Rīts, ap 7:00 pamostos, sajūta, ka nebūtu gulējis kādu nedēļu, bet miegs nenāk. Vienkārši guļu gultā un skatos griestos. Ap deviņiem zvans, izbrauciens uz Viesty lauku pusi. Kādu minūti ezera ūdenī un tālāk vienkārši slinkojot zvilnu zālītē, iet laiks, jābrauc uz mājām. Pusmiegains atkal esmu tur pat kur biju no rīta.

Slinkums. Uztaisu kafiju un četras karstmaizes, aizkožu to visu ar vēlvienu kafiju un puspaciņu cepumu. Rādio vietā skan telefons, vispār forša sajūta, bet nu jau ir pusdienlaiks un vajag kaut ko darīt, citādi nobeigšos šajā slinkuma gaisotnē. Laiks iet uz priekšu, izejot ārā gribas tikai vienu lietu, zviltēt šajā karstumā ar labu kompāniju un aliņu pie kāda dīķa/ezera/upes, vairs neko, tā ir mana laime.

Vakars, sajūta - tik daudz ir izdarīts, ka visu varētu pārskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Pagriežu mūziku tā skaļāk un baudu mirkli. Karstums, nu man jau patīk, bet tas, ka tā dēļ kļūstu slinks tas gan nav forši. Palasu kas notiek šeit exā, citos forumos, blogos un nu jau pirmās nakts pazīmes ir klāt, vēl jāizskrien pāris kilometri. Ap desmitiem vakarā jau paradums iziet cilvēkos, lai nu ir, tumsā viss ir foršāk.

Mājas, Magaļi uz galda un kaut kāds kaķis, apsēdies uz palodzes, banāli blenž uz mani. Gribu ko jaunu, bet tur cits stāsts. Paturu galvu dušā zem auksta ūdens, sajūta laba un miegs ar itkā nedaudz uznāk. Ietinos pledā atveru plašāk logu un cenšos aizmigt. Paiet stunda, divas, miegs nāk, bet aizmigt nesanāk. Paņemu telefonu, pamēģinu paklejot interneta plašumos, bet no telefona tas kaut kā nesanāk. Labi, vismaz vecajā labajā Durakā man jābūt gudrākam par manu telefonu - 3 spēles, 3 uzvaras, nekāda ekšena... Naktis negrib gulēties. Padzeros Mangali aidzenu to paranojisko kaķi prom no palodzes un kaut kā tālāk attopos ap septiņiem rīta. Laiks paiet un man nav pretenziju pret to...

P.S. Jābeidz slinkot.

Laboja obsidian, labots 1x