Miroņu raksti. 4. diena.
Šī diena stājās lēni. Pa pusei tā raudāja, bet reizēm kāds maigs saules stariņš to mierināja. Bet tomēr. Tā raudāja.
Dienas asarās izmirkuši pilsētnieki vāca nost grila piederumus un lēnām devās uz sapulci. Kad tur tuvojās Lv latgale, priekšā jau stāvēja kāds stāvs. Tas bija Ridiculus. Bet tad, pie Ridiculus pieskrēja kāds cits tumšs un nesaredzēts stāvs, pasniedzam viņam kladi un tad aizrikšoja nemanāmi prom dienas skaujās. Lv latgale uzreiz sāka bļaut. Klāt pieskrēja citi pilsētnieki un sāka Ridiculusu dauzīt, līdz viņš bija pagalam. Bet klade tā arī palika neatrasta. Lv latgale gan apgalvoja, ka tā bija īstā klade, bet pilsētnieki nolēma, ka cilvēki ar slimām halucinācijām ir jāsūta aiz kalniem. Tur viņu pavadīja 2 pilsētnieki, kuriem no kabatām rēgojās vēl šļirces un citi medicīniski piederumi. Kad tie divi atgriezās, viņi paziņoja, ka Lv latgale tiešām netaisās atgriezties. Nobira vēl pēdējā asara...