Pirmā diena

     Viss sākās kādā tumšā vasaras vakarā, kad beidzot saņēmu telegrammu no Wrackera. Priecīgs ielecu savā pajūgā un devos ceļā. Ar četriem zirgaspēkiem vajadzēja tikai piecas dienas, lai veiktu divsimt ar pus kilometrus tālo ceļu līdz pastam. Ierados villā, sasveicinājos ar Wracker, Minku un citiem miesta vīriem, kuri mani dāsni uzcienāja ar rumu.

Otrā diena 

      Piecēlos un centos saprast kur atrodos. Attapos guļot siena gubā ar sāpošu galvu. Centos nekustēties, jo kustoties galva sāka sāpēt vēl vairāk, tāpēc kādu laiciņu turpināju gulēt un lūkoties baltajos spalvu mākoņos. Netālu kaut kas smagi staigāja. Domājot par to, kur esmu un kā te nokļuvis atcerējos par Wrackera telegrammu. Uzreiz uzšāvos augšā un grasīdamies iet uz ciema centru, attapos, kā kājās uzauts tikai viens zābaks. Novilku zābaku un metu projām, trāpot niknam bullim.

Trešā diena

      Piecēlos un centos saprast kur atrodos. Joprojām gulēju siena gubā, ne tikai ar sāpošu galvu, bet sāpošām rokām un kājām. Centos nekustēties, jo kustoties viss sāka sāpēt vēl vairāk, tāpēc izlēmu kādu laiciņu nekustēties un lūkoties debesīs. Domājot par to, kur esmu un kā esmu te nokļuvis atcerējos par Bulli. Uzreiz uzšāvos gaisā un grasījos šim atriebties. Bulli nekur nemanīju. Pārbaudīju kabatas, atradu korķi, 1 peso, nezināmu atslēgu un saburzītu zīmīti, kurā rakstīts.

'Uzvani Hibam cik vien ātri iespējams, svarīgi.'

Ierados ciema centrā, padzēros un nolēmu iet Minkas mājām . Minkas brīnišķīgi zaļojošajā dārzā satiku strādājam Kordiljeru melnā metallica kreklā, kurš dusmīgi teica, ka ejot prom no šī darba, jo Minka joprojām nav viņam nopircis grūsnu teli un visi grābekļi ir ražoti Ķīnā.

Nesaprazdams par ko iet runa iesoļoju Minkas mājā un pretī jau man steidzās Minka un obsidian saucot, viņš ir dzīvs! Minka uzreiz man vaicāja, vai gadījumā neesmu redzējis Hibu.

Atbildēju, - "Nē", joprojām nesaprazdams, kāpēc Kordiljers strādā Minkas dārzā, kāpēc Minka nepiedāvā man rumu, bet prasa par Hibu un kaut kādiem zābakiem. Centos, kaut ko atcerēties no vakardienas. Atcerējos bulli. un zābaku.

"Es iemetu bullim ar zābaku" atbildēju un redzēju šausmas obsidian acīs. Visi uz mani skatījās, kā es būtu iznācis no trako mājas. Iestājās neliela klusuma pauze un tad...

"Kur? Kurā vietā? Zābaks ir pie tevis?" - saņēmu neskaitāmus jautājumus, pat Kordiljers ar grābekli bija nostājies man aiz muguras.

Tālāk mēs visi sākām kopīgi likt puzli ar kādiem 10 000 gabaliņiem.

 

Kā vēlāk noskaidrojās, mēs visi bārā bijām spēlējuši pokeru, un Viesty jautrā prātā bija nospēlējis visu naudu, māju, pat viņa skaisto sievu ļaunajam goblinam matīsam. Visu naudu matīs smejoties, esot bēris manā zābakā. Wracker one nav pieļāvis šādu iznākumu, tāpēc sadusmojies krāvis matīsam pa tauri ar tabureti. Diemžēl sitiens bijis tik neprecīzs, ka trāpījis man pa aci. Kā par nelaimi tieši tobrīd bārā sākusies sanitārā stunda. Apdullis, rāpojot pa zemi, izvairoties no lidojošiem priekšmetiem un krītošiem moderatoriem ar savu zābaku ieraudzīju hibu, kuram rokās iegrūdis zābaku teicu, lai skrien ko kājas nes. Hibs, neesot kustējies no vietas, bet turpinājis malkot aliņu. Saņēmis visus pēdējos spēkos nobļāvos, "HIB.. forest... run.. šeit ir visas exa paroles!!!!" Tas nebija jāsaka divreiz, hibs kā raķete izšāvās no bāra...

 

Ceturtā diena 

     Kordiljers ar burvi nevarēja noskatīties uz šādu trakumu, tāpēc aizgāja prom. Mēs visi bijām pazaudējuši savas mājas, hibu, sievas un exu. Wracker one piepildīja savu sapni un nodibināja adīšanas skolu, gangz beidzot bija laiks, lai saremontētu savu zirgu, obsidian uzrakstīja jaunākā nerūsējošā pakava tehnisko apskatu vietējā avīzē, rocky iemācījās spēlēt ģitāru, jo nazii iepazīstināja viņu ar PND (sanāca riktīgs trīsdiennieks) un tā mēs katru vakaru tikāmies Minkas šķūnī sūtot telegrammas latgalam uz Antāliju un, protams, gaidot Hibu.

 

Atsaucoties uz šo rakstu: https://exs.lv/page/43344-Ka_wrackers_devas_pie_BumBuma_tuseties. 

 

Laboja throttle, labots 3x