Parkour

Le parkour – spēja brīvi kustēties vidē, kas aptver mūsdienu cilvēku (parasti pilsētvide). Tas ietver spēju pārvarēt dažāda veida šķēršļus, kā piemēram, margas, zemas sienas, augstas sienas, kāpņu sekcijas, utt.

 

Le parkour, free-running, The art of movement, L`art du Deplacement. Visi šie termini tiek izmantoti, lai apzīmētu kustības brīvību. Uzskata, ka le parkour disciplīna, vai drīzāk māksla, patiesībā pastāv tik pat ilgi, cik cilvēce, tikai katru reizi savādākā kontekstā. Cauri vēsturei cilvēki ir mēģinājuši attīstīt sava ķermeņa fiziskās iespējas arvien tālāk. Dienvidamerikas indiāņi, ķīniešu daoisti, indiešu budisti ar jogas palīdzību.

 

Taču, tas, ko mūsdienās apzīmē ar terminu „le parkour”, radās 20. gadsimta astoņdesmitajos gados. Mazā pilsētiņā Lisses, netālu uz dienvidiem no Parīzes. Pusaudžu grupa ar Deividu Belle priekšgalā sāka pētīt jaunus veidus kā pārvietoties pilsētvidē. Liela ietekme ir Deivida tēvam Reimondam Belle, kurš iepazīstināja dēlu ar Džordža Herberta militārā trenniņa metodēm. (Džordžs Heberts radīja militārās šķēršļu joslas) Termins le parkour nāk no termina „parcours du combattant”, kas savukārt nozīmē – „šķēršļu josla”. Reimonds Belle armijā bija trenējies pie Heberta, un savas zināšanas nodeva tālāk dēlam, iedrošinot, ka visu ir iespējams panākt, ja tikai smagi trenējas, un attīsta savas spējas. David Belle, Sebastien Foucan, Yahn Hnautra, David Malgogne un Frederic Hnautra. Šie bija cilvēki, kas radīja, un attīstīja disciplīnu.

 

Tomēr, „Le parkour” ir jauna disciplīna, kura joprojām atrodas sākotnējā attīstības stadijā, katru dienu arvien vairāk cilvēku sāk par to interesentēties, trenēties, līdz ar to, attīstās visa kultūra. Ir zināms, ka no pāris pusaudžu bērnības spēlēm le parkour ir izaudzis par sportu, vai drīzāk – mākslu, ar ko nodarbojas daudz cilvēku visā pasaulē