Kopš I daļas uzrakstīšanas ir pagājis kāds laiciņš. Tas tamdēļ, ka vēlējos, lai viss svarīgais nosēstos un tad arī varētu īsi uzrakstīt par galvenajām pieturvietām Labā Dabā, nevis II daļa izvērstos par tik pat garu balagānu, kā I daļa. Tad lai arī iet tā Labdabīgā lieta. smile_mini.gif

   Otrā diena festivālā sākās visai pasīvi. Pamosties ar skaļu saucienu jūkli par Orkiem, kas nāk un visus izvaros (jaukā festivāla organizatoru ierobežotā "geto" zona bija pie pašas telts ārējās sienas.) Ātras brokastis, stundu ilga gaidīšana, kad piecelsies abi lielie guļavas - Edgars un Mārtiņš (nogulēt 11 stundas festivāla laikā.. kā tā var?), interesanti futbola mači un tad jau pirmais lielais otrās dienas notikums - Kaspara Dimitera uzstāšanās.

   Šķūnī, kur bija paredzēta Kaspara uzstāšanās, ierados jau laicīgi, ieņēmu vietu pirmajās stāv-rindās un sāku gaidīt, kad tad būs, kas nu būs, jo Kaspars Dimiters šogad bija vienīgais mierīgas, liriskas mūzikas izpildītājs, kuru nedrīkstēja laist garām. Pagāja piecas, desmit minūtes un jau bija bažas par to, vai viņš vispār ieradīsies un tomēr pēc vēl piecām - lūk kāpj uz skatuves kopā ar savu vecāko dēlu - Jēkabu. Kamene ledus balonā, kas ēd plūmes, runā par brīvību un citām lietām. Dimiters prot uzrunāt publiku, jo publika nelaida, mēs nelaidām viņu prom pat par pus stundu ilgāk kā bija paredzēta jau nākošās grupas uzstāšanās uz tās pašas skatuves. Un labi vien bija, jo lai tiktu no mums vaļā Dimiters ņēma no azotes ārā jaunu - vēl nevienam nezināmu dziesmu no sava brīnišķīgā krājuma. smile_mini.gif

   Pēc Dimitera steigšus devos dzirdēt līdz šim nedzirdētos varoņus no Ēnu Kalidoskopa, tādi kā cilvēciņi ar zariem roku vietā, kuri kā lapas čibinot vismaz albuma formātā spēja mani ļoti pozitīvi aizraut.  Arī dzīvajā "Ciklops Zīmē" un citas, diemžēl tikai dažas dziesmas skanēja pat ļoti pozitīvi, noteikti apmeklēšu citus viņu koncertus. smile_mini.gif

   Tad jau spēcīgie Backflow, kuru repertuārā nedzirdēju nevienu no līdz šim vienīgā ierakstītā albuma dziesmām, taču jaunās bija tik pat spēcīgas, ja ne vēl spēcīgākas. Vienīgā nelaime, kaut kā ap pusdienlaiku tāda mūzika tomēr neiet kopā ar gaisotni un āra atmosfēru.. Cilvēku arī nebija daudz, tikai daži. Ja Backflow spēlētu vakarpusē vai jau naktī, noteikti atsaucība būtu lielāka, kas šai grupai arī pienāktos no visas tiesas.

  Protams, vienmēr dejas ritmā aicinošie Visas Dienas Garumā jeb All Day Long, skanēja jau labi, taču uzstāšanās laiks tāpat kā Backflow bija nekam nederīgs un lielā skatuve - tā nav ADL skatuve. Šķūnis būtu bijis daudz piemērotāks. Tautas pie lielās skatuves nebija tik daudz, lai kāds izņemot vienu mūka tērpā ģērbušos klausītāju grasītos iejusties ADL ritmā un izbaudīt mūziku, kā citos viņu koncertos, tādējādi zaudējot visu uzstāšanās burvību un varēja just, pašiem censoņiem arī sāka zust motivācija spiest ārā no sevis VISU. Nekas, citreiz kādā citā koncertā @ Nabaklab vai @ Depo. Nekur jau viņi nepazudīs.

   Ejot uz telti pa ceļam pamanīju VIPP Basbočka puišus. Tas bija akustisks grāviens! Madara, nu tā man' traku padara! Nolēmu pat aiziet parunāt ar Dambi par iepriekšējā vakara koncertu, nopirkt Punk/HC izlasi #2 un Labadaba 2011 kreklu, kas baigi piestāvēja pie maniem melnajiem džinsiem. Tāpēc, jā, Madara padara trakus visus!

   Tā īsti pat nezinu - speciāli, vai nespeciāli palaidu garām Māri Švernu un Baložu Pilnus Pagalmus, varbūt tāpēc, ka iepriekšējā gadā viņi jau skanēja un skanēja labi, taču šoreiz Māra Šverna balss kaut kā galīgi nelika izjust pacilātības sajūtu, drīzāk jau uzlaižot kādu volejbola maču, gaidot nākošos censoņus uz lielās skatuves bija lielāka bauda.

   HMP? ir otrās dienas pozitīvais pārsteigums, biju gaidījis, ka viņi skanēs labi, taču skanēja vairāk kā LABI! Diemžēl pusi dziesmu palaidu garām, jo nodevos volejbola spēlei kopā ar Mārtiņu, taču pirms serves neizlocīt kājas mūzikas ritmā vienkārši nebija iespējams. Superīgi.

  Pēc HMP? es nespēju klausīties Dzelzs Vilku. Nācās bēgt no tā vilka. Tas bija šausmīgi. Lai nu kas, bet Vilks, imho, piesaistīja pārāk lielu, nepelnītu uzmanību atstājot vecos bukus Alis P ar uz divu roku pirkstiem saskaitāmu klausītāju daudzumu, taču spēlēja Alis P brīnišķīgi. To apliecināja arī @ RDMV kursos bijušais laikabiedrs, ko sastapu festivālā. Žēl, ka Alis P palika nenovērtēti. :/

   Tobrīd bija diezgan draņķīgs noskaņojums tāpēc laidu garām arī Paprika Korps, Nohow, Sound Poets, bet devos pie vakara, manuprāt otriem labākajiem - Oranžajām Brīvdienām!

   Pie Oranžajām Brīvdienām kā iepriekšējā dienā pie Voiceka Voickas sākās mana Laba Daba, kad beidzot varēja iet iztrakoties no visas sirds, lai arī neesmu oranžs no vienas vietas! Turbofolkīgi pagāja gan Sēnes, gan Lidmašīnas, gan Sociālā Taisnīguma Vārdā, gan visas citas dziesmas, kas bija pa kājām un neļāva nosalt! Oranžās Brīvdienas vienkārši ir jāizdzīvo, sociālā taisnīguma vārdā!

Pēc Oranžajiem skriešus uz Lāča skatuvi, kur jāsteidz tikt labākajās vietās, lai dzirdētu poļu draugus - Vavamuffin! Pēc intro dziesmas, lai visu izpildītu, protams sāk ar visu laiku labāko un manu iecienītīāko viņu dziesmu - Babilona Da Bandit. Ļoti daudzveidīga uzstāsānās ar liriskiem raggae ritmiem, gan dub un rap piejaukumu, gan ska veidīgi skaņdarbīgi. un noslēgumā kaut kas superīgs. Welcome to Labadaba. Acīmredzot mūziķiem iepatikās festivāla nosaukums un šajā žanrā ar to ir viegli operēt, lai iejauktu jebkurā dziesmā. Kaut kā neizprotami koncerts aizgāja tā, ka laika ritējumu nevarēja manīt en ar vienu aci.. Te pulkstens bija 21:00, te jau 22:30 pēc pāris mirkļiem.. Teikšu, ka šie bija ārzemju mākslinieki nr. 1, vismaz šogad. smile_mini.gif

  Gar ausīm laists Louie Fontaine, par ko nudien nav žēl, taču žēl, ka nedzirdēju Spiritual Front, ANKHLYM, jo pēc nelielas vakariņu pauzes, kārtīgas iztrakošanās pie Zion Train un Dubdadda pašā skatuves priekšā sanāca satikt A. kamdēļ laidu garām gan Ufo, gan Striķi, bet cerēju satikt vēlreiz pie vakara naglas, dienas labākajiem māksliniekiem, taču diemžēl ne, tā arī nekas nenotika. Nekas, tad nākošgad, kā bija runāts. Un, jā, kurš cits, ja ne vakara psihodēļi, festivāla noslēdzēji - Soundarcade.

   Spēcīgs festivāla noslēgums. Spēcīgāk vairs nevar. Tāpat kā iepriekšājā vakarā 7 Pieauguši Vīrieši, tā arī Soundarcade bija perfekta izvēla dienas un festivāla noslēgšanai! Man bija lielas bažas, ka Soundarcade nebūs nekas vairāk par vienu lielu trokšņu mašīnu, taču trokšņu mašīna bija izmeklēta un man kā nepārāk lielam šī žanra piekritējam bija pat ļoti tīkama. Šaujiet mani vai nost, bet joks par to, ka tā kā pēc viņiem neviens vairs nespēlē, viņi var spēlēt cik grib bija īsti vietā, Soundarcade varētu klausīties bez mitas līdz pat rīta gaismai.

 

 

Jā, tā arī labadaba beidzās.. Līdz nākošājam gadam ar vēl labdabīgākām sajūtām, ahoj!

 

 

 

 

 

 

Laboja Rocky__Lv, labots 1x