Dīvainākie aizvēsturiskie radījumi

Priekšvārds

Mūsdienās ir sastopami pietiekami daudz dažādu dīvainu dzīvnieku, taču tikai retais zina kādi ģenētikas brīnumi ir dzīvojuši pagātnē. Šajā rakstā ir uzskaitīti divpadsmit šādi radījumi, no dinozauriem līdz dažādiem citiem rāpuļiem un zivīm. Nevienu no šiem radījumiem mūsdienu cilvēks nekad nav skatījis savām acīm (neskaitot protams fosīliju veidolā) un visi no tiem ir visnotaļ savdabīgi. Tā kā latviski lielākai daļai no šiem radījumu nav bioloģiskie nosaukumi, atstāju tos latīniski. Uzskaitījums nav secīgs.

Longisquama
	Kad tiek runāts par garkaklainiem rāpuļiem, lielākā daļa cilvēku droši vien iedomājas zauropodus vai pat pleziozaurus. Tomēr šis Triasa periodā dzīvojošais rāpulis nepieder pie neviena no iepriekš minētajiem. Šis radījums bija 20 pēdas garš, tomēr vērā ņemamāks ir tā 10 pēdu garais kakls! Pēc pieejamajiem datiem var spriest, ka tas pārtika no zivīm, jo tā fosīlijas ir atrastas galvenokārt vietās, kur ir vai arī ir bijis ūdens, kā arī to kuņģos ir atrastas zivju zvīņu un galvkāju taustekļu paliekas. Protams, ir arī iespējams, ka tie palika ārpus ūdens un jūras radību ķeršanai iemērca tikai savu garo kaklu, tātad tas varēja arī būt tikai daļēji ūdenī dzīvojošs rāpulis.
Therizinosaurus
	Šo dīvainā un noslēpumainā terapodu dzimte izcēlās ar saviem garajiem kakliem un lielajām ķetnām. Tomēr, atšķirībā no pārējiem terepodiem, tie visdrīzāk bija zālēdāji (tāds bija vismaz to galvenais pārtikas avots). Lai arī ģints pēc kā tā ir nosaukta arī ir dzimtas nosaukums - Thezirinosaurus, ir atrastas tikai pāris šī radījuma fosīljas, kurās jau bija redzamas, ka ķetnas ir diezgan lielas, līdz pat metru garas. To funkcijas varēja būt dažādas - aizsardzība pret plēsējiem, cīniņiem ar savas sugas īpatņiem, pārojoties, cīņai par teritoriju vai arī lai vieglāk aizsniegtu zarus ar lapām.
Suchomimus
	Atšķirībā no citiem milzīgajiem teropidiem, suchomimus bija ļoti garš, izvirzīts snuķis un šaura ar vairāk kā 100 zobiem piepildīta mute. Pēc sīkākiem pētījumiem tika noteikts, ka tā garums varēja būt līdz pat 12 metriem, sasniedzot tiranozaura apmērus. Šis milzīgais un varenais radījums dzīvoja pirms vairāk kā 100 miljoniem gadu Sahārā, kas tajā laikā bija mitra un purvaina vieta un pārtika no zivīm un gaļas, tomēr, ja neko neizdevās noķert, nodarbojās arī ar maitēšanu.
Microraptor
	Vēl viens putnveida dinozaurs, kuram bija četri spārni (un spalva astes galā), tomēr visticamāk tas nevarēja lidot. Tā uzbūve drīzāk bija piemērota planēšanai no vienas vietas uz otru, līdzīgi kā to mūsdienās dara lidvāveres. Šis radījums arī visticamāk ir ķēdes posms, kas evolūcijā savieno putnus un dinozaurus, planēšanai vēlāk attīstoties par lidošanu. Tas bija arī viens no pirmajiem neputnu dinozauriem, kas atklāti, kuriem bija apspalvojums.
Epidexipteryx
	Šis putnveida dinozaurs atklāt interesantas putnu evolūcijas vēstures nianses. Šim Scansoriopterygidae dzimtai piederīgam radījumam nebija lidošanai paredzēto spalvu, tomēr tam bija četras garas astes spalvas, kurām visdrīzāk nebija lielāka nozīmē kā tikai dekoratīva. To noteiktais aptuvenais vecums (tas no apmēram 152 līdz 168 miljoniem gadu apdzīvoja mūsdienas Ķīnas teritoriju), kas pierāda to, ka spalvas attīstījās vairākus miljonus gadu pirms lidošanas (kas gan nav pārsteidzoši). Tas bija arī viens no mazākajiem dinozauriem, pieaudzis sasniedzot vienu 10 collas (neņemot vērā spalvas), kas salīdzinot ar kādu mūsdienu dzīvnieku, tas ir pielīdzināms vidusmēra balodim.
Amphicoelias

Šo savādo fosiliju atrada slavenais paleontologs Edvards Drinkers Koups. Vienīgā šī dzīvnieka atrastā daļā bija viens skrimšļa fragments. Taču pat ar tik niecīgu informāciju izdevās noskaidrot, ka pilnais skelets būtu ap 9 pēdām liels. Garumi ir atšķirīgi, tomēr tas svārstās no 131 līdz 196 pēdām, padarot to par visu laiku garāko un otro visu laiku smagāko radījumu. Tomēr diemžēl pēc kāda laika šī vienīgā fosilija kaut kur pazuda. Tāpēc nav zināms vai tā bija īsta vai arī tomēr viltojums.
Dunkleosteus
	Viens no visu laiku baismīgākajiem okeānu apdzīvojošajiem radījumiem bija šī Devona periodā dzīvojošā zivs, kas varēja izaugt pat 33 pēdas liela. Tai seju un ķermeņa priekšdaļu klāja ļoti bieza āda un kaulu bruņas, kā arī zivs visdrīzāk bija vienu no visu laiku spēcīgāko kodienu īpašniecēm! Tā uzbrukšanai saviem upuriem drīzāk izmantoja savu knābļveida muti, nevis zobus. Šī zivs bija arī viena no lielākajām nu jau izmirušās bruņuzivju klasei piederošajām zivīm.
Deinotherium
	Šīs ziloņveidīgās ģints radījumi bija ne tikai milzīgi, bet tiem bija arī divi no apakšējā žokļa augoši ilkņi. Šie dīvainie ilkņi varēja tikt izmantoti, lai pastumtu nost zemi un tiktu klāt tajā esošajām saknēm un dārzeņiem. Tiem bija arī salīdzinājumā ar citiem snuķainajiem diezgan īss snuķis. Šo dzīvnieku augstums bija no 12-15 pēdām un tas svēra no 5 līdz 10 tonnām, padarot to par vienu no lielākajiem zīdītājiem, kas jebkad stagājuši pa šo zemi.
Sharovipteryx
	Vēl viens planējošs rāpulis. Šis Triasa perioda dzīvnieciņš planēja līdzīgi kā mikroreptors. Tomēr Sharovipteryx bija divi "spārni" pie tā pakaļējām kājām un divi mazi "spārniņi" pie priekšējām. Tas visdrīzāk izmantojis savus spārnus, lai no augstākām vietām tiktu zemāk, bet ne otrādi. Zinātnieki arī uzskata tas ir saistīts ar pterozauru, tomēr šo pieņēmumu liek apšaubīt lielāko spārnu atrašanās aizmugurē, nevis priekšā.
Arsunoitherium
	Tās dīvaino fosīliju sākumā noturēja par amonītu, jo tā atgādināja spirālveida čaulu. Tomēr pēc sīkākas izpētes atklājās, ka tā nebija nekāda čaula, bet gan zivs spirālveida zobi. Diemžēl nekas vairāk par zobiem arī nebija saglabājies (skrimšļi nesaglabājas tik labi kā kauli), tāpēc arī sākās pieņēmumu un minējumu spēle. Vieni apgalvoja, ka tā ir haizivs muguras spura, aste vai pat sprausla. Tomēr par laimi izdevās atrast līdzīgas haizivs ornithoprion galvaskausu, kura bija šādi virpuļveida zobi, kas visticamāk bija visi haizivs dzīves laikā izaugušie zobi: vecākie zobi, izaugot jauniem tiktu nostumti zemāk, krājoties spirālē. Tomēr tas neatrisina problēmu, ka šie liekie zobi krietni palēninātu zivi, kā arī ir acīmredzami neērti, tādēļ ir arī pieņēmums, ka šie spirālveida zobi auga tai nevis ārā no mutes, bet iekšā.
Stethacanthus
	Haizivis pastāv jau vairāk kā 400 miljonus gadu. Lai arī tās evolūcijas gaitā ir palikušas salīdzinoši nemainīgas, ir sastopami arī dīvaini šīs virskārtas eksemplāri. Šai haizivij zīmīgais bija tās laktveida muguras spura ar nelielajiem asumiņiem, kas varēja tikt izmantota gan, lai vairotos, gan aizsardzībai, kā arī pagalam savādais apzaļumojums uz pieres. Dzīvoja pirms vairāk kā 360 miljonus gadu pirms mūsu ēras.
Pterodaustro
	Šim pteozauram bija neparasti zobi, kas bija līdzīgi vaļu augšējā žokļa zobu veidojumam, ar ko tie filtrēja ūdeni ar mikroorganismiem. Pterodaustro visdrīzāk barojās ar maziem ūdens dzīvnieciņiem, līdzīgi kā flamingo ēda sālsūdens garneles. Tā kā flamingo to uztura dēļ ir rozā krāsā, ļoti iespējams, ka arī pterodaustro bija rozā. Vismaz diviem no atrastajiem īpatņiem vēdera dobumā arī tika atrasti guzas akmentiņi, kas pterozauriem ir pirmais šāds gadījums un iezīmē lielāku skaidrību dinozauru attīstībā par putniem.