēšanās kādā vietā, par godu kādam dievam, dedzināts ugunskurs, sanāksmes vieta ar rituāliem.
Varētu svinēt atzīmēt pagānisko dievu svētkus, laika svētkus (lieldienas) ar visām tradīcijām. Tikai kā to visu paveiks.
Ja jau top tirgus, tad jau var rīkot gadatirgus dažādos reģionos, visādās izdarības, kas piederās pie tā visa.
Pieminekļus varētu neiekļaut, jo maz tādi bija tajā laikā, drīzāk skulptūras kaut kam dievišķajam.
Kādas tradīcijas, notikumus vēl varētu iekļaut + veikt aprakstu par iespējamām idejām šajā virzienā.

Vai ir svarīgi dod personāža izveidē spēlētājiem lielas iespējas aprakstīt savu personāžu? Respektīvi - vēsture, izskats, mērķi utt?