Vienu vakaru sēdēju un salu savā Gaziantepā, kur temperatūra nolaidusies līdz knapiem 20 grādiem. Nācās pat džemperi vilkt no skapja ārā. bet nu ne par to stāsts.

Tātad vienu vakaru sēžu virtuvē un dzeru tēju, kad uz palodzes pēkšņi kaķis apēda manas semuškas.

tfu akal ne tur trāpiju.

Tātad sēžu vienu vakaru un malkoju tēju ar kafiju un pienu, uzdzerot varen draņķīgu turku alu pie kura gurķīts prasās, kad pie manām durvīm klauvē krimināla paskata turks un sāk nesaprotamā spoku valodā (iespējams turku) murmulēt vārdus latgals un telegram. 

Tā kā man mamma mācīja svešiem durvis neatvērt, pat ja viņi sola konfektes, es šim skaidrā turku valodā teicu "Es turkish ņipaņimaju eine vārdu" Tā nu šis iesterķelēja pa durvju apakšu man taukainu papīru, kas smaržoja pēc grūsnas teles un iesmirduša zābaka ar nelielu iepelējuša siena aromātu. Telegramma  mani aizkustināja līdz kreisās nieres augšdaļas dziļumiem. To man bija sūtījuši mani lieliskie draugi no Exs. Teksts bija apmēram šāds:"Mums ir latviešu alus, 1 zābaks, kāsītis, PND un grābekļi. Ir tusiņš. Nāc jandalēt, figurēt un iranizēt"

Protams tādas jūtu izpausmes īsā teļugrammā es nespēju ignorēt, tāpēc āvu kājās brūnu kurpi melnu botu, uzvilku galvā turbānu, sametu somā paŗis kebabus. Drošības pēc iemetu somā arī kādu siltāku tē kreklu un devos ceļā lai pāris dienas atpūstos no sekotājiem, narkodīleriem, vietējiem pedofīliem kā arī angļu valodu nezinošām meitenēm. Kad beisdzot biju gatavs, devos savā 5 dienu atvaļinājumā uz Minkas šķūni.

1.diena

Ceļš bija smags. Es kāpu kalnos, kur bēgu no kazām, gāju pa tuksnešainiem līdzenumiem, kur bēgu no beduīniem, čāpoju pa lielceļiem, kur bēgu no policijas, peldēju pa Melno jūru, kur bēgu no krievijas flotes un visbeidzot sasniedzu Minkas šķūni, kur bēgu no nogribējušās buļļa. 

2. diena

Tā nu vēlā rīta stundā (aptuveni 01:12 un 37 sekundēs) biju pie Minkas šķūņa durvīm, no kurienes nāca dīvaini un neiskaidrojami trokšņi, kas izklausījās kā cilvēku balsis. Nolēmu ieiet ar blīkšķi. tā nu es atvēru durvis un nobļāvos:"Nu čo suki? Ņiždaļji bļaģ?" Nākamā brīdī sajutu, kā manā sejā ietriecas grābeklis un dzirdēju Kordiljera balsi:"Sitam urlas". Protams uzreiz virsū bija arī Nazii ar ģitāri, Hibu ar zābaku, Bumbum ar alus pudeli, Wracker ar nezināmu lidojošu subjektu (kas kā izrādijās bija pats Minka).

Laimīgā kārtā šie no manis atstājās, kad nobļāvos:"ew veči te latgals ar polšu". Kad viņi izvilka manu galvu no turbāna un turbānu no manas paduses un apjēdza, kādu kļūdu pieļāvuši, visi kopistiski atvainojās un piedāvājās pavizināt ar audi. Diemžēl nācās atteikties. Viss uz ko biju spējīgs bija izsist polšiņu un atlūzt.

3. diena

pamostos sūdos, galva nenormāli sāp, neko neatceros. Kad domāju, ka sliktāk nevar būt, pamanu, ka bumbum tikai galva ārā no sūdiem. Kā labu gribēdams uzbļāvu bumbum:"kad esi sūdos līdz ausīm - nenolaid galvu". Puika ar svētlaimīgu smaidu pamodās un kopīgi slājām uz šķūni. Tur pārējie jau ieturēja vieglas brokastis - Ēda roltonus uzdzerdami pienu ar alu. Saldajā ēdām manis sagādāto kebabu, kas bija nedaudz sabojājies garajā ceļā.
Kad nu beidzot bijām pierijušies, Minka piedāvājā iet braukāt ar Audi. Tā nu iejūdzām nogribējušos bulli audi priekšpusē un devāmies ceļā. Teikšu tā - kapitāls limuzīns "cveta beli noči". A balta nakts ir Jāņu nakts. Tā nu devāmies uz ciemu, kad pēkšņi priekšā izlec kautkādi frīki mocī ar ļuļku. Minka kā kārtīgs šoferis nobļāvās:"Dzerevņa, kak jeģiš!" Pēčāk izrādijās, ka tur Gangz ar rocky savu brīnumdarbu iemēģina. 

Kad nu bullis mūs ievilka līdz 22, 7 km stundā, bijām sasnieguši ciema lielveikalu. Saucās "Pie Viestura". par nelaimi šops kalnā, bet mēs lejā. Tā nu es piemiedzu ar aci Wrackeram un teicu:"Kristaponkul, uznes mani kalnā! Nu? Esi Čalis vai neesi ?" Uznesa ar, bet pa ceļam gar dibenu ar grābstījās. Sapirkām polšus, līdz lejai viņus nenostiepām. Pēdējais ko atceros, kā paklūpu un ripoju.

4.diena

Pamostos. Acis neesmu attaisījis, bet domāju, ka apmani seksuāla māsiņa grābstās. Atveru acis - tur Koldirjers cenšas mani piesiet pie gultas. Zaudēju valodu, izkāpju no gultas un paņemu dakšiņu. Uzduru uz dakšiņas kārtīgu kušķi siena, uzleju mērcīti un piedāvāju Minkucim uz pohmeļa. Apēda kā runcim pieklājas. Izdomājam taisīt pikniku siena šķūņa vidū. Tā nu iemetām čupā Minkas vectēva lielo karoti, 5 kušķus siena, manas vecās zeķes, kordiljera nolietotos fetiša piederumus kā arī nelietu prezervatīvu paciņu( nelietotu, jo visi kategoriski atsacījās izmantot grūsno teli)
Tā  sakūrām uguni, izgājām āra, es ar dakšiņu nodūru 2 baložus un vēl netīšām trāpīju Hibam acī. Noskuvām baložus un hiba uzaci un likām to visu cepties siena šķūņa vidū. Sanāca gan neliela problēma, šķūnis nedaudz aizdegās, bet veiksmīgi ar mūsu visu iekšējo spiedienu no ķermeņu puses, izdevās nodzēst uguni.

5. diena

Minka ar Audi parāva mani līdz Melnajai jūrai. Atvados no visiem un bēgu atkal no Krievijas flotes, beduīniem kalnu kazām. Vakarā satieku savu moldāvu istabas biedru, iedzeru latviešu alu un liekos čučās, bet sapņos redzēju Minkas šķūni ar puikām, kas uz taukaina papīra raksta man telegrammas. Jau tajā pašā naktī tirgū nospēru telegrāfu un sāku telegrafēt atpakaļ. 

Laboja Styrnucis, labots 4x